Pirms 50 gadiem, 1964. gada 22. oktobrī, franču domātājam Žanam Polam Sartram piešķīra Nobela prēmiju literatūrā, taču filozofs no tās atteicās. Sartrs kļuva par pirmo cilvēces izcilnieku, kurš spēris tādu soli.

Lasītākie

Kokteilis

Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai

TV24

Tavars: “Bailēs no militāriem draudiem pietiekoši situētas ģimenes pieņem lēmumu pārcelties tālāk no iespējamās frontes līnijas”

“Neviens nezina, kā viņu ārstēt…” izmisusi ģimene lūdz sabiedrības atbalstu mazā Roberta ārstēšanai

Lasīt citas ziņas

Publiskajā paskaidrojumā laikrakstā “Le Figaro” Sartrs pauda nožēlu, ka viņa lēmums izraisījis skandālu, un paskaidroja, ka viņam neesot nekas pret Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju vai Nobela prēmiju, taču viņa kā personas uzskati par rakstnieka misiju liedz pieņemt oficiālus pagodinājumus un balvas. Sartrs jau pirms tam bija atteicies pieņemt Francijas Goda leģiona ordeni, paudis nevēlēšanos kļūt par prestižās Francijas Koledžas (“Collège de France”) profesoru un pieņemt PSRS Ļeņina prēmiju. Viņa ieskatā, rakstniekam jāpaliek neitrālam, bet pagodinājumi automātiski saista ar oficiālajām institūcijām, kas tos sagādā. Vēsture zina tikai divus atteikšanās gadījumus no Nobela prēmijas. Otrs attiecas uz 1973. gadu un vjetnamiešu politiķi Le Diku Tho.