1994. gada 18. decembrī 0
Pirms 20 gadiem, 1994. gada 18. decembrī, franču speleologi valsts dienvidos pie Pontarkas pilsētiņas atklāja alu, kurā atradās vairāk nekā 400 akmens laikmeta gleznojumu un gravējumu, kas attēloja dažādus dzīvniekus – mežakaķus, degunradžus, bizonus, lāčus, mamutus, arī simbolus.
Savu plaukstu nospiedumus uz sienām atstājuši tāpat paši mākslinieki. Lēš, ka senākie zīmējumi un grebumi ir ap 36 000 gadu veci. Kopumā tie sedz vairāk nekā 85 000 kvadrātmetrus sienu, tāpēc Šovē ala jau nosaukta par “aizvēsturisko Siksta kapelu”, ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un pasludināta par vienu no jaunajiem “septiņiem pasaules brīnumiem”. Ala nav pieejama publikai, jo regulāra cilvēku klātbūtne varētu mainīt pazemes mikroklimatu, palielināt gaisa mitrumu, kas attiecīgi radītu labvēlīgus apstākļus zīmējumiem kaitīgo sēnīšu attīstībai.
