1994. gada 18. decembrī 0

Pievieno LA.LV

Pirms 20 gadiem, 1994. gada 18. decembrī, franču speleologi valsts dienvidos pie  Pontarkas pilsētiņas atklāja alu, kurā atradās vairāk nekā 400 akmens laikmeta gleznojumu un gravējumu, kas attēloja dažādus dzīvniekus – mežakaķus, degunradžus, bizonus, lāčus, mamutus, arī simbolus.

Kokteilis
Tev mājās ir kāds vecs rokaspulkstenis? 15 padomju laika lietas, par kurām kolekcionāri šobrīd gatavi maksāt labu naudu
Kokteilis
Dvīņiem – telepātija, Vēzim – priekšnojauta: raganas spēks, kas piemīt katrai zodiaka zīmei
RAKSTA REDAKTORS
Elektrība, apkure, zāles, NĪN un pārtika: kādu palīdzību var saņemt cilvēki ar 600 eiro ienākumiem mēnesī
Lasīt citas ziņas

Savu plaukstu nospiedumus uz sienām atstājuši tāpat paši mākslinieki. Lēš, ka senākie zīmējumi un grebumi ir ap 36 000 gadu veci. Kopumā tie sedz vairāk nekā 85 000 kvadrātmetrus sienu, tāpēc Šovē ala jau nosaukta par “aizvēsturisko Siksta kapelu”, ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un pasludināta par vienu no jaunajiem “septiņiem pasaules brīnumiem”. Ala nav pieejama publikai, jo regulāra cilvēku klātbūtne varētu mainīt pazemes mikroklimatu, palielināt gaisa mitrumu, kas attiecīgi radītu labvēlīgus ap­stākļus zīmējumiem kaitīgo sēnīšu attīstībai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.