Pirms 20 gadiem, 1994. gada 18. decembrī, franču speleologi valsts dienvidos pie  Pontarkas pilsētiņas atklāja alu, kurā atradās vairāk nekā 400 akmens laikmeta gleznojumu un gravējumu, kas attēloja dažādus dzīvniekus – mežakaķus, degunradžus, bizonus, lāčus, mamutus, arī simbolus.

Lasītākie

Kad steidzami jādodas pie ārsta: 5 pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu holesterīna līmeni

Izklaidēm nav ne vainas, bet nākamās dienas paģiras gan nav patīkamas. 15 produkti, kas, iespējams, mazinās alkohola paliekošās sekas nākamajā dienā

TV24

“Ir jau ofensīvas pazīmes!” jeb Krievijas bruņoto spēku viltīgie plāni 2025. gada vasarai 33

Lasīt citas ziņas

Savu plaukstu nospiedumus uz sienām atstājuši tāpat paši mākslinieki. Lēš, ka senākie zīmējumi un grebumi ir ap 36 000 gadu veci. Kopumā tie sedz vairāk nekā 85 000 kvadrātmetrus sienu, tāpēc Šovē ala jau nosaukta par “aizvēsturisko Siksta kapelu”, ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un pasludināta par vienu no jaunajiem “septiņiem pasaules brīnumiem”. Ala nav pieejama publikai, jo regulāra cilvēku klātbūtne varētu mainīt pazemes mikroklimatu, palielināt gaisa mitrumu, kas attiecīgi radītu labvēlīgus ap­stākļus zīmējumiem kaitīgo sēnīšu attīstībai.