“Pirms vēlēšanām politiķi paliek dīvaini” – secina Romāns Meļņiks, vērojot ņemšanos ap vēja parkiem
0
Nu ko lai saka – pirms vēlēšanām politiķi paliek dīvaini. Tā vien šķiet, ka valsts ekonomikas izaugsme viņus neinteresē, iespējamās sekas savai rīcībai, tostarp tiesvedība ar milzu izdevumiem valsts budžetam, neinteresē. Norūpējušies vien par gaidāmajām vēlēšanām, par to, lai ar saviem lēmumiem neatbaidītu kādu vēlētāju.
Tā var secināt pēc valdības lēmuma neakceptēt SIA “K2 Ventum” iecerēto vēja parku Pāvilostas pusē.
Vairāk nekā pusmiljarda eiro investīciju projekts. 46 vēja turbīnas. Vairāku gadu ilgs ietekmes uz vidi novērtējuma process. Piecas sabiedriskās apspriešanas. Enerģētikas un vides aģentūras atzinums, ka ieceri iespējams īstenot, ievērojot noteiktos vides aizsardzības, drošības un monitoringa nosacījumus. Bet tāpat slikti. Jo?
Ļoti trāpīgi esošo situāciju TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” raksturoja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, 15.Saeimas deputāta amata kandidāts, bijušais Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS): Tas ir kā būtu tad, ja tu ej tehnisko apskati automašīnai, bet tev beigās saka, ka neizgāji, jo “zini, man nepatīk tava mašīna”. Jautā – kāpēc? Viss taču tehniski kārtībā?! Atbild: “Jo pārāk koša krāsa”… Prasības valsts definējusi. Tās izpildītas, bet vienalga neakceptē.
Kāpēc? Jo acīmredzami svarīgākas ir citas intereses. Izpatikt kādiem bagātniekiem, kuri sapirkušies zemes vasarnīcām un tagad draud sacelt pamatīgu traci, ja kāds pieļaus vēja ģenerātoru būvi viņu vasaras villu logu priekšā? Izpatikt tālu no konkrētās vietas dzīvojošajiem, kuri gatavi piebalsot ikvienam, kurš iestājas pret jebkādām jaunbūvēm? Vai varbūt kādu iemeslu dēļ izpatikt fosilo energoresursu tirgotājiem, kuriem, protams, jebkurš atjaunojamo energoresursu attīstības projekts ir kā dadzis acī? Lai vai kādi motīvi vadītu ministru izvēli, svarīgākais šajā gadījumā ir nekonsekvence attiecībā uz spēles noteikumiem.
Pie tam apzināta nekonsekvence.
Atcerēsimies, jau 10. augustā, tieslietu ministrs brīdināja, ka valstij var draudēt tiesvedība līdz pat 120 miljonu eiro apmērā, ja vēl vairāk kavēs visas saskaņošanas un izvērtējumus izgājušā SIA “K2 Ventum” vēja parka projektu. Edvards Smiltēns (AS) toreiz norādīja arī uz būtiskiem termiņu kavējumiem un to, ka vairāki lēmumi nav pieņemti normatīvajos aktos noteiktajā laikā. Valdība šos riskus tātad apzinājās, bet šonedēļ valdības sēdē, kā nu redzams, ignorēja. Apzināti pakļaujot lielam riskam valsts budžetu. Un sakiet – tā nav noziedzīga rīcība pret valsti?
Tā vietā, lai būtu pretimnākoši 560 miljonu investīcijām Latvijā zaļās enerģētikas jomā, mēs ar šo ne tikai panāksim, ka šī nauda aiziet citur, piemēram, uz Lietuvu vai Igauniju, kuras mūs šajā jomā apsteidz daudzkārt, bet arī pašražotās vietā pirksim importa elektroenerģiju un vēl maksāsim 120 miljonu sodu par pašreizējo ministru ļaušanos populismam? Uzņēmums savā paziņojumā pēc valdības lēmuma to tieši pavēsta: “Ministru kabineta lēmums grauj tiesisko paļāvību un spiež investoru pāriet no projekta attīstīšanas uz tiesvedību.”
Ministri dara to, ko var atļauties? Jo apzinās nesodāmību? Nu, nu… gaidu to brīdi, kad kāds šādi iznerrots investors ar prasības nodrošinājumu vērsīsies pret kādu no ministriem. Galu galā, ja ir noteikts, ka uzņēmumu valdes locekļi ir atbildīgi ar savu mantu par saviem lēmumiem, kāpēc gan personīgi atbildīgi nevarētu būt arī ministri?
Šis gadījums ir arī klajš spļāviens sejā ikvienam, kurš pielicis savu roku, lai veicinātu liela mēroga investīcijas Latvijā. Ir pat valsts atbalsta programmas, kopā ar uzņēmēju organizācijām LIAA organizētas valsts augstāko amatpersonu vizītes valstīs, kuru kapitālu mēs vēlētos redzēt Latvijā. Bet te… Jebkurš investors pamatoti aizdomāsies, vai vērts ko uzsākt Latvijā, redzot, ka valdība lēmumus pieņem tik subjektīvi, netālredzīgi. To ar šo lēmumu gribēja panākt Andra Kulberga valdība?
SIA “H2Latvia” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Ūdeņraža Alianses darbības koordinators, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera projekta vadītājs Kaspars Liepiņš TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” to pateica daudz saprotamāk, nekā spēj mūsu politiķu gatavotās investīciju piesaistes prezentācijas. Ārvalstu investīcijas neplūst uz valstīm, kur noteikumi mainās un kur iepriekš pieņemti lēmumi emociju ietekmē tiek atcelti. Ja uzņēmējs izpilda valstī noteiktās prasības un iziet visu procedūru, viņam ir jābūt iespējai paļauties, ka projektu varēs attīstīt tālāk.
Tieši tā arī veidojas investīciju vide. Nevis ar ministru solījumiem, ka Latvija ir “atvērta investīcijām”, bet ar ļoti vienkāršu principu – ja valsts ir noteikusi spēles noteikumus, tad pašai valstij tie ir jāievēro.
Citādi nevajag brīnīties, ka investors aiziet uz Lietuvu, Igauniju vai Poliju. Turklāt investors aiziet ne tikai ar savu naudu. Viņš aiziet arī ar savu pieredzi, saviem partneriem un informāciju par to, kā ar viņu izturējās Latvijā.
Un tieši tāpēc šis nav tikai stāsts par vienu vēja parku Pāvilostas pusē. Šis ir signāls visiem pārējiem, kuri apsver liela mēroga investīcijas Latvijā.
Vai tiešām jāiegulda valstī, kuras valdība pati rada sev tiesvedības risku un pēc tam šo risku pārliek uz nodokļu maksātājiem?
Kāds tagad teiks, ka nav ko pārspīlēt, ka gan jau pēc vēlēšanām visu sakārtos un gan jau investors saprot, ka tagad tādi laiki…? Tiešām? Pēc investora “uzmešanas” tagad sekos vēlētāju “uzmešana” pēc 3. oktobra?
