Abavas rumbai un Radžu ūdensrijējiem – dabas pieminekļa statuss 2
Dabas aizsardzības pārvalde ir nolēmusi Abavas rumbai Talsu novadā un Radžu ūdensrijējiem un sausgultnei Ķeguma novadā piešķirt dabas pieminekļu statusu.
Kā norādīts zinātniskajā pamatojumā, Abavas rumbas sākotnējā ūdenskrituma veidošanās saistāma ar ledus laikmeta beigu posmu, kad pirms 12 000-15 000 gadiem notika plašās Abavas-Slocenes senlejas veidošanās, kušanas ūdeņiem zem ledāja pārsega iegraužoties pamatiežos un nodrošinot ūdeņu noplūdi no Austrumlatvijas teritorijas Baltijas depresijas virzienā.
Pēc ledus laikmeta beigām Abavas upe turpināja senlejas pārveidošanu gan ar erozijas, gan akumulācijas procesu līdzdalību, izveidojot upes ieleju un dolomīta kāpli ar ūdenskritumu to pašreizējā izskatā. Ir liecības, ka ūdenskritums nav īpaši mainījies vairāk nekā 100 gadu laikā. Šajā teritorijā atrodas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi. Kā apdraudējums minēts ainavas degradācija pārmērīgas tūrisma infrastruktūras izveides rezultātā.
Savukārt radžu ūdensrijēju un sausgultne ir neliela senleja – Daugavas senlejas atzars, kurā izvietojusies Radžu strauta ieleja. Strauta tecējums vairākās vietās pazūd pazemē un tad atkal parādās virszemē. Patlaban Radžu strauta senlejā vairāk nekā 500 metrus garā posmā atrodas vismaz pieci ūdensrijēji – vietas, kur upes gultnē vai tās tiešā tuvumā pazūd upītes ūdens. Senlejas rietumu nogāzē ir izteiksmīga karsta kritene.
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, Radžu ūdensrijēji un sausgultne no zinātniskā viedokļa ir ļoti interesanta, perspektīva teritorija. Turpmākie zinātniskie pētījumi būtu svarīgi Latvijas nedaudzo pazūdošo straumju izpētei un arī karsta un iekšējās erozijas procesu darbības izvērtēšanai un precizēšanai. Arī šajā teritorijā atrodas vērtīgi biotopi – dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas nozīmes biotops – upju straujteces un dabiski upju posmi. Tās galvenie apdraudējumi patlaban ir meža izciršana, kas ilgā laika posmā var degradēt teritorijas ainaviskās vērtības.
