Foto – Diāna Meiere/miko.ldm.gov.lv

“Pusgadsimta atradums,” tā par oktobra sākumā biologu ekspedīcijā Pierīgas Mēdema purva apkārtnes mežos atrasto reto sēni – parazītisko samtbeku jeb ‘Xerocomus parasiticus’ saka biologs un tūrisma speciālists Juris Smaļinskis.

Lasītākie

“Bet ko var gaidīt no privātās iestādes endoskopista, kurš nekad neko nav vadījis, neko vairāk par ārsta sertifikātu nav ieguvis?” Sīviņš asi vēršas pret Abu Meri

RAKSTA REDAKTORS

“Vesela rinda skolēnu pat ar izciliem eksāmenu rādītājiem nevienā skolā nav tikuši” – konkurss uz Rīgas skolu 10. klasēm kā “Bada spēles”

Kokteilis

Viņi būs zvaigznes: 5 zodiaka zīmes, kuras gaida spēcīgs izrāviens jau tuvākajā nākotnē

Lasīt citas ziņas

Šī samtbeka nav parasta, jo tai vispirms nepieciešams cietpūpēdis, uz kura parazitēt. Sēnes kātiņi it kā izaug no pūpēža pamatnes. Tai tīk mitri lapu koku meži. ‘Xerocomus parasiticus’ izmanto pūpēža sēņotni un var uz tās sarasties visai lielā skaitā, bet citādi – pēc skata beka, kas beka. Atraduma unikalitāte slēpjas tajā, ka līdz šim par parazītiskās samtbekas pastāvīgo mājvietu Latvijā uzskatīja tikai Moricsalas dabas rezervātu, kur tā konstatējama kopš 1931. gada. Kā rakstīts Latvijas Mikologu biedrības interneta vietnē, pirmo reizi minētā sēne Latvijā atrasta Priedainē 1903. gadā. 1988. gadā tā sastapta arī Slokas apkaimē, tomēr tagad uzskata, ka Slokas un Priedaines atradnes ir zudušas.

Par Mēdema purva apkaimi Juris Smaļinskis bilst, ka atrast tik retu sēni cilvēka tik intensīvi izmantotā vidē ir brīnums. Purvs atrodas Ķekavas un Mārupes novada sadurē pie Baložiem. Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka parazītiskā samtbeka nav indīga un teorētiski ir ēdama, taču jāatceras, ka tā ir aizsargājama un ierakstīta Sarkanajā grāmatā.