AgroCredit Latvia ieņēmumi pērn pieauga par 38% 2
Nebanku finansētāja SIA “AgroCredit Latvia”, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus Latvijas lauksaimniekiem, dati liecina, ka Covid-19 ietekme uz lauksaimniecības nozari pērn nav bijusi īpaši jūtama, kas uzņēmumam ļāva paaugstināt ieņēmumus par 38%.
Savukārt sezonas maksimālais portfelis par vairāk nekā 40% pārsniedza 2019. gada sezonas rādītājus. SIA “AgroCredit Latvia” izaugsmi lielā mērā nodrošināja banku piesardzīgā kreditēšanas politika, ko ietekmēja krīze.
Līdz ar to graudkopības sezonu pagājušajā gadā SIA “AgroCredit Latvia” noslēdza ar kopējo portfeli, kas pārsniedza 12 milj. EUR. Tas ir visu laiku augstākais rādītājs uzņēmuma pastāvēšanas laikā.
Vienīgais segments, kas cieta no pandēmijas radītajām sekām, bija dārzeņu un augļu ražotāji, jo slēgto skolu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu slēgšanas un darbības apturēšanas dēļ saruka pieprasījums pēc produkcijas un tās cena.
Kopumā lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība 2020.gadā Latvijā par 333,9 tūkstošiem tonnu jeb 10,6% pārsniedza iepriekšējā gada rādītājus (Centrālās statistikas pārvaldes rādītāji). Savukārt runājot par lauksaimniecības darbības prognozēm šogad var teikt, ka pie labvēlīgiem laika apstākļiem, tas varētu būt pat veiksmīgāks par iepriekšējo.
Ja runājam par ražošanas procesu, tad arī to krīze nav ietekmējusi, jo nozare nodrošina pirmās nepieciešamības preces, pēc kurām vienmēr būs pieprasījums. Tāpat, neskatoties uz krīzi, novērojams arī straujš cenu pieaugums – rapša un graudu cenas biržā ir sasniegušas teju vēsturiski augstāko līmeni Līdz ar to zemnieki steidz slēgt līgumus un fiksēt cenas, tādā veidā nodrošinot sev iespejami labāko peļņu šogad.
Ģirts Vinters, SIA “AgroCredit Latvia” valdes priekšsēdētājs: “Ja runājam par pieprasījumu, tad krīze to ir nedaudz koriģējusi. Ja iepriekš vairāk koncentrējāmies uz graudkopību, tad tagad aktīvi atbalstām arī citas nozares – pienkopību, dārzeņu audzētājus un lopkopjus.
Tomēr, ja vērtējam pagājušo gadu, mums tas bija visai veiksmīgs, jo pieprasījums pēc dažāda veida kredītiem pieauga, ņemot vērā, ka daudziem lauksaimniekiem neizdevās tos saņemt bankās vai arī dokumentu kārošanas un apstiprinājuma process bija pārāk ilgs.
Kopējās situācijas neskaidrības dēļ banku sektorā bija jūtama piesardzība, arī izejvielu piegādātāji nelabprāt veica izejvielu kreditēšanu. Tāpēc daudziem lauksaimniekiem nācās meklēt citus līdzekļu iegūšanas veidus.
Apzinoties situāciju un riskus ar kādiem var saskarties lauksaimnieki, ja finansējums netiks nodrošināts savlaicīgi, īpaši tādēļ, ka ar lauksaimniekiem strādājam jau teju 10 gadus, uz to finansējuma pieprasījumiem reaģējām pēc iespējas operatīvāk.”
Ja runājam par šo gadu, tad kopumā kreditēšanas pieprasījumu īpašu palielinājumu SIA “AgroCredit Latvia” neprognozē, jo graudaugu un rapšu audzētāji šogad ir visai veiksmīgā pozīcijā. Sējumi ir pārziemojuši labi, kas nav radījis nepieciešamību pēc papildu finansiālas palīdzības.
Nedaudz cita situācija joprojām ir dārzeņu un augļu audzētāju segmentā. Kamēr sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un skolu un pirmsskolas iestāžu darbs netiks atjaunots, viņi turpinās ciest zaudējumus.
“Kopumā, ja skatāmies uz izejas pozīcijām šogad, tās ir daudzsološas. Ja laika apstākļi noturēsies labvēlīgi, lauksaimnieki var cerētu uz vēl labākiem ienākumiem, nekā tie ir bijuši pagājušajā gadā,” uzsver Ģirts Vinters.
