Foto – Ieva Lūka/LETA

Tomēr Saeimas debatēs daļa deputātu neslēpa bažas, ka ar “tehniskiem grozījumiem” patiesībā tiek maskēts mēģinājums atkal slēpt amatpersonu atalgojumu. 15

“Panākt šo ienākumu atklātību, tas nebija vienkāršs ceļš. Slavenā Neo krimināllieta kalpoja par tādu starta punktu, lai amatpersonu ienākumi kļūtu publiski pieejami, lai sabiedrība, nodokļu maksātāji, zinātu, kam viņi ar saviem nodokļiem maksā algas. Es domāju, ka komisijas priekšlikums ir ļoti liels solis atpakaļ. To nedrīkst pieļaut!” debatēs brīdināja Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”). Savukārt ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš atgādināja kolēģiem Satversmes 2. pantu, ka Latvijas valstī suverēna vara pieder Latvijas tautai. “Nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kur aiziet viņu nauda, cik attiecīgais ierēdnis vai amatpersona ir saņēmusi!” uzsvēra Kaimiņš.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Tomēr balsojumā ar 43 balsīm par (ZZS, “Saskaņa” un mazās opozīcijas partijas), 32 pret (“Vienotība”, NA un Kaimiņš) un vienam deputātam atturoties komisijas priekšlikums izslēgt algu publiskošanas prasību tika atbalstīts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs iebildumus nodēvēja par “absurdu demagoģiju”, jo likuma grozījumi ļaus šo lietu regulēt valdībai: “Sanāk, ka valdošo partiju – “Vienotības” un Nacionālās apvienības – pārstāvji neuzticas pašu veidotam Ministru kabinetam.” Dolgopolovs arī solīja, ka trešo lasījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā iecerēts papildināt ar vispārēju principu, ka iedzīvotājiem ir tiesības zināt par amatpersonu atalgojumu, bet sīkākas detaļas tiks noteiktas specializētajā atalgojuma likumā un MK noteikumos.

Tomēr I. Poikāns telefonsarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda šaubas, ka šis solījums tiks ievērots. “MK noteikumi ir zemāka spēka normatīvais akts nekā likums. Pašlaik nav nekādas skaidrības, ko tie noteiks un vai vispār tiks pieņemti. Turklāt simboliski, ka galvenie atbalstītāji atklātības normas izslēgšanai bija vecie komunisti no ZZS un “Saskaņas”,” teica Poikāns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Plānots, ka izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likumā stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.