Foto – Timurs Subhankulovs

Ar dūrainīšiem ceļasomā 0

“Esam jau pensionāri – man būs 66 gadi, bet Ivaram – 67 gadi, tādēļ savam vaļaspriekam varam atvēlēt vairāk laika, īpaši Ivars, kurš atšķirībā no manis nekur citur nestrādā,” saka Kristīne.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Šo 5 vārdu īpašnieki liek sievietēm justies kā septītajās debesīs
Kokteilis
FOTO. Horvātijas pārstāvis patīkami pārsteidz pasauli, atklājot savu Eirovīzijas favorītdziesmu
Veselam
6 padomi senioriem, lai pareizi lietotu medikamentus un nekaitētu savai veselībai
Lasīt citas ziņas

Zviedrijā dzīvojošās Sīļu ģimenes aizraušanās ir viss, kas saistīts ar nelielu amatniecības izstrādājumu izgatavošanu (sagataves tiek iepirktas), jau gatavu amatniecības lietiņu iepirkšanu un pārdošanu gan vietējā zviedru, gan pasaules tirgū. Tas ir Kristīnes un Iva­ra Sīļu bizness, aizraušanās un vaļasprieks vienlaikus līdzās viņu pamatdarbam. “Šo rūpalu uzsākām jau diezgan sen – 1992. gadā, kad bijām Latvijā un mums pajautāja, vai nezinām kādu cilvēku, kas vēlētos Zviedrijā pārdot latviešu amatnieku darinājumus. Toreiz arī nolēmu, ka vēlos ar to nodarboties. Tā kāds mums iedeva šo ideju – pārdot Latvijas lietas Zviedrijā,” atceras Kristīne.

Tagad gan viņi pie sevis Zviedrijā galvenokārt nodarbojas ar pašu un vietējo amatnieku darbiņu pārdošanu, latviešu adītos vilnas dūrainīšus piedāvājot vien nelielā daudzumā. Lai dūrainīšus iepirktu, Sīļi Latvijas apmeklējumu speciāli ieplānoja laikā, kad Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no 2. līdz 3. jūnijam norisa tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus. “Dūrainīšus pērkam gan paši sev, jo mums tie ļoti patīk un vienmēr tos velkam ziemā, gan pārdošanai dažādos amatnieku tirdziņos Zviedrijā. Vienmēr arī sakām, ka tie ir no Latvijas un ka tas ir roku darbs. Zviedriem tie ļoti patīk,” atzīst Kristīne.

 

Pasaules tīklā

CITI ŠOBRĪD LASA

Ik nedēļu uz vairākām dienām Kristīne dodas kārtot būvniecības kompānijas dokumentus, tā viņai pieder kopā ar tēvu un brāli. Birojs un tēva māja atrodas simt kilometru attālumā no Sīļu dzīvesvietas.

Tikmēr Ivaram, bijušajam nodokļu speciālistam Zviedrijā, ir darba pilnas rokas. “Mēs iepērkam zviedru amatnieku keramikas izstrādājumus, īpaši pēc populāras zviedru mākslinieces dizaina veidotas dzīvnieku figūriņas, kuras ļoti iecienījuši pircēji no Japānas un ASV, un piedāvājam tās iegādāties internetā tikai caur “e-bay”. Maksājumi notiek caur “PayPall” sistēmu, kas ir pircējam droša. Lai figūriņas nesabojātas nonāktu līdz gala pircējam, tās ļoti rūpīgi jāiepako, un tas ir mans darbs,” stāsta Ivars. “Mums ir arī pašiem sava mājas lapa, tajā savukārt piedāvājam tradicionālus zviedru metāla svečturus, suvenīrus un citas lietas.”

Ar savu biznesu vaļasprieku viņi ir ļoti apmierināti. “Salīdzinot ar laiku, kas, lietiņas izgatavojot, ieguldīts, un to, ko iegūstam, tās pārdodot, tas nav īpaši izdevīgi, taču galvenais, ka mums patīk ar to nodarboties,” piebilst Kristīne.

 

Vai 65 nākotnē būs 75?

Latvijā nolemts, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, pakāpeniski par trim mēnešiem paaugstinās pensionēšanās vecumu, līdz 2025. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Jautāju – kāds tas ir Zviedrijā un kā vispār klājas zviedru pensionāriem?

“Zviedrijā, kur pašlaik pensionēšanās vecums ir 65 gadi, notiek daudz diskusiju par tā paaugstināšanu, jo iedzīvotāji kļūst vecāki un nav arī tik daudz strādājošo (piemēram, tikko skolu beigušam zviedru jaunietim ir grūti atrast darbu, tādēļ arvien paaugstinās vecums, kurā viņi dodas prom no vecāku mājām). Tas kļūst par lielu problēmu, ar kuras risināšanu jānodarbojas politiķiem.

 

Domāju, ka nākotnē pensionēšanās vecums būs daudz augstāks nekā pašlaik un manas paaudzes cilvēki pensijā dosies kādos 70 vai pat 75 gados,” smejot atzīst Sīļu meita Jennija, kura pievienojusies mūsu sarunai. Zviedri gan neesot gatavi pieņemt šo ideju.

Reklāma
Reklāma

 

“Kādā brīdī, kad premjerministrs izteicās, ka vajadzēs strādāt līdz 75 gadiem, tauta viņam sāka sparīgi iebilst un protestēt,” atzīst Kristīne.

Cilvēks var pensionēties 65 gados un turpināt strādāt, taču viņš var arī pensiju pieprasīt gadu vēlāk (ne visās profesijās). Tādā gadījumā viņa pensijas apmērs būs nedaudz lielāks. Priekšlaicīgā pensija ir no 63 gadu vecuma.

Kristīne savu pensiju uzskata par mazu, jo viņa vienmēr strādājusi tikai pusslodzi – “lai vairāk laika varētu veltīt abām meitām – Jennijai un Marijai”. Sīļu pensija veidojas arī no privātās pensiju apdrošināšanas, šim nolūkam viņi veikuši maksājumus piecu gadu garumā, bet iespējami arī citi termiņi.

Zviedrijā pat tas iedzīvotājs, kas vispār nav strādājis algotu darbu, var saņemt pensiju no valsts. Ar to gan pietiekot tikai izdzīvošanai. Pastāv arī sociālā palīdzība, piemēram, dzīvokļa īres maksājumiem. Ir mājas uzkopšanas pakalpojumi, par kuriem pensionārs ar lielākiem ienākumiem maksās vairāk. Mājās var arī saņemt māsiņas aprūpi, piemēram, lai apkoptu kāju vēnu čūlas. Zviedrijā visiem ir arī veselības apdrošināšana, uzsver Kristīne.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.