Atrast vienotu kritēriju, lai atbalstu saņemtu visi kultūras ļaudis, kam tas nepieciešams, ir neiespējamā misija – kāds vienmēr paliek aiz borta.
Atrast vienotu kritēriju, lai atbalstu saņemtu visi kultūras ļaudis, kam tas nepieciešams, ir neiespējamā misija – kāds vienmēr paliek aiz borta.
Publicitātes (Laura Vīksnes) foto

Ar vienu roku dod, ar otru – ņem. Otrais vilnis nokaus radošos cilvēkus līdz saknei? 14

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Valdība oficiālajā retorikā lepojas – līdz gada beigām pandēmijas krīzes mazināšanai kultūrā būs ieguldīti 20,7 miljoni eiro – šim gadam atvēlētā daļa no valdības pavasarī kopumā 32 miljonu piešķīruma kultūras nozares stabilizācijai un izaugsmei pandēmijas apstākļos.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 23
17 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 79
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 47
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Taču realitātē atbalsts nereti nesasniedz tā adresātu – valsts kultūras organizācijas saņem kaut minimālu ikdienas atbalstu, bet privātajā sektorā māksliniekiem nereti trūkst lobija interešu aizstāvībai.

Turklāt gada nogalē kritiski trūkst skaidri pausta kultūras atbalsta plāna nākamajam gadam.

Daudzi paliek aiz borta

“Tie ir graši, drupačas, ko šajā laikā esmu saņēmusi kā atbalstu, taču valdības cilvēki dižojas, ka ir atbalsts kultūras cilvēkiem. Tas ir tukšs “pīārs”, zem kā slēpjas nihilisms!” vaicāta, kā vērtē valsts atbalstu laikā, kad koncerti nenotiek, sašutumu neslēpj dziedātāja un mūzikas autore, grupas “Triānas parks” soliste Agnese Rakovska.

Viņa atklāj – kopš marta valsts atbalstu ir saņēmusi vienu reizi – vasarā, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā radošo personu atbalstam (1614 eiro pirms nodokļu nomaksas). “Ja nomaksā nodokļus un sadala šo summu uz šo laiku līdz decembrim, rēķiniet, cik iznāk mēnesī,” retoriski aicina mūziķe.

Valsts kultūrkapitāla fonda “Radošo personu nodarbinātības programmas” trīs konkursos no 15. jūnija līdz 31. decembrim finansēta radoša darba veikšana kultūras nozarē individuāli nodarbinātām radošām personām, kas ir autortiesību vai blakustiesību subjekti, par kopējo finansējumu 2 079 908, tai skaitā 143 908 eiro, kas gūti, pārdalot Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros nenotikušo klātienes norišu finansējumu.

Pirmajos divos konkursos vasarā atbalstīti 649 pieteikumi par kopumā 1 040 492 eiro, bet trešajā konkursā 1 003 556 eiro līdz 31. decembrim jāsadala 621 radošai personai (pieteikušies gan vairāk – 685). Kā norāda programmas kuratore Jana Vērdiņa, aktivitāte trešajā konkursā bijusi nedaudz lielāka nekā vasaras konkursā.

Tikmēr A. Rakovska nav vienīgā, kas uz šīs VKKF mērķprogrammas rudenī izsludināto otro kārtu vairs nevarēja pretendēt tās kritēriju dēļ (jūlija, augusta un septembra ienākumi par saimniecisko darbību nedrīkstēja pārsniegt 538 eiro mēnesī. – A. K.).

“Biju mēģinājusi strādāt pēdējos trīs mēnešus un kaut ko nopelnīt, un tagad mani soda un sankcionē, tāpēc ka esmu pārsniegusi kādu iedomātu ienākumu limitu. Iznāk, ka tagad atbalstu dabū sliņķi, kas neko nedarīja, bet man nepienākas, jo vasarā un rudens sākumā mēģināju kaut ko darīt!

Tas ir absurds! Ir tik daudz cilvēku, kas šī iemesla dēļ ir palikuši aiz borta, un šis otrais vilnis viņus nokaus līdz saknei. Man ir sajūta, ka cilvēki, kas strādā valdībā, ir roboti, nevis patiešām domā, kā palīdzēt iedzīvotājiem.”

Tikmēr VKKF padomes jaunievēlētais priekšsēdētājs Valts Ernštreits norāda, ka visi atbalsta mehānismi, ko īsteno VKKF, izriet ne tik daudz no VKKF padomes lēmumiem, cik no Ministru kabineta anotācijām.

“Diemžēl mēs īpaši nevarējām ietekmēt to, kā veidojās šis atlases pamata uzstādījums. To, kas ir atbalsta saņēmēju loks, nosaka Ministru kabinets, bet VKKF pusē izdarītais ir mēģinājums to pielāgot iespējami plašam saņēmēju lokam.

Izdevās panākt dažas izmaiņas – vērtējot pieteikumus, kā ienākumus neņēma vērā saņemtos dīkstāves pabalstus, kā arī ienākumus no autoratlīdzībām. Tāpat visos konkursos tiem, kas līdz tam nebija reģistrējuši saimniecisko darbību, bija iespēja to reģistrēt kaut uz atbalsta saņemšanas laiku.”

Reizē V. Ernštreits uzsver: “Šī programma pamatā bija paredzēta tiem, kam ir pavisam slikti, – uzdevums ir palīdzēt izdzīvot un tikt cauri krīzei. Šī vispār ir pirmā krīze atjaunotās Latvijas vēsturē, kad kultūrai nauda nevis tiek ņemta nost, bet tiek meklēti veidi, kā likt klāt. Tas pamatīgi atšķir situāciju no 2009. gada “savilksim jostas” idejas, atlaižam cilvēkus, samazinām finansējumu VKKF.

Līdz šim valsts atbalsta mehānismi ir bijuši gana daudzveidīgi un vairāk vai mazāk ir mēģināts ar tiem aptvert dažādas kultūras jomas un vajadzības. Gan pasākumu rīkotājiem telpu atbalsts, gan atbalsts radošajiem cilvēkiem, tāpat ir domāts par nākotnes kultūras piedāvājumu, kad krīze būs beigusies.

Vienīgā nelaime – krīzei galu vēl neredzam. Reizē jāatgādina, ka atbalsta mehānismi ir tapuši vājprātīgā ātrumā, tad vienkārši nav iespējams nodrošināt, ka šie mehānismi derēs simtprocentīgi visiem – vienmēr ir kāds, kurš paliks ārpus laivas.”

Ar vienu roku dod, ar otru – ņem

Daudziem mūziķiem, aktieriem, māksliniekiem vienīgā cerība pārdzīvot krīzi bija un ir valsts solītie dīkstāves pabalsti ārkārtējā situācijā. Lai arī novembris jau garām, Ekonomikas ministrijas novēloto lēmumu dēļ līdz pat mēneša beigām Valsts ieņēmumu dienests (VID) kavējās izsludināt pieteikšanos “otrā viļņa” dīkstāves pabalstiem.

Pašlaik dīkstāves pabalsta iesnieguma forma Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejama kopš 1. decembra, piesakoties par katru iepriekšējo mēnesi (novembri, decembri, janvāri) līdz nākamā mēneša 15. datumam.

24. novembrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 709 paredz Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un patentmaksas maksātājiem izmaksāt dīkstāves pabalstus 330 līdz 1000 eiro apmērā mēnesī par laiku no 2020. gada 6. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim.

Šim atbalstam tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas, autoratlīdzību saņēmēji un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto 2020. gada atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 50 procentiem.

Diemžēl pavasarī pierādījās, ka liela daļa no kultūras nozarē strādājošajiem pabalstus to kritēriju dēļ nesaņēma. Viena no viņiem ir etnomūziķe un dziedātāja Katrīna Dimanta.

“Dīkstāves pabalstam pieteicos pavasarī, taču visu nesaņēmu, jo negaidīti klusībā nomainīja pieteikšanās datumu, ko nokavēju. Tā kā manā kultūras menedžmenta mikrouzņēmumā strādā divi darbinieki, iznāca, ka viņus iegāzu, par ko man ir ļoti skumji. Par dīkstāves pabalstiem ziemā vēl nav informācijas, lai gan novembris jau pagājis, un, ļoti iespējams, darbinieki būs jāatlaiž.”

Katrīna ir viena no tiem radošajiem cilvēkiem, kas saņēmuši arī VKKF radošo personu nodarbinātības mērķ-programmas atbalstu, tiesa, tikai vienreiz, jo otrreiz, viņa teic, “daži eiro bija nopelnīti par daudz, nekvalificējos”.

Liels ir mūziķes pārsteigums, uzzinot, ka šoreiz MK noteikumos iestrādāts punkts, kas VKKF atbalsta saņēmējiem liegs pretendēt uz dīkstāves pabalstu ziemā – saskaņā ar 24. novembra MK noteikumiem “pašnodarbinātām personām, kuras saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta, mūža stipendiju, jaunrades vai radošo personu nodarbinātības programmu ietvaros”, Valsts ieņēmumu dienests atbalstu par dīkstāvi nepiešķir.

“Iznāk – ar vienu roku dod, ar otru ņem,” nepatīkami pārsteigta ir mūziķe.

“Ir forši, ka valsts domā un dara, bet tie noteikumi īsti nenovirza līdzekļus tiem, kas reāli kaut ko dara. Šobrīd, cik spēju, muzicēju, rakstu mūziku deju uzvedumiem, lai gan šobrīd maksātspēja pasūtītājiem ir mazinājusies, tāpat arī Covid risku dēļ īsti nevaram rīkot mēģinājumus ar kolēģiem, un es gaidītu kādu reālu atbalstu.

Reizēm šķiet, ka atbalsta sistēmas, ko valsts būvē, nav māk-sliniekiem, bet grāmatvežiem. Jā, kopā ar grupu vasarā dabūjām 700 eiro vienas dziesmas ierakstam VKKF programmā “Neakadēmiskās mūzikas atbalstam”, ieguvām arī LaIPA stipendiju (500 eiro) dziesmas ierakstam, taču šie līdzekļi ir paredzēti studijas izdevumiem, ierakstam un paši mūziķi no tās labākajā gadījumā saņem niecīgu daļu vai nesaņem neko.

Godīgi sakot, es būtu labāk spēlējusi koncertus, nevis cīnījusies par pabalstu, jo ir sajūta, ka tev jānāk kā lūdzējam, lai gan savu vietu zem saules tu kā mākslinieks jau esi nopelnījis, nesis Latvijas vārdu pasaulē. Ir jocīga sajūta, ka valstij it kā kultūru nevajadzētu, tomēr kultūra ir tā lieta, kas cilvēkus var pacelt šajā laikā.”

Kultūras pasākumu rīkotāji gaida labvēlīgu lēmumu

Sākotnējais dīkstāves pabalsts pirmajā ierobežojumu vilnī bijis atspaids pavasarī arī uzņēmumiem, kas rīko kultūras pasākumus – tas ļāvis atvieglot darbaspēka izmaksas, lai nebūtu jāatbrīvo cilvēki, norāda kultūrtelpas “Hanzas perons” vadītāja Ieva Irbina.

No šā gada 12 mēnešiem pasākumu rīkotāju nozare ar pilnu atdevi varējusi strādāt tikai janvārī, februārī un pusi no marta. “Kopumā – četrus mēnešus esam darbojušies “ar puskāju lecot”, bet seši bijuši tādi, kuros nevarēja būt neviens pasākums.”

Noturēties virs ūdens palīdzējis arī VKKF atbalsts. “Programma “Covid-19 ietekmēto kultūras organizāciju ilgtspēja” patiesībā bija vienīgais instruments, kas bija domāts tikai un vienīgi kultūras nozares privātajam sektoram.

Ja mēs būtu paredzējuši situāciju, otro vilni, tad noteikti būtu jābūt lielākām atbalsta summām un, iespējams, plašākam apmaksājamo izdevumu lokam, tomēr katrā mēnesī saņemtā summa noteikti bija labāk nekā nekas, kaut arī skaidrs, ka tas nav pietiekami.

Prieks, ka programma tiks turpināta, ka līdzekļi ir pieejami operatīvi un kritēriji ir skaidri. Tāpat par atbalstu uzskatu arī to, ka notiek sarunas ar Kultūras ministriju, kas iestājas par nozari.”

Kultūras, izklaides uzņēmumu protestus publiskajā telpā gan raisīja jaunie Ekonomikas ministrijas izstrādātie kritēriji dīkstāves atbalstam uzņēmumiem. Viens no kritērijiem, lai uzņēmums kvalificētos dīkstāves pabalstam, bija apgrozījuma kritums uz pusi (50%), salīdzinot ar 2020. gada augustu, septembri un oktobri.

“Šie kritēriji nav pieņemami pēc būtības,” norāda I. Irbina: “Uzņēmēji, kultūras telpas augustā nevarēja paspēt sākt strādāt, kaut vai ar 50 procentu kapacitāti, bet oktobrī divreiz tika samazināts apmeklētāju skaits – no 1000 līdz 500, bet pēc nedēļas jau līdz 300, cilvēki pasākumus vai nu atcēla, vai pārcēla. Ja nav bijis apgrozījuma, nav bijis arī krituma, ko prasa pierādīt,” uzsver I. Irbina.

Kritēriji izpelnījās arī kultūras ministra Naura Puntuļa oficiālu protestu. Tikmēr izskanējis, ka pirmdien vadības grupā tika panākta vienošanās par to, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar augusta, septembra un oktobra vidējiem ieņēmumiem, samazinājušies ne mazāk kā par 20%.

Konceptuāls atbalsts vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbal-stam gūts telpu uzturēšanas izdevumiem pasākumu norišu vietu un noliktavu telpām, kas lielākas par 500 kvadrātmetriem, kā arī 80% biļešu kompensācijai ārkārtējās situācijas laikā atceltajiem pasākumiem.

“Tas ļautu norēķināties par visām tām pozīcijām, kurās bijuši izdevumi vēl pirms pasākuma, ko atceļot tie kļūst par zaudējumiem. Taču šī mehānisma vēl nav un vēl nevaram teikt “hop” pirms lēciena,” piesardzīga ir I. Irbina.

Krīze nebeidzas Vecgada vakarā

Gads tuvojas noslēgumam, taču, kamēr notiek cīņa par valsts budžeta apstiprināšanu, skaidra vēstījuma no valdības par atbalstu kultūrai nākamajā gadā diemžēl nav.

“Krīze pilnīgi noteikti nebeigsies 31. decembrī, un ļoti ceru, ka atbalsta mehānismi turpināsies un tiks atrastas iespējas visām jau esošajām programmām, lai tās būtu pieejamas arī turpmāk.

Baidos, ka ātrāk par nākamā gada pavasari nekādas kustības kultūras publisko pasākumu ziņā nebūs.

Iespējams, smagākais trieciens vēl ir priekšā, lai gan liela daļa to, kas iesaistīti pasākumu organizēšanā, un arī tie, kas uzstājas uz skatuves, jau tā ir nogurdināti no bezdarba vai pusdarbības, bet baidos, ka viņiem ir jāciešas vēl kādu brīdi,” spriež VKKF padomes vadītājs V. Ernštreits.

Paši mākslinieki ir skeptiskāki: “Esmu reāliste, koncertdarbība tādā līmenī, kā mēs gribētu, lai varētu pelnīt, nevis izdzīvot, varētu atsākties pēc aptuveni diviem gadiem. Izdzīvos stiprākie.

Jau tagad ir daudz pazīstamu mūziķu, kas pārkvalificējušies, un man ir bēdīgi par to. Šobrīd izdarīšu visus pašreizējos pasūtījumus, bet par to, kas būs pēc tam, ir liela neziņa, šobrīd negribu par to domāt,” saka Katrīna Dimanta.

“Visticamāk, arī mums, VKKF, darbs turpināsies līdzšinējā ārkārtējā režīmā. Kopējais plānotais VKKF budžets 2021. gadam ir 11 209 400eiro, tajā ietilpst arī papildu programmas, kas tieši saistītas ar Covid-19 situāciju: nākamgad turpināsies mērķ-programma “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē” (200 000 eiro), kas izrādījās ļoti populāra, kā arī programma “Kultūras nozares dokumentēšana” (230 000) – atbalsts kultūras nozares specializētajiem medijiem. Šobrīd jautājums ir vairs tikai par to, vai šis budžets tiks apstiprināts kopumā. Par papildu finansējumu šobrīd nav skaidrības, taču jādomā, tas būs, jo šogad nāca klāt daudz dažādu pozīciju,” prognozē V. Ernštreits.

“Šis gads ir faktiski noēdis visu, kas mums bija uzkrāts pagājušajā gadā. Vēl vairāk – ieejam jaunos mīnusos, rēķini tiek segti ar aizņēmumiem – šajā periodā atbalsts būs kritiski nepieciešams ne tikai tāpēc, lai mēs varētu izturēt ziemu, bet arī lai varētu strādāt ar jauniem produktiem. Ceru, ka šī doma lēnām tiek sadzirdēta,” norāda I. Irbina.

UZZIŅA

LaIPA stipendijas otrā kārta: 50 jaunu mūzikas ierakstu radīšanai, katram 500 eiro (kopā 25 000 eiro).

AKKA/LAA stipendijas otrā kārta: 31 stipendija, katra 700 eiro apmērā (kopā 21 700 eiro).

Investīcijas kultūrā Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai 2020. un 2021. gadā – 32 milj. eiro

• 10,6 milj. eiro – finanšu situācijas stabilizēšanai KM kapitālsabiedrībās, KM padotības muzejos, LNB un LNA, kā arī lai izveidotu radošo personu nodarbinātības programmu VKKF.

CITI ŠOBRĪD LASA

• 10,4 milj. eiro – VKKF valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanai 2020./2021. gadā (4 765 000 eiro kultūras piedāvājuma sabiedrībai veidošanai un kultūras institūciju ilgtspējas nodrošināšanai; Nacionālajam kino centram jaunu Latvijas filmu veidošanai – 2 000 000 eiro, valsts un nevalstiskajām kultūras organizācijām – 2 991 937 eiro kultūras piedāvājuma īstenošanai).

• 11 milj. eiro – kultūras infrastruktūrai 2020./2021. gadā: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atjaunošanai (204 800 eiro 2020. gadā, 295 433 eiro 2021. gadā); remontdarbiem Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkā Aspazijas bulvārī (189 701 eiro 2020. gadā, 74 700 eiro 2021. gadā); Nacionālās koncertzāles projekta uzsākšanai 7 milj. eiro (2021), PIKC Nacionālo mākslu vidusskolas E. Dārziņa mūzikas skolas zāles sakārtošanai (135 000 eiro, 2021), ieguldījumiem Leļļu teātra būvkonstrukciju stiprināšanā (600 000 eiro, 2021); Valmieras Drāmas teātra energoefektivitātes projekta pilnīgai īstenošanai (2,5 miljoni eiro, 2021).

(Avots: Kultūras ministrija)

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 23
17 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 79
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 47
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 70
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 1
9 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Komandantstundas laikā policijai izdevies notver vairākus noziedzniekus
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 47
12 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 2
21:46
LE
LETA
Ziņas
Komandantstundas laikā policijai izdevies notver vairākus noziedzniekus
19:56
LE
LETA
Ziņas
Cilvēkiem bez negatīva Covid-19 testa neļauj lidot: pastāsta par situāciju “Rīgas” lidostā 4
19:18
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs? 1
12 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dzintars” atgriežas ar jaunu jaudu: jau pavasarī veikalu plauktos nonāks iecienītā zīmola produkcija 7
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēkiem bez negatīva Covid-19 testa neļauj lidot: pastāsta par situāciju “Rīgas” lidostā 4
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 23
17 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Mēģinājums salabot pilnā gaitā ripojošu lokomotīvi, kurai atklājas arvien jauni defekti 9
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Eiropas čempioni brāļi Šici Pasaules kausa septītajā posmā izcīna bronzu
10 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 26
18 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 52
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji vēsta par teju pusmetru dziļu sniegu! Nākamnedēļ tas strauji samazināsies
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Automašīna apgāzās un ieslīdēja upē: traģiskā negadījumā bojā gājusi auto vadītāja
16 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Pārliecībai, ka “visu ražo Ķīnā”, vietējie ražotāji arvien biežāk spēj pretī likt savas preces 2
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gobzems pošas uz Saeimu: atklāj, cik biedru jau ir topošajā partijā 23
15 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 70
1 diena
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 5
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atzinies, ka “izgāzies” ar dzimšanas dienas dāvanu mīļotajai Keitai: tā viņai nepatika 1
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
Izjukušas Sanas Timmas un hokejista Kaspara Saulieša attiecības: “Novēlu atrast to īsto un vienīgo!” 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 29
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Lidija un Lida
17 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kura no Maestro Paula melodijām Tev ir vistuvākā? 61
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcilam brīvdienu ēdienam! Kalmāra gredzentiņi ar kokosriekstu pienu, kariju, ķiršu tomātiņiem un kabaci
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa ienesīs negaidītus pavērsienus tavā dzīvē, garlaicīgi noteikti nebūs! Horoskopi no 18. līdz 24. janvārim
17 stundas