Armands Puče par jauno premjeru: Ja Andrītis piepūtīs vaigus…
0
Jaunais premjers Kulbergs sola, ka šonedēļ viss tikai sākšoties, tikmēr vecā premjere Siliņa, saklausījusies no hokeja izlases trenera Vītoliņa, ka “viņi bija pelnījuši vairāk”, pirms naglu dzīšanas valsts karoga kātā, nolēma, ka pelnītais ir vienkārši jāpaņem. Tāpēc aizejošā valdība savu pilnvaru pēdējā dienā veica 110 miljonu eiro lielu pārdali valsts pieliekamajos, lai paši būtu paēduši un jauno laiku oligarhiem kaut kas vēl tiktu.
Kulbergs šo Siliņas gājienu nosauca par dāvaniņu, kas esot stilīga – neslēpjot sarkasmu. Tiktāl esam nodzīvojušies, ka varneši atļaujas darīt ko vēlas, vai – darīt tā kā viņiem personīgi labāk. Tas laikam bija eksprezidents Zatlers, kas viendien stāstīja, ka oligarhu laiki Latvijā nu esot tālā pagātnē. Cilvēks kā bija atrauts no reālās politikas, tā arī palicis – tagad gaidot teātra pirmizrādi par savu izdoto rīkojumu… Tikmēr uz citām skatuvēm, kas nav teātros, ļaudis rosās.
Piemēram, ģenerālprokurors Meisters no savas pirmās dienas lielajā amatā ir iekodies kokrūpnieku skandālā, kas pamatā ir nozares grupējumu cīņas. Prokurors demonstrē principialitāti, kas ir apsveicami. Kas nepaliek skaidrs – kāpēc šis kriminālprocess ir tik vienkāršots savā politiskajā nokrāsā, jo bēdīgi slavenais lēmums taču tika pieņemts Ministru kabinetā, to saskaņoja visos līmeņos.
Pieņemsim, ka viltīgais Krauze no ZZS kaut ko ķimerēja savā nodabā, bet, ko tādā gadījumā darīja tie, kas vēsā mierā parakstīja un vīzēja šo aizdomīgo papīru? Mums taču vēl pie MK ir tāda aklā zarna kā Memorandu padome, kas arī var šādu dokumentu virzību ietekmēt, caurskatīt vai celt trauksmi. Klusums. Kur tad ir tā labā pārvaldība? Kur mums lielie ierēdniecības profesionāļi?
Premjere Siliņa, kam bija lielākā ietekme tajās dienās, tagad stāsta, ka savā ziņā ministrs Krauze viņus visus ir piemānījis. Ak, šitā! Tad jau sanāk, ka visa tā svīta, kas stāsta, ka bez viņiem valsts rati nekustēsies – viņi ir vienkārši tukša vieta?
Jo viņus, nabadziņus, apmānīja. Dīvaini, ka ģenerālprokurors šajā sakarā nav konsekvents, jo kokrūpnieku lieta kopumā ir stāsts par Latvijas tautsaimniecību, nevis partijas piederību. Krauze bez premjeres atbalsta nekādi nevarēja dabūt cauri ministru kabinetiem savu vajadzību. Tad, kāpēc pie Siliņas un Tieslietu minstres vēl nav notikusi kratīšana? Tāpēc, ka viņas ir no “Jaunās vienotības”? Neizskatās smuki, lai ko prokurors runātu. Ja viņa nodoms ir taisnīgums, tad tas pagaidām ir tāds aizdomīgs no visām pusēm.
Un tā kā prokurors šo visu ir tagad neveikli politizējis, tad pilnīgi loģiski, ka partija “Progresīvie” to liek savā ēdienkartē kā būtisku savas politiskās retorikas sastāvdaļu. To viņi drillās līdz rudenim, ieceļot ģenerālprokuroru par šī bērniņa krustēvu… Ērti. Tikmēr Siliņa labi saprot, ka veiktās izmaiņas noslēgtajos kokrūpnieku līgumos bija saistītas ar vienu no lielākajām Latvijas eksporta nozarēm.
Tad kāpēc viņa šajā situācijā nepateica, ka valstij tas toreiz bija izdevīgi?
Kas patiesībā tā arī ir. Izrādās, šajā krēslā, ko viņa deldēja, drīkst improvizēt – sargājot savu ādu. Tieši tāpat kā to izdarīja viņas priekšgājējs Kariņš, pametos zem lidmašīnām ierēdni Citskovski. Tas laikam ir politiķu pašsaglabāšanās instinkts.
Vispār jau Kulbergam ir dota unikāla iespēja, izmētāt visus šos liekēžus pa kaktiem. Piemēram, kā tas var būt, ka Izglītības ministrija maijā nāk diedelēt papildus naudu studentu dziesmu svētkiem “Gaudeamus”, jo izrādās ir aizmirsies ietāmēt budžetā izmaksas, kas paredzētas “organizatoriskajiem izdevumiem” un “noslēguma koncertam”. Kas tie par stulbeņiem, kas šo nespēj paredzēt? Ja tā ir kompetence, tad šis konkrētais atbildīgais ir dzenams vai departaments ir jāizformē. Jo nokļūdīties aprēķinos par 450 000 – to sauc par klaju analfabētismu ar nodomu.
Citu gadījumu var atrast nacionālajā arhīvā, kas ziemā piedzīvoja skādi ar apkures sistēmu. Toreiz arhīva direktore teica, ka šiem remontiem un rekonstrukcijai vajag 100 000 eiro. Nedabūja. Pienāk maijs un demisionējusī valdība savā 26. maija sēdē nolemj, ka atvēlēs arhīva apkures problēmu risināšanai 780 563 eiro. Tas laikam saucas – mums vairs nav oligarhu, vai ne? Un atkal jau kāds izliekas, ka cilvēki to nesapratīs, nepamanīs, nevaicās.
Tāpat kā sportistiņi, kas gada vidū atcerējās, ka viņiem vajag finansējumu, lai nodrošinātu tautas un jaunatnes sporta pasākumus. 455 555 eiro – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Normālā kārtā premjeram vajadzētu pateikt – ja neprotat plānot, ejiet prom no saviem posteņiem. Palieciet gribot! Taču koncepts – a ja nu sanāk – ņem virsroku…
Hokeja federācijas prezidents Kalvītis, kas pats ir bijušais premjers, arī kaut ko spēlē, salicis rokas bikšu kabatās. Izrādās, Latvija kopā ar Somiju ir ieguvusi citiem nevajadzīgas tiesības rīkot pasaules hokeja čempionātu – 2030. gadā.
Kas uzjautrina: par iepriekšējiem miljoniem viņi vēl nav atskaitījušies valstij, bet jau atvēruši mutes un saka, ka no valsts jaunajai afērai vajadzēs jaunus – 2,5 vai 3 miljonus eiro. Tas viss, protams, atmaksāšoties ar uzviju… Nebrīnīšos, ka Siliņa ir valsts vārdā jau kaut ko Kalvītim nogarantējusi, jo viņa taču tik labi izskatījās olimpiādē uz hokeja izlases slidām. Grupējumi valsti slauc – acīs skatīdamies.
Tāpēc izbrīna, ka Kulbergs sagāja koalīcijā kopā ar “Jauno vienotību”, kas teju divdesmit gadus mūsu degunu priekšā ir saimniekojuši ar nodokļu maksātāju naudu kā pašiem tīk. Bez bailēm, ka nāksies par kaut ko atbildēt… Par iepirkumu šmucēm, par ierēdniecības nespēju, par būvnieku karteļiem.
Andrīt, piepūt vaigus – šeit ar putekļu lupatiņu nekas nebūs līdzēts. Sistēma ir jāspridzina. Jaunā premjera pirmo darba stundu atklāsme, ka starp ministrijām nav iespējama vienota elektroniskā saziņa – tās ir tikai pienenītes šajā mauriņā.
