ASV pētnieki: Gāzes piegāžu samazinājums Krievijai kaitē vairāk nekā Eiropai 22
Samazinot dabasgāzes piegādes pa gāzesvadu “Nord Stream” līdz 20% no cauruļvada jaudas, Krievija “katastrofāli iedragā” savu ekonomiku, žurnālā “Fortune” raksta Jēla universitātes pētnieki, kuri analizējuši situāciju Krievijas enerģētikas tirgū.
No ekonomiskā viedokļa Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Eiropas gāzes tirgus ir vairāk vajadzīgs nekā pasaulei vajag energoresursus no Krievijas, apgalvo pētnieki Džefrijs Sonenfelds un Stīvens Tians.
Pērn Eiropa no Krievijas importēja 46% energoresursu, bet savukārt Krievijas eksports uz Eiropu veidoja 83% no kopējā energoresursu eksporta. Krievijai nafta Āzijas valstīm jāpārdod ar 35% atlaidi, bet uz Ķīnu vai Indiju ir tikai viens gāzesvads no Krievijas. Pērn uz Āziju Krievija eksportēja tikai 10% no tā dabasgāzes apmēra, kas tika eksportēts uz Eiropu.
Jēla universitātes eksperti uzstāj, ka, pieaugot Krievijas valsts budžeta izdevumiem, tā deficīts sasniedzis 2% un tiek izsmeltas zelta rezerves, tādēļ dabasgāzes piegāžu samazinājums uz Eiropu “Krievijai nes daudzas reizes lielāku kaitējumu nekā Eiropai un Krievijas naftas un gāzes eksporta ieņēmumu zaudējums tuvojas katastrofālam līmenim.
Kā uzskata ASV eksperti, Putinam nav izdevies panākt Eiropas valstu šķelšanos un vēlētāju iebiedēšanu. Eiropas un ASV politiķi rīkojas saskaņoti, naftas daudzums, kas ņemts no stratēģiskajām rezervēm, pārsniedz iepriekš Krievijas piegādāto. Vienlaikus ASV ir strauji palielinājušas naftas un gāzes ieguvi.
Jau ziņots, ka trešdien Krievija samazināja gāzes piegādes par cauruļvadu “Nord Stream” līdz 20% no tā jaudas, aizbildinoties ar tehniskiem iemesliem. Vācijas amatpersonas uzskata, ka tas darīts politisku iemeslu dēļ.
