Latvijā
Izglītība

Ilze Kuzmina: Iespējams, attālinātās mācības dažiem lika aizmirst, ka skola vēl nav pabeigta0


Ilze Kuzmina
Ilze Kuzmina
Foto: Valdis Semjonovs

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Saulains atausa pagājušās piektdienas rīts, un izrādījās, ka šā gada vidusskolu absolventi centralizētos eksāmenus kārtojuši gluži labi: tikai vēsturē rezultāti vājāki nekā pērn.

Tas atsauca atmiņā pavasara cīkstēšanos par to, vai eksāmeni pandēmijas laikā tiešām jākārto. Sociālajos tīklos jaunieši pat žēlojās: ak vai, vasaras mūzikas festivāli atcelti, bet eksāmeni ne.

Tika piesaukta gan epidemioloģiskā bīstamība, gan tas, ka divos mēnešos attālināto mācību jaunie prāti būšot aizmirsuši teju visu 12 gados skolā apgūto.

Tika prognozēts, ka eksāmenu rezultāti šogad būšot tik slikti kā nekad agrāk un atkal pie visa vainīgas būšot skolas un skolotāji.

Tagad, kad eksāmenu rezultāti izrādās pieklājīgi, sociālajos tīklos parādās jaunas bažas: varbūt uzdevumi bija pārāk viegli, lai skolēnu sekmes attālinātajās mācībās izskatītos mazāk cietušas?

Redzot, cik ļoti Izglītības un zinātnes ministrijas vadība tiecas izcelt attālināto mācību pozitīvo pusi, un jaušot, ka arī nākamajā mācību gadā vismaz daļai skolēnu var nākties mācīties attālināti, tā arī varētu būt: kam gan tracināt sabiedrību ar zemiem mācību darba vērtējumiem?

No otras puses: zinot, cik liela nozīme centralizēto eksāmenu sertifikātiem ir jauniešu tālākajā izglītības procesā, diez vai notikusi apzināta eksāmenu uzdevumu vienkāršošana.

Šos sertifikātus izmantos ne jau tikai šajā gadā, stājoties augstskolā, kad uzņemšanas konkursā lielākoties konkurēs šā gada vidusskolu produkts.

Tie tiks likti lietā, stājoties augstskolās arī turpmākos gadus, un nebūtu godīgi pret citu gadu vidusskolu beidzējiem dot šā gada absolventiem labus vērtējumus tikai “pandēmijai par godu”.

Uzdevumi ik gadu tiek veidoti tā, lai rezultāti būtu gadu no gada salīdzināmi. Tos nav iespējams salīdzināt, ja grūtības pakāpe būtiski atšķiras.

Turklāt zinot, kā top centralizēto eksāmenu uzdevumi, nav tik vienkārši dažu mēnešu laikā tos pilnībā pārveidot.

Tomēr šāgada eksāmeni varēja šķist vieglāki vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, obligāti bija tikai trīs eksāmeni, kamēr citus gadus jauniešiem jāgatavojas četriem pārbaudījumiem. Otrkārt, eksāmeni bija īsāki nekā parasti, tātad bija jāpilda mazāk uzdevumu.

Līdz ar to matemātikas eksāmenā pirmā daļa, kurā parasti ir vieglāki uzdevumi, deva lielāku punktu īpatsvaru kopējā eksāmena vērtējumā.

Iespējams, tas bijis viens no iemesliem, kāpēc matemātikā, kur pēdējos gados rezultāti kritās un pērn skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā bija vien 32,7 procenti, bet šogad tas nedaudz uzlabojies līdz 35,4 procentiem.

Attiecībā uz matemātikas eksāmenu gan jāatgādina: jau iepriekš ar izglītības jomu saistītie bažījušies, ka visgrūtākajā obligātajā eksāmenā uzdevumu latiņa aizvien tiekot laista uz leju, jo skolēnu zināšanas matemātikā pasliktinoties.

Atgriežoties pie šāgada eksāmeniem, angļu valodas eksāmenā šogad nebija valodas lietojuma daļas, proti, gramatikas testa. Kādam varēja šķist, ka tāpēc eksāmens ir grūtāks, jo nu lielāka nozīme bija daļai, kurā jārunā.

Valsts izglītības satura centrs pat saņēmis pārmetumus, ka izņemta tieši vieglākā daļa.

Taču citiem varbūt tieši gramatika sagādā galvassāpes un tā nu angļu valodas eksāmenā absolventu zināšanu vidējais vērtējums (70%) pieaudzis pat par astoņiem procentpunktiem, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Saistītie raksti

Latviešu valodā vairs nebija jāraksta domraksts, pietika ar īsāku tekstu – viedokli. Arī tas kādam nācis par labu, jo vieglāk izteikties īsāk, bet citus tieši iegāza, jo domu bijis grūtāk noformulēt.

Taču kopējais rezultāts arī te uzlabojies par teju trim procentpunktiem (no 49% pērn uz 52% šogad).

Taču uz visu šo it kā labo rezultātu fona ir arī viena slikta ziņa: pieaudzis to vidusskolas absolventu skaits, kas nav spējuši iegūt pat piecus procentus no iespējamā punktu skaita, nav pārvarējuši šo zemo latiņu, par ko jau arī dzirdēts daudz kritikas.

Šogad kādā no eksāmeniem caurkrituši 467 eksaminējamie. Pērn caurkritēju bija tikai 257.

Iespējams, attālinātās mācības dažiem lika aizmirst, ka skola vēl nav pabeigta.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli?
Intervija 2 stundas
IK
Ilze Kalve
Pasaulē
“Ir jābūt gataviem arī mazāk labvēlīgai situācijas attīstībai.” Vēstniece nosauc visbūtiskāko šībrīža aicinājumu Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Kāpēc Kurzeme nesākas Bolderājā. Kur beidzas vēsturiskā Vidzeme un sākas Latgale? Intervija ar Jāni Turlaju
Intervija 6 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Ekonomika
Energoefektivitātes milzis Piņķos: kā Saules ielas 2 iedzīvotāji panāca, ka par siltumenerģiju būs jāmaksā trīs reizes mazāk
1 stunda
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Viens gan ir jāsaprot – vīrusi neatnāk, lai mūs tikai pabaidītu, tie atnāk uz palikšanu
5 stundas