Artūrs Snips. 4.03.1949.–10.08.2020.
Artūrs Snips. 4.03.1949.–10.08.2020.
Arhīva foto

Atvadīšanās no rakstnieka un publicista Artūra Snipa notiks sestdien 0

Atvadīšanās no rakstnieka un publicista Artūra Snipa notiks sestdien, 15. augustā, plkst.12 Krematorijas Lielajā zālē, mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēstījusi rakstnieka meita Arta Snipe.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170
Lasīt citas ziņas

Iepriekš jau vēstīts, ka aizvakar 71 gada vecumā mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips.

CITI ŠOBRĪD LASA

Artūrs Snips dzimis 1949. gada 4. martā izsūtīto ģimenē Krasnojarskas novadā, Taimiras nacionālajā apgabalā, Hatangā. 1958. gadā no izsūtījuma atgriezies Latvijā.

Mācījies Vecpiebalgas un Galgauskas pamatskolā, vēlāk Gulbenes vidusskolā, kuru beidzis 1968. gadā. 1973. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, bet 1989. gadā – Maksima Gorkija Augstākos literāros kursus Maskavā.

Artūrs Snips bijis inženieris elektriķis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē (1973–1975), Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ceha maiņas un stacijas maiņas priekšnieks.

Atmodas laikā – “Kultūras Fonda Avīzes” galvenais redaktors, “Kultūras Avīzes” redakcijas loceklis. No 1993. līdz 1997. gadam – Latvijas vēstniecības ekonomiskais padomnieks Baltkrievijā, bet laikā no 2006. līdz 2009. gadam – nodibinājuma “Pilsētai un pasaulei” valdes priekšsēdētājs.

Darbojies publicistikā, kopā ar Daini Īvānu 1986. gada oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicējis rakstu “Par Daugavas likteni domājot”, ar kuru tika aizsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību, tādējādi autoriem kļūstot par atmodas vēstnešiem.

Pirmā publikācija – stāsts “Ceļš” publicēts žurnālā “Liesma” 1973. gadā. Prozas krājumu “Nelabojami radi” (1979) un “Mazs ciemats turp un atpakaļ” (1987) autors.

Kopā ar Īvānu sastādījis krājumu “Domu Daugava. Sirdsdaugava”. 2010. gadā izdots jaunākais literārais darbs “Klejojumi”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.