Krievu valodu skolās grib dzirdēt arī turpmāk: pie Saeimas jau atkal pulcējas piketētāji 0
Pie Saeimas nama piektdienas vakarā pulcējās aptuveni 30 cilvēku, kuri ikgadējā piketā pieprasīja saglabāt iespēju bērniem iegūt izglītību arī krievu valodā, novēroja aģentūra LETA.
Protestētāji līdzi paņēmuši plakātus ar aicinājumiem pieņemt mazākumtautību skolu likumu un nodrošināt brīvu izglītības valodas izvēli. Tāpat izskanēja aicinājums “izpildīt Tautas frontes solījumus”.
Starp sanākušajiem bija ģimenes ar bērniem, kā arī bijušais Saeimas deputāts un tagadējais deputāta kandidāts no “Saskaņas centra”, viens no akcijas organizatoriem Igors Pimenovs. Notiekošo uzraudzīja kārtības sargi.
Piketu rīko Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR). Tās ieskatā dzimtajai valodai ir būtiska nozīme cilvēka identitātes un kultūras piederības saglabāšanā, un krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jābūt pārliecinātiem par iespēju saņemt izglītību savā valodā.
Organizācija kritizē pašreizējo skolu izglītības valodas politiku, apgalvojot, ka visaptveroša skolu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir asimilācijas politika.
Tā atsaucas arī uz Latvijas Tautas frontes darbību un tās laikā paustajiem solījumiem par mazākumtautību skolu izveidi un attīstību. Jautājumā par bērna izglītības valodu lielāka loma būtu jāpiešķir arī ģimenei, teikts paziņojumā.
LAŠOR piedāvā papildināt pašreizējo regulējumu ar atsevišķu likumu par mazākumtautību skolām. Priekšlikums paredz, ka dzimtās valodas izmantošanas apjomu mācību procesā noteiktu skolas padome.
Paziņojumā LAŠOR norāda arī uz krievu valodas lietojumu Latvijas iedzīvotāju vidū un uzskata, ka gadījumā, ja pastāv pietiekams pieprasījums, valstij būtu jānodrošina iespēja bērniem mācīties krievu valodā.
Asociācija šādus piketus pirms mācību gada sākuma ir rīkojusi arī iepriekšējos gados, piemēram, pērn tajā bija pulcējušies ap 50 interesenti.
Kā ziņots, aizvadītajā mācību gadā Latvijas skolās, kas līdz šim īstenoja mazākumtautību pamatizglītības programmas, noslēdzās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. 2025./2026. mācību gadā latviešu valodā mācības sāka arī 4. un 7. klašu skolēni, kuri iepriekš mācījās mazākumtautību programmās.
Izglītības un zinātnes ministrijā iepriekš norādīja, ka pilnvērtīgi reformas rezultātus varēs izvērtēt tikai 2030./2031. mācību gadā, kad pamatskolu absolvēs pirmā skolēnu paaudze, kas no 1. klases mācījusies tikai latviešu valodā.
