Diāna Jance

Kristīne Brīniņa: “Man bija priekšrocība uzkāpt uz skatuves”

Vai Latvijas aktieri ir privileģēti?

Agris Māsēns: “Valmierā teātris mutuļo”

Mūsu kultūrtelpai vajadzīgs? Ojāram Vācietim – 90

Kaspars Dumburs: “Katram jāiepazīst savs Melnais bruņinieks”

Diāna Jance: Nācija no tūkstoš skabargām

Anete Bajāre-Babčuka: “Grāmatai nav jābūt skaļākai par multfilmu”

“Pārlaicīgā māksla ir un būs.” Saruna ar Latvijas Nacionālā baleta vadošo solisti Elzu Leimani

“Mums trūkst nākotnes vīzijas”. Saruna ar režisoru Aiku Karapetjanu

Ceļā uz literatūras pilsētas statusu. Kas noteikti jāapmeklē Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā

“Ne jau māksla izglābs pasauli”. Saruna ar koncertzāles „Lielais dzintars” jauno māksliniecisko vadītāju Orestu Silabriedi

Svešās kultūras vietas. Ko darīt, lai kultūras iestāžu vide būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?

Latviešu valoda mūs dara stiprus. Saruna ar režisoru Elmāru Seņkovu

Diāna Jance: “Vai MI ir cilvēcei labvēlīga tehnoloģija”

Kad kultūra dodas uz apkaimēm

Lasīšana ir priecīga nodarbošanās. Saruna ar rakstnieci Luīzi Pastori

“Kultūrzīmes” viesojas Grenctāles ciemā. “Iedzīvotāju mazāk nekā koncertzālē skatītāju vietu”

Skatīšanās un satikšanās prieks. Recenzija par Valmieras vasaras teātra festivālu

Diāna Jance: “Ar vienu skaistu vasaras novakara koncertu var nepietikt”

Cilvēkiem vajag laimes vitamīnu – saruna ar Latvijas operdīvu Inesi Galanti