Foto: Shutterstock

Baltijas valstis, Polija un Somija paraksta “Rail Baltica” deklarāciju; ES komisāre uzsver projekta nozīmīgumu 1

Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija pirmdien Eiropas transporta koridoriem veltīta pasākuma “TEN-T Days 2015” ietvaros Rīgā parakstīja deklarāciju par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica II” īstenošanu, uzzināja aģentūra BNS.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
Lasīt citas ziņas

Dokumenta parakstīšanas mērķis ir apliecināt Eiropas Komisijai, ka puses ir apņēmušās sākt līnijas būvniecību jau 2018.gadā.

Eiropas Savienības (ES) transporta komisāre Violeta Bulca pateicās valstīm par pausto apņēmību, aicinot projektā iesaistītās valstis pierādīt, ka “Rail Baltica II” būs liels izaugsmes dzinulis, darbavietu radītājs un konkurētspējas veicinātājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīmēja, ka “Rail Baltica II” ir nozīmīgākais Baltijas valstu sadarbības projekts vēsturē. To paredzēts pabeigt 2025.gadā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka pieteikums Eiropas Komisijā “Rail Baltica II” līdzfinansējumam tika iesniegts februāra beigās. Latvija, Lietuva un Igaunija ar kopuzņēmuma “RB Rail” starpniecību no komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta “Connecting Europe Facility” (CEF) projekta pirmā posma īstenošanai lūdz apmēram 620 miljonus eiro.

CEF komiteja 10.jūlijā balsos par projektiem, kuriem piešķirt ES finansējumu. Dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam līdzfinansēto projektu saraksts un atbalsta intensitāte būs zināma jau 29.jūnijā. Kopumā 11,9 miljardi ES finansējuma pieejami, lai attīstītu Eiropas transporta savienojumus.

“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs – 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma – “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail” izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir “Rail Baltica” dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.