Bijušajiem “Krājbankas” vadītājiem Antonovam un Priedītim piespriež cietumsodu un konfiscē mantu 23
Papildināts plkst.14.50.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS “Latvijas Krājbankas” prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijā.
Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods – mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.
Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods – mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.
Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.
Abi apsūdzētie tika vainoti par 27 miljonu eiro piesavināšanos. Viņi apsūdzēti par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī Priedītis apsūdzēts par “Latvijas Krājbankas” likumos noteikto statistikas pārskatu un statistiskās informācijas viltošanu un slēpšanu.
Lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, jo to lūdza cietušās bankas pārstāvis, lai aizsargātu komercnoslēpumu.
Saskaņā ar likumu pilnam spriedumam jābūt 14 dienu laikā, bet, ja lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ pilns tiesas spriedums netiks sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņos lietas dalībniekiem, kad tas būs pieejams.
Kriminālprocess tika uzsākts 2011.gadā, bet tiesai nodots 2014.gadā. Iztiesāšanas laikā notika 55 tiesas sēdes, kuru laikā tika pārbaudīti apsūdzības un aizstāvības iesniegtie pierādījumi.
Iztiesāšanas sākumstadijā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā Antonova neierašanās dēļ, tāpēc tiesa nolēma iztiesāt krimināllietu bez viņa klātbūtnes.
Iztiesāšanas laikā liecības sniedza vairāk nekā 30 apsūdzības un aizstāvības pieteiktie liecinieki, no kuriem daļa dzīvoja ārzemēs, tāpēc tika organizētas videokonferences ar ārvalstu kompetentajām iestādēm šo liecinieku nopratināšanai.
Iztiesāšanas laikā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā Priedīša attaisnojošu iemeslu dēļ, kā arī vairāku liecinieku attaisnotas un neattaisnotas neierašanās dēļ.
Tāpat iztiesāšanas laikā tika pasludināts pārtraukums prokurora iesniegto grozīto apsūdzību dēļ.
Iztiesāšanas beigu posmu paildzināja Covid-19 vīrusa izraisītā pandēmija.
Tiesas spriedums nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā pēc pilnā sprieduma sagatavošanas.
Prokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka apsūdzības uzturētājs Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls ir apmierināts ar tiesas nolēmumu, jo, neskatoties uz ilgstošo tiesvedību apjomīgajā krimināllietā, ir izdevies panākt taisnīguma atjaunošanu, kā arī parādīt sabiedrībai, ka par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vainīgās personas tiek sodītas neatkarīgi no tā, kādu statusu vai amatu tās ieņem un cik laika ir pagājis no nozieguma izdarīšanas brīža.
“Prokuratūra arī turpmāk veicinās soda neizbēgamības principa darbību, īpaši attiecībā pret “balto apkaklīšu” noziedzību,” sacīja prokurors.
LETA jau ziņoja, ka 2011.gada nogalē “Latvijas Krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
Citā civillietā, kura saistīta ar “Latvijas Krājbanku”, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.
Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments pērnā gada aprīļa beigās atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG Baltics” prasība pret bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.
Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās “Latvijas krājbankas” bijušie valdes locekļi – Ivars Priedītis, tagadējais 13.Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (AP), Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
Bondars tiesas procesu par līdzekļu piedziņu saistībā ar “Latvijas krājbankas” izsniegtajiem kredītiem iepriekš nodēvēja par politisku vēršanos pret viņu.
