Bijušo VID izmeklētāju tiesās par Rolex pulksteņa piesavināšanos, naudas zādzību un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu 0
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors pabeidza pirmstiesas kriminālprocesu un 2026. gada 26. martā nodeva Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu pret kādu valsts amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, nelikumīgu darbību īstenošanu ar kriminālprocesa materiāliem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt kāda fiziskā persona apsūdzēta par uzkūdīšanu veikt iepriekšminētos noziegumus.
Kādreizējā Valsts ieņēmuma dienesta amatpersona ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un prettiesiski rīkojās ar mantu – rokas pulksteni Rolex un finanšu līdzekļiem vairāku simtu eiro apmērā, kas bija iegūti triju kriminālprocesu izmeklēšanas laikā, kuri atradās izmeklētājas lietvedībā.
Pretlikumīgi iegūto Rolex pulksteni amatpersona ieķīlāja lombardā, saņemot par to 7000 eiro skaidrā naudā.
Šo naudu amatpersona kopā ar fizisko personu legalizēja, izmantojot trešās personas kontus, daļu no līdzekļiem pārskaitot uz amatpersonas ārvalstu bankā atvērto norēķinu kontu. Savukārt nozagtos finanšu līdzekļus personas izlietoja savām vajadzībām, tostarp ikdienas tēriņu un parādsaistību segšanai.
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls atzīmē, ka minēto faktu, veicot iekšējās kontroles pasākumus, atklāja pati VID Nodokļu un muitas policija un par to informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Savukārt KNAB sekmīgas izmeklēšanas gaitā tika atklāti vēl citi apsūdzētās personas izdarīti noziedzīgi nodarījumi. “Nožēlojami, ka amatpersona, kurai uzticēta likuma aizsardzība un taisnīguma nodrošināšana, pati apzināti pārkāpj likumu, tādējādi graujot tiesiskuma principa pamatus. Šāda pat vienas negodprātīgas amatpersonas rīcība var būtiski mazināt sabiedrības uzticēšanos attiecīgajai valsts institūcijai un valsts pārvaldei kopumā. Minētais gadījums kārtējo reizi uzsver nepieciešamību nodrošināt efektīvu uzraudzības mehānismu darbību, stiprināt amatpersonu tiesisko apziņu un personisko atbildību visos līmeņos,” uzsver virsprokurors.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
