“Šis, manuprāt, ir oligarhu pabalsts!” Sievieti sanikno “piedāvātais atbalsts” strādājošajiem 0
Ziņa, ka strādājošajiem vecākiem arī turpmāk paredzēts saglabāt iespēju saņemt 75% no piešķirtā vecāku pabalsta, sociālajos tīklos izraisījusi asas diskusijas. Kamēr vieni šo kārtību uzskata par nozīmīgu atbalstu ģimenēm, kas ļauj apvienot bērna audzināšanu ar darbu, citi to dēvē pat par “oligarhu pabalstu”, norādot, ka lielākie ieguvēji varētu būt labi pelnošas ģimenes.
Diskusiju aizsāka kāda sociālo tīklu lietotāja, kura kritiski vērtēja ziņu par pabalsta saglabāšanu.
“Šis, manuprāt, ir oligarhu pabalsts. Cik ir tādu sieviešu, kuras strādā, esot bērna kopšanas atvaļinājumā? Nesaku, ka nav, bet šis ĻOTI palīdz turīgām ģimenēm, kur vīram ir ļoti laba alga un sieva mājsaimniece,” viņa raksta.
Ieraksta autore kā piemēru min arī lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājus, kuriem ir augstas algas, un retoriski vaicā, cik liels vecāku pabalsts šādā gadījumā varētu tikt izmaksāts.
Tomēr te būtiska nianse – 75% vecāku pabalsta saņemšana nenozīmē, ka cilvēks vienlaikus atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un strādā.
VSAA skaidro, ka 2026. gadā 75% no piešķirtā vecāku pabalsta izmaksā personai, kura pabalsta saņemšanas laikā strādā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Savukārt pilnā apmērā piešķirto vecāku pabalstu parasti var saņemt tad, ja pabalsta saņemšanas laikā netiek gūti darba ienākumi. Vecāku pabalsta apmērs arī nav visiem vienāds – tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas un izvēlētā pabalsta saņemšanas perioda. Atkarībā no izvēles pabalstu aprēķina 60% vai 43,75% apmērā no vidējās iemaksu algas.
Sociālajos tīklos gan ātri izveidojās divas pretējas nometnes. Kāda komentētāja piekrita, ka jo lielāki ir ģimenes ienākumi, jo lielāks var būt arī finansiālais ieguvums, taču to neuzskatīja par problēmu.
“Jo vairāk ģimene pelna, jo lielāka jēga – mums vajag vairāk bērnu no labklājīgām ģimenēm, nevis tikai no tām, kas dzīvo no pabalsta uz pabalstu,” viņa raksta.
Cita diskusijas dalībniece iebilda pret “oligarhu” apzīmējumu, daloties savā ģimenes situācijā.
“Nav pabalsta – slikti. Ir pabalsts – atkal slikti. Es strādāju, vīrs strādā, esam normāla vidusmēra ģimene. Pateicoties šim lēmumam, vecāku pabalstu saņems vīrs, jo viņam ir lielāka alga. Par oligarhiem mūs tas nepadara, bet tie papildu pāris simti eiro lieti noderēs,” viņa norāda.
Izskanēja arī viedoklis, ka valstij drīzāk vajadzētu palielināt atbalstu mammām, kuras pilnībā izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, lai viņu ienākumi būtu tuvāki algai, ko sieviete saņēma pirms bērna piedzimšanas.
Savukārt diskusijas aizsācēja vēlāk norādīja, ka šo regulējumu vispār atceltu, jo to izmantojot salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Viņa pauda interesi arī par šo saņēmēju vidējo algu, pieļaujot, ka daudzi no viņiem neesot trūkumcietēji.
Saeimas debatēs par regulējuma turpināšanu savukārt izskanēja, ka no aptuveni 14 000 vecāku pabalsta saņēmēju apmēram 2,4 tūkstoši ir nodarbināti, bet 2026. gadā 75% izmaksas saglabāšanai paredzēti papildu 7,7 miljoni eiro no valsts speciālā budžeta.
Tieši jautājums par to, vai valsts atbalsts jādiferencē pēc ģimenes turīguma, komentāros radīja vienu no asākajiem strīdiem. Uz priekšlikumu atbalstīt tikai trūcīgākās ģimenes kāda komentētāja atbildēja – tad pēc līdzīgas loģikas vajadzētu atteikties arī no citiem valsts sniegtajiem pakalpojumiem tiem, kuri spēj tos apmaksāt paši.
“Ja ir šāds viedoklis, tad būtu jauki dzirdēt, ka jūs, ja vien neesat trūkumcietēja, atsakāties no valsts palīdzības vispār, visur, tai skaitā medicīnā,” viņa raksta.
Vairākas sievietes diskusijā dalījās arī ar savu pieredzi. Kāda mamma norāda, ka viņai nācies bērna kopšanas atvaļinājumu pārtraukt agrāk un viņa būtu priecājusies, ja tajā laikā būtu varējusi saglabāt lielāku pabalsta daļu, atsākot strādāt.
“Kad pati gāju BKA, paralēli nedrīkstēja būt nekādi ieņēmumi. Pat 20 eiro nē, jo tad pazaudē pabalstu. Tas, manuprāt, bija ļoti muļķīgi un veicināja ēnu ekonomiku,” viņa raksta.
Arī likumdevēji kā vienu no argumentiem lielākas pabalsta daļas saglabāšanai strādājošajiem iepriekš minējuši vēlmi mazināt situācijas, kad vecākiem jāizvēlas starp legālu nodarbinātību un būtisku pabalsta zaudēšanu. 2026. gadā spēkā esošā kārtība paredz, ka nodarbinātam vecākam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, izmaksā 75% no viņam aprēķinātā vecāku pabalsta.
Tādējādi diskusija nav tikai par to, vai “bagātajiem pienākas pabalsti”. Tā skar daudz plašāku jautājumu – vai vecāku pabalsts jāuztver kā sociāla palīdzība tikai tiem, kam trūkst naudas, vai tomēr kā sociālās apdrošināšanas maksājums, kura apmērs ir saistīts ar cilvēka iepriekš veiktajām sociālajām iemaksām.
