“Viens likums, viena taisnība visiem vairs nedarbojas!” Helmanis brīdina par bīstamu tendenci policijā un tieslietu sistēmā 0
Ogres novada domes deputāts Egils Helmanis (NA) pauž bažas par, viņaprāt, nevienlīdzīgu tiesībsargājošo iestāžu attieksmi pret dažādām lietām, norādot, ka Latvijā arvien vairāk jūtama selektīva pieeja izmeklēšanām.
Helmanis uzsver, ka policija nav atrauta no pārējās sabiedrības – tajā atspoguļojoties tās pašas problēmas un procesi, kas vērojami valstī kopumā.
“Man liekas, ka policija ir saistīta ar sabiedrību un tā ir sabiedrības spogulis. Tādas darbības, kas notiek sabiedrībā, notiek arī policijā,” saka Helmanis.
Tomēr vislielākās bažas viņam radot sajūta, ka princips par vienādu likuma piemērošanu visiem vairs netiekot konsekventi ievērots.
“Mani vairāk uztrauc tas, ka mūsu valstī jau kādu laiku nedarbojas – viens likums, viena taisnība visiem,” norāda politiķis.
Viņaprāt, atsevišķas lietas tiek izmeklētas īpaši rūpīgi, piemēram, ja tās saistītas ar sabiedrībā zināmiem politiķiem vai žurnālistiem, savukārt citos līdzīgos gadījumos iestāžu aktivitāte esot ievērojami mazāka.
Helmanis šo situāciju raksturo kā subjektīvu un selektīvu pieeju: “Tam mums ir griba, un tam mums nav gribas.”
Deputāta ieskatā tieši šāda nevienlīdzīga attieksme var kļūt par vienu no bīstamākajām tendencēm nelielā valstī.
“Mēs esam maza valsts, un mums ir jāvienojas par principiem, pēc kuriem dzīvojam. Tam ir jāattiecas uz visiem vienādi. Diemžēl tā nav,” viņš uzskata.
Helmanis pauž bažas, ka līdzīgas tendences, viņaprāt, vairs neaprobežojas tikai ar policijas darbu, bet parādās arī tieslietu sistēmā.
Viņš izmanto arī asu vēsturisku salīdzinājumu, atgādinot par laikiem, kad cilvēku likteni noteica nevis objektīvs tiesisks process, bet politiska pārliecība un tā dēvētās “troikas”.
“Mēs esam piedzīvojuši laikus, kad tiesāja pēc pārliecības, kad bija troikas un vēl kaut kas. Un mēs lēnām tuvojamies atkal tiem laikiem,” pauž Helmanis.
Politiķis uzsver, ka nepieciešams objektīvs skatījums uz tiesībsargājošo institūciju darbu un vienādi kritēriji līdzīgu gadījumu izvērtēšanā.
“Ja vienu tādu pašu lietu izmeklē, bet otru neizmeklē un atrakstās, tad, manuprāt, tā arī ir galvenā problēma,” secina Helmanis.
