Latvija par mazu 0
Šobrīd iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos vienus no lielākajiem kravu apjomiem veido graudi, koksne. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 0,55 milj. tonnu graudu, kas bija par 27,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, graudu kravu apjoms pieaudzis par 46,2%. Pārvadātās koksnes apjomi pērn pieauga par 22,1%, sasniedzot teju 0,32 milj. tonnu, bet šā gada četros mēnešos pārvadāta teju puse no pērna gada kopējā koksnes kravu apjoma, liecina SIA “LDz Cargo” sniegtā informācija.
Dzelzceļa pakalpojumi ir konkurētspējīgi ar autopārvadājumiem tad, kad kravas transportēšanas attālums pārsniedz 200 – 250 km, norāda eksperti. “Latvijas teritorija ir salīdzinoši neliela, un attālumos līdz 200 kilometriem dzelzceļa infrastruktūras izmantošana parasti izmaksā dārgāk,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas valdes loceklis Kristaps Klauss.
Uz vienkāršo matemātiku norāda arī SIA “Elagro Trade” valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš. No vietas, kura atrodas vismaz 100 km attālumā no ostas, iespējams, var graudus vest arī pa dzelzceļu. Piemēram, no Dobeles uz Rīgu graudu transportēšanas izmaksas abiem transporta veidiem ir aptuveni vienādas. “Sezonas laikā, kad autotransports aizņemts, esam ieinteresēti maksimāli izmantot dzelzceļu. Galvenais, lai dzelzceļam pietiktu vagonu, ar kuriem vest,” piebilst SIA “Elagro Trade” valdes priekšsēdētājs.
“Pēdējos gados esam iepirkuši pietiekami daudz ritošā sastāva, lai varētu vest gan graudus, gan ķīmiskās kravas, gan platformas konteineru pārvadāšanai. Es ar milzīgu prieku vestu cisternās kaut vai iebiezināto pienu un, ja būs nepieciešams, nopirkšu jaunas, tīras, sterilas cisternas. Kravu īpašnieki zina, kur mēs atrodamies,” tā G. Mačs. Kā dzelzceļa pārvadājumiem perspektīvu nozari viņš uzteic arī granulu ražošanu.
“Kokmateriālu pārvadājumi pa dzelzceļu iekšzemē ir iespējami, un nelielos apjomos tie notiek, tomēr nav sagaidāms, ka dzelzceļš spēs radīt nopietnu konkurenci koksnes pārvadāšanai ar autotransportu,” tā K. Klauss.
Salīdzinot Latvijas autoceļu tīklu un sliežu ceļu infrastruktūru, ir skaidrs, ka autotransports var piebraukt daudz tuvāk koksnes ieguves un pārstrādes vietām, tas ir mobilāks un pastāvīgāks, ievērojami atvieglojot koksnes piegāžu plānošanu.
