Ilustratīvs attēls. Foto – LETA

Ceļ trauksmi: Katru dienu izceļas viens meža ugunsgrēks, degošākais – Rīgas reģions 0

Kopš šā gada sākuma Valsts meža dienests (VMD) pavisam reģistrējis jau 264 meža ugunsgrēkus, kuros meža zemes izdegušas 147 hektāru platībā, tajā skaitā jaunaudzes 71 hektāra platībā. Tas nozīmē, ka vidēji katru dienu ir izcēlušies 1,7 meža ugunsgrēki un katru dienu uguns skartā meža zemju platība ir gandrīz hektārs.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Salīdzinājumam – visā 2016.gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizes 467 hektāru platībā. Vairumā jeb 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% gadījumu tā ir bija ļaunprātīga dedzināšana.

Kā portāls laukos.lv uzzināja VMD šogad vislielākais meža ugunsgrēku skaits – 103 ir reģistrēts Rīgas reģionālās virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā, otra degošākā ir Dievidlatgales virsmežniecība, kur likvidēti 39 meža ugunsgrēki. Šogad lielākais meža ugunsgrēks bijis NBS Ādažu poligonā, kur izdegusī platība ir 34,85 hektāri.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat viens no līdz šim lielākajiem ugunsgrēkiem šogad bijis Usmas pagastā, kur 28.maijā izdega 9,6 hektāri meža, tajā skaitā 1,22 hektāri jaunaudzes. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls varētu būt cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, iespējams no makšķernieku neapdzēsta ugunskura, par ko varētu liecināt tajā vietā atrastā cepure.
Meža degšanu pamanīja dežuranti uguns novērošanas torņos, dūmi no degošā meža bija redzami gan no Egļukalna, gan Spāres, gan Popes torņiem. Dzēšanas darbi tika uzsākti plkst.13.50, bet ugunsgrēku ierobežoja tikai plkst.23.30 , uguns apdzēšanu apgrūtināja spēcīgais vējš, kurš brāzmās sasniedza 15-16 metrus sekundē, tādā veidā veicinot uguns izplatīšanās ātrumu un krietni apgrūtinot degošā meža dzēšanas darbus. Uguns paspēja izplatīties lielā teritorijā, jo meža bija diezgan sauss. Ugunsgrēka ierobežošanā un likvidēšanā kopumā piedalījās vairāk kā 40 cilvēku, ieskaitot VMD darbiniekus, “Latvijas valsts mežu” darbiniekus , vietējās pašvaldības pārstāvjus, Zemessardzes 46. kājnieku bataljonu, kā arī tika nodarbinātas četras meža ugunsdzēsības autocisternas un kravas apvidus automašīnas, kas paredzētas meža ugunsgrēku dzēšanai.
Pateicoties meža ugunsgrēka dzēšanā iesaistīto operatīvai rīcībai un koordinētai darbībai, meža ugunsgrēks pilnībā likvidēts tika 29. maija vēlā vakarā.

Jau vēstīts, ka VMD ugunsnedrošo periodu mežos izsludināja 1.maijā un tas ilgs ļīdz pa septembrim. Ugunsnedrošajā periodā, uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko sodu un arī kriminālatbildību.

Uzturoties mežos un purvos ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus. Tāpat aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Liegts arī atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, attiecīgā meža īpašnieka pienākums ir uzraudzīt ugunsgrēka vietu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.