“Ceriņi” – iecienītākais mājvārds Latvijā 67
Visbiežāk lietotais mājvārds Latvijā ir “Ceriņi”, izmantojot Valsts zemes dienesta adrešu reģistru, noskaidrojuši “Karšu izdevniecības “Jāņa sēta”” darbinieki.
Izdevniecības pārstāvis Mareks Kilups spriež, ka “Ceriņi” salīdzinājumā ar “Liepām”, “Lejām” vai “Ozoliem” ir nedaudz jaunlaicīgāks vārds. Ceriņi kā košumkrūms Latvijā ienāca tikai 19./20. gadsimta mijā. “Koks patīk, labi skan, kāpēc nenosaukt tā mājas?” teic mājvārdu saraksta apkopotājs Alvis Šerenda. Netrūkst arī dažādu “Ceriņu” atvasinājumu. Piemēram, “Ceriņkoki” Aglonas novada Kastuļinas pagastā, “Ceriņkrūms” Rēzeknes novada Lūznavas pagastā vai “Ceriņmojis” Rēzeknes novada Strūžānu pagastā. Ir tāpat “Ceriņkalniņi”, “Ceriņlauki”, “Ceriņupes” un tamlīdzīgi.
Latvijā kopumā ir ap 95 tūkstoši māju nosaukumu, no kuriem ap 40 tūkstoši ir unikāli, tas ir, neatkārtojas. Latviešu fantāzija šajā jomā tiešām ir apbrīnojama, lai arī daži mājvārdi liek smaidīt. Piemēram, “Jaunplosēni” Lielvārdes novadā, “Rudo kumeļu pauguri” Rēzeknes novadā, “Rukšķi” Krustpils novadā. Bet Burtnieku novadā ir “Mikimauši”, taču Rēzeknes novadā – “Lapsu Alas”.
Visneparastākie nosaukumi mēdzot gadīties Latgales laukos. Iespējams, tādēļ ka vēsturiski agrāk mājvārdi tur nav praktizēti, jo nosaukumi bija tikai sādžām, bet ne katrai sādžas mājai. Savukārt pēc 90. gadu zemes reformas vārds bija jādod katrai mājai, un tad nu cilvēki likuši lietā savu izdomu.
