Edvīns Strautmanis, “Yellowdancingblack”. 1986. gads.
Edvīns Strautmanis, “Yellowdancingblack”. 1986. gads.
Publicitātes foto

Cēsu Mākslas festivāla spilgtā ieskaņa 0

Būtiski mākslas notikumi, kuru nozīmība un tvērums telpā un laikā raisa apbrīnu, smalkā atkalsatikšanās diedziņā sasaistot trimdas un šeit pat, Latvijā, radošo vai radījušo autoru talanta spēku; spožu mūsdienu mūzikas, mākslas, teātra un kino personību klātbūtne; izcili koncerti, teātris, kino, dzejas lasījumi… Šī ir vien maza daļa XIII Cēsu Mākslas festivāla spilgtāko pieturzīmju, kas Latvijas kultūras ainā tiks ierakstītas no sestdienas, 6. jūlija, līdz 23. augustam.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Festivāla galvenā tēma – nacionālā kultūra globālajā laikmetā, iekļaujoties Latvijas valsts simtgades programmā. “Šogad tas būs īpašs. Pirmkārt, liekam pamatu jaunajam Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas ir izcilas un ceram, ka tad, ja Cēsis 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šis centrs būs viens no galvenajiem objektiem pilsētas kultūrtelpā. Vēl nekad Cēsu koncertzālē vasarā nav bijis tik daudz izcilu koncertu kā šajā festivālā. Un, protams, tas, ko publika katru gadu gaida visvairāk – lielais mūzikas notikums parkā. Šoreiz tas būs Leonarda Bernstaina mūzikls “Vestsaidas stāsts” ar izciliem solistiem no ASV,” stāsta Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Atklāšanas koncerts “LNSO, Ķeniņš un Mesiāns” (6. jūlijā plkst. 18 koncertzālē “Cēsis”) būs veltīts latviešu komponistam, šā gada jubilāram Tālivaldim Ķeniņam (1919–2008). Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos viņa daiļrades vainagojums – Astotā simfonija, turklāt ērģeļpartiju interpretēs pasaulē cildinātā Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta An-dra Pogas vadībā. Koncerta otrā daļa sāksies ar vēl viena simtgadnieka – arī spilgtas trimdas mūzikas personības – Alberta Jēruma simfoniju “Andante”, kuras laika gaitā padzisušo nošrakstu restaurējis viens no ievērojamākajiem jaunajiem latviešu komponistiem Jēkabs Jančevskis. Koncertzālē “Cēsis” tiks atklāta un līdz pat festivāla beigām būs skatāma Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde “Trimdas mūzikas personības un parādības”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā (Raiņa ielā 27) tiks atklāta vērienīga vizuālās mākslas izstāde “Tuvplāns”, ko veidojušas kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule. Ekspozīcijai ietverot gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā, tā norisinās divās vietās – arī koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga). Kuratoru vēlme bijusi veidot stāstu par to, kā, nezaudējot patību, kļūt par kosmopolītu, un vienlaikus pētīt jautājumu par nacionālu mākslu globālā laikmetā. Līdz ar to uzmanības fokusā ir izcilas mākslas personības – piemēram, pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga amerikāņu ekspresionismam piederīgā mākslinieka Edvīna Strautmaņa retrospekcija – piecpadsmit viņa lielformāta darbi. Šī būs arī pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gs. 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli. Autoru vidū – arī Māris Bišofs ar saviem Ņujorkas perioda zīmējumiem izdevumiem “The New Yorker” un “The New York Times”, pasaulslavenā gleznotāja Vija Celmiņa… Arī mākslinieki Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis (abi šai izstādei radījuši jaundarbus) un Signe Baumane nu jau vairāk nekā divdesmit gadus ir ņujorkieši, un viņu darbi būs skatāmi Cēsīs. Savukārt koncertzālē “Cēsis” šīs pašas izstādes otrajā daļā varēs skatīt Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņa, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera darbus.

Cēsu Mākslas festivāla notikumu izlase

· Sestdien, 6. jūlijā, Cēsu pils klētī durvis vērs Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura un maģistra diplomandu darbu izstāde “Savienojumi”.

· Svētdien, 7. jūlijā, plkst. 22 pie Spoguļklintīm Cīrulīšu dabas takās tiks atklāta kinoprogramma “Kalni”, kurā kā pirmā būs skatāma režisora Sergeja Paradžanova filma “Aizmirsto senču ēnas” (PSRS, 1964).

· Piektdien, 12. jūlijā, koncertzāles “Cēsis” kinozālē – trimdas dzejas lasījumu performance “Laika vilciens”. Autori: Megija Jēkabsone (LMA), Agita Reķe (JVLMA), Alise Zeidaka (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), kuratore Laura Ozoliņa, projekta vadītāja Astrīda Rogule.

· Sestdien, 13. jūlijā, plkst. 18 koncertzālē “Cēsis” – vokālās kamermūzikas koncerts “Tālās un tuvās latviešu solodziesmas”. Piedalās: Laura Teivāne (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Juris Vizbulis (tenors), Rihards Millers (baritons), Krišjānis Norvelis (basbaritons), Ērika Millere (klavieres).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.