Cēsu zaļie aicina izkāpt no ZZS vilciena 3
Latvijas Zaļajā partijā (LZP) ir jāuzsāk diskusija par iespējamo partijas aiziešanu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), uzskata LZP Cēsu nodaļas vadītājs, bijušais Saeimas deputāts Artis Rasmanis.
“Tas ir mans personīgais, nedaudz revolucionārais viedoklis, bet mums atkal ir jākļūst zaļiem,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Rasmanis.
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Zaļā partija Jūrmalā svinīgā pasākumā atzīmēja partijas 30 gadu jubileju. Uz to bija ieradušies arī partneri no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un partijas “Latvijai un Ventspilij”, kuru pārstāvējis Aivars Lembergs.
Viņš nekad iepriekš nebija viesojies LZP kongresos. Šī bija pirmā reize, kad viņš atsaucies uz sabiedroto ielūgumu. Zinātāji sacīja, ka pasākumā A. Lembergs esot teicis, ka šī arī esot pirmā reize pēc viņam piemērotajām ASV sankcijām, kad politiķis ir aicināts uz skatuves.
“Ir jākāpj ārā no tā vilciena. Nav labāka brīža, kad kļūt patstāvīgiem. Ilgtermiņā vērtējot, būsim ieguvēji. Lai nestu savu zaļo karogu, Zaļajai partijai jānostājas uz savām kājām, tā nabas saite ar Latvijas Zemnieku savienību jāpārgriež, jābūt politiski drosmīgiem,” sacīja A. Rasmanis pagājušajā nedēļā intervijā Cēsu laikrakstā “Druva”.
Sarunā ar “LA” viņš apstiprināja, ka rosinās partijā par to runāt, cerot, ka šāda diskusija notiks pavasarī arī LZP kongresā.
A. Rasmanis norādīja, ka valsts finansējuma palielināšana partijām paverot lielākas iespējas darboties patstāvīgi.
Viņaprāt, zaļo ideoloģija nonāk pretrunā ar industriālo zemniecību, kuras pārstāvji ir Latvijas Zemnieku savienībā. A. Lemberga faktoru A. Rasmanis tā neuzsvēra, bet teica: “Lembergs ir spēcīga personība ar asu prātu, bet laiks rādīs, vai šī sadarbība ilgtermiņā neved strupceļā.”
Viņš piekrītot Danai Reizniecei-Ozolai (LZS), ka tādus svarīgus jautājumus kā sadarbība ar A. Lemberga vadīto partiju nevar izlemt šaurā lokā, bet gan jāizrunā plašākā formātā. LZP svinības A. Rasmanis neesot apmeklējis personīgu, nevis politisku iemeslu dēļ, jo brīvdienas parasti pavadot kopā ar ģimeni.
ZZS līderis un LZP priekšsēdis Edgars Tavars “LA” atzina, ka saruna laikrakstā “Druva”, kur vairāki Cēsu nodaļas biedri LZP jubilejas svinību priekšvakarā kritiski izteikušies par partiju, viņu sarūgtina. Taču teikto komentēt viņš nevēloties.
Diskusijas par to, cik pareizi ir LZP un LZS veidot apvienību, esot jau kopš 2002. gada, kad abas partijas no ZZS saraksta pirmo reizi startēja Saeimas vēlēšanās.
Kad ZZS ir politiskās uzvaras, tad tādas runas noplokot, bet, kad ir grūtāki laiki, uzvirmojot no jauna, sacīja E. Tavars.
Februārī viņš plāno tikties ar Cēsu nodaļas biedriem un izrunāties, pirms partijas kongresa notiks arī reģionālās konferences, kurās būšot diskusijas par LZP nākotni.
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze, sveicot sadarbības partnerus LZP jubilejā, uzdāvinājis mākslas darbu, kurā attēlots mežs. “Tikai kopā mēs varam nodrošināt, lai mežā aug lietaskoki, kā arī tiek saglabāta vide,” uzskata A. Krauze.
Viņš “LA” teica, ka ir valstis, kur zemkopības un vides jautājumi ir vienas ministrijas kompetencē. Apvienībā ne zemsavieši, ne zaļie nevar būt radikāli, kādas varbūt ir šāda veida partijas citās zemēs, bet abiem politiskajiem spēkiem esot jāmeklē vidusceļš, lai, gudri saimniekojot, var attīstīt lauksaimniecību un saglabāt dabu, uzskata A. Krauze. Ideoloģiski abām partijām esot kopīgas nacionālās vērtības.
Viens no LZP vecbiedriem Viesturs Silenieks “LA” sacīja: “Bija laiks, kad ZZS kombinācija bija valstiski vajadzīga. Ja Latvijas Zemnieku savienība nekļūst mūsdienīga un nespēj iet līdzi modernajai pasaulei, tad šāda savienība neko nedod. Diemžēl arī Latvijas Zaļās partijas spēja mainīties nav redzama. Ja abas partijas attīstās un ir gatavas pārmaiņām, tad var palikt kopā.”
Uz LZP jubileju V. Silenieks neesot ieradies, jo viņam nedēļas nogalēs notiekot zemessargu mācības. Taču dzimšanas diena viņam saistoties ar pasākumu, kurā visi lustējoties, nevis sēž pie melnām svecēm. “Tas ir pasākums, kurā var satikt sev mīļus cilvēkus, ar kuriem kopā ir darītas foršas lietas, kuri iemieso sevī zaļo ideju,” sacīja V. Silenieks, liekot saprast, ka tagad partijas kodolā tādus domubiedrus sev vairs neredz.
Zināms, ka tieši 13. janvārī, kad LZP palika 30 gadi, tās vecbiedri ir pulcējušies šaurākā lokā un atzīmējuši jubileju, uz kuru bija aicināti arī tie bijušie biedri, kuru partijā vairs nav, piemēram, Askolds Kļaviņš un Valdis Felsbergs.
