Neuzvaramais Garkalnes mērs pievārēts. Satraukums par vīrusu. “LA” nedēļas notikumu apskats 1
Cilvēks. Neuzvaramais Garkalnes mērs pievārēts
Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kā Garkalnes pagasta deputāts pašvaldībā sāka strādāt pirms vairāk nekā 20 gadiem. Ilgus gadus bija arī novada vadībā, bet aizvadītajā nedēļā viņš no amata atkāpās.
Tas notika burtiski dažas stundas pirms vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces plānotā paziņojuma par Garkalnes pašvaldības vadītāja atbrīvošanu.
Kā iemeslu aiziešanai no posteņa, saglabājot mandātu, Bauze-Krastiņš minēja nepieciešamību uzlabot veselību, jo esot radušās dzirdes problēmas, kas apgrūtina pienākumu pildīšanu.
Runas par iespējamo mēra atbrīvošanu jau izskanēja pagājušā gada nogalē pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, kas atklāja, ka pašvaldība varētu būt pārkāpusi vairākus likumus, nesaimnieciski rīkojoties ar finanšu līdzekļiem.
Taču Bauze-Krastiņš, visticamāk, nebija noticējis, ka kāds var viņu pievārēt, jo daudzus gadus šajā amatā juties neuzvarams.
Garkalnes novads ir turīgiem ļaudīm tīkama vieta dzīvošanai, tā ir arī viena no bagātākajām pašvaldībām. Tāpēc Bauzem-Krastiņam šķita, ka viņš var atļauties to, ko nevar citi – piemēram, ignorēt medijus, neatbildot uz to jautājumiem, bet sūtot pie preses sekretāra, kas bija viņa dēls.
Reiz priekšsēdis tik sparīgi aizsita auto durvis, ka gandrīz apskādēja raidījuma “Bez tabu” žurnālistu. Domes vadītājs izvēlējās, kādu informāciju sabiedrībai sniegt, bet kas tai nebūtu jāzina. Tas attiecās arī uz budžeta izlietošanu, ko aizrādīja Valsts kontrole.
Bauze-Krastiņš toreiz pārmetumus noraidīja, to uzskatot par tagad valdošo spēku vēršanos pret Zaļo un zemnieku savienības pašvaldībām.
Arī Latvijas Zemnieku savienībai viņš ir uzticīgs vairāk nekā 20 gadus. Kad partija nodibināja savu kori, tas pēc laika kļuva par Garkalnes novada jaukto kori “Pa saulei”. Koris tagad jau pazīstams arī aiz Latvijas robežām, taču vairākus gadus tas bija uzticīgs LZS, katru pavasari priecējot partijas kongresa delegātus.
Satraukums. Dienesti kaujas gatavībā cīņai ar vīrusu
Pasaules veselības organizācija (PVO) ir izsludinājusi globālu ārkārtas stāvokli, jo koronavīruss sācis arvien straujāk izplatīties arī ārpus Ķīnas. Vislielākais satraukums ir par to, lai tas neieceļo nabadzīgajās valstīs, kuras nespēs ierobežot vīrusa izplatību tik operatīvi, kā to dara Ķīna.
Aizvadītā gada nogalē, kad Uhaņas pilsētā, kas atrodas Hubei provincē, parādījās šī nevienam nezināmā vīrusa izraisītais pneimonijas uzliesmojums, nebija zināms, kā šo slimību ārstēt, bet tagad tas ir izzināts.
Slimība nav nāvējoša, ja inficētajam nodrošināta pietiekama medicīniskā aprūpe un nav kāda cita hroniska saslimšana.
Tomēr cilvēku satraukums nav rimies.
Uzzinot, ka ar bīstamo koronavīrusu inficējušies jau vairāk nekā 7500 un no tā miruši vismaz 170 cilvēku, neliela panika sākās arī Latvijā. Kāds izplatījis viltus ziņu, ka P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ievests pirmais saslimušai, laikraksts “Segodņa” pirmajā lapā publicējis draudīgu virsrakstu “Kurš nomirs pirmais?”, cilvēki satraukušies, ka lidostā neesot nekādas kontroles, lai vīruss neieceļotu Rīgā…
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka dažādu valstu iepriekšējā pieredze esot pierādījusi, ka parasti saslimšanas ar specifiskiem vīrusiem tiekot konstatētas nevis uz robežas, bet jau krietni vēlāk, jo šim vīrusam ir divu nedēļu inkubācijas periods.
Tātad to, ka Latvijā kāds ir saslimis, būs iespējams konstatēt tikai tad, kad cilvēks nokļūs slimnīcā.
Bet slimnīcas esot kaujas gatavībā, lai iznīcinātu vīrusu, to aizvadītajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai apgalvoja lielāko slimnīcu pārstāvji. Tikšot nodrošināti sasirgušā izolēšanas pasākumi un laboratoriskie izmeklējumi, personālam izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi, kas iepirkti vēl tad, kad PVO bija izsludinājusi ārkārtas stāvokli cīņai ar Ebolas vīrusu.
Par gatavību ārstēt pirmo saslimušo, ja tāds uzradīsies, vēlas pārliecināties arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš 4. februārī sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi.
Noslēpums. Baltkrievu lieta
Pagājušajā nedēļā virknes svarīgu iestāžu – Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – darbinieki veica 20 kratīšanas Latvijā un Baltkrievijā.
Skaļākā un labāk atspoguļotā no tām bija kratīšana “ABLV Bank”.
Lietas ietvaros aizturēts jurists Andris Putniņš, par kuru tiek minēts, ka ilgstoši konsultējis Baltkrievijas uzņēmējus, vēlāk aizturētas vēl trīs personas, vēl vairākām piemērots aizdomās turamā statuss. Četras personas aizturētas ārzemēs. Izmeklējamā lieta esot saistīta ar fiktīvu darījumu veikšanu Baltkrievijā un Krievijā, tādējādi iegūtā nauda pārskaitīta uz Latviju.
Visu darbību rezultātā esot veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija līdz 50 miljonu eiro apmērā.
Atbildīgās iestādes noslēpumaini klusē par lietas būtību, taču vienlaikus ar kratīšanām Latvijā Baltkrievijā tika apcietināti visu cukura rūpnīcu direktori, kuri – kāda sagadīšanās – arī ir četri.
Vairākas aizturēšanas notika skaļā un sabiedrībai pamanāmā veidā – divi aizturētie tika apcietināti, liekot jau virs Polijas esošajai “Belavia” reisa Minska–Minhene lidmašīnai atgriezties Grodņā, kur apcietinātie tika izvesti no lidmašīnas, vēl viens tika apcietināts varas iestāžu specoperācijā, apturot automašīnu, kas ar 220 km/h ātrumu traucās Lietuvas robežas virzienā.
Vēl pirms kāda laika Krievija apvainoja Baltkrieviju, ka tā pārplūdinājusi Krievijas tirgu ar lētu ārvalstu cukuru, kas tiek pārdots par trīs reizes zemāku cenu nekā Krievijā ražotais.
Vai šie divi notikumi ir saistīti – jāgaida spēku struktūru skaidrojums. Taču pamanāms ir vēl kas – sen nepieredzēta Latvijas un Baltkrievijas varas iestāžu sadarbība.
Iespējams, tas liecina arī par kādu politisku pavērsienu starp Latviju un Baltkrieviju.
Neizpratne. Kuru vēju jūgsim ratos?
Aizvadītajā nedēļā valdība pieņēma trīs dokumentus, kurus iniciējušas klimata pārmaiņas un Eiropas zaļais kurss, un kas ietekmēs mūsu ikdienu turpmākos 30 gadus. Šo vides dokumentu mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt Latvijā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz nullei.
Tā saucamā Latvijas klimatneitralitāte tiks nodrošināta, samazinot SEG emisijas visur, kur vien varam iedomāties, kā arī palielinot oglekļa dioksīda (CO2) – galveno siltumnīcefekta gāzi – piesaisti.
To nevar noliegt, ka atmosfērā šobrīd ir sasniegta ļoti augsta SEG emisiju koncentrācija, arī vidējā gaisa temperatūra uz Zemes palielinās arvien straujāk.
To pierāda kaut vai šī gada ziema un janvārī ziedošās lazdas. Tā dzīvot, kā dzīvojām līdz šim, nevaram. Bet, lasot šos trīs ambiciozos Latvijas valdības dokumentus, pārņem viegla neizpratne par to, cik tad liela ir Latvijas atstātā oglekļa pēda uz kopējā pasaules fona. Vai agrārā valsts Latvija ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju, kuri sildās ar malkas krāsnīm un brauc ar 10 gadus veciem dīzeļiem, ir tā lielākā SEG emitētāja pasaulē?
Lai sasniegtu Latvijas izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nāksies būtiski mainīt paradumus, investēt līdzekļus zaļajās tehnoloģijās, izvēlēties dārgākus risinājumus… Mēs visi un katrs maksāsim, lai varētu izpildīt valdības politisko ambīciju izvirzītos klimatneitralitātes mērķus. Vai mums vajag būt līderei Eiropā, samazinot izmešu daudzumus? Visticamāk, ja Latvijā visi sadotos rokās un rīt vairs nelaistu atmosfērā ne grama CO2, pasaule to pat nepamanītu. Tāpat arī Latvijas nulles emisija vidējā gaisa temperatūru pasaulē nesamazinātu ne par grāda simtdaļu.
Arvien skaļāk izskan arī vides pētnieku paustais, ka SEG emisiju datus var interpretēt dažādi. Latvijai, aprēķinot savu oglekļa pēdu, ir tiesības izmantot pašiem savas SEG emisiju aprēķina metodes. Tāpat kā Latvijai ir jābūt pašai saviem klimata mērķiem, kuri noteikti, ņemot vērā mūsu specifiskos emisiju faktorus. Svarīgi, lai valdība neakceptē neapdomīgi izvirzītos klimata mērķus, kas pēc būtības Latvijas tautsaimniecībai ir kaitīgi, jo samazina mūsu konkurētspēju.
Prieks. Kaigu purvā – bez OIK
Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Kaigu kūdrājā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” iecerējis uzcelt vēja elektrostaciju parku. Izstrādātajos kūdras laukos aptuveni 10 hektāru platībā “Laflora” plāno uzstādīt 22 ap divsimt metru augstus vēja ģeneratorus – teju trīs reizes augstākus nekā tie, kuri redzami Liepājas pusē.
To jaudas pietiktu, lai saražotu aptuveni desmito daļu no tā dēvētās zaļās enerģijas apjoma, ko valsts plānojusi iegūt turpmāko desmit gadu laikā.
Ieceres īstenošanai pērn uzsākta šīs ieceres sabiedriskā apspriešana un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Šogad februāra beigās vai marta sākumā jelgavniekus un Jelgavas novada iedzīvotājus uzņēmums aicinās uz pēdējo sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Ja iedzīvotāji neiebildīs un ietekmi uz vidi eksperti atzīs par nekaitīgu, vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.
Kā “LA” atklājis “Lafloras” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, īstenojot šo un vēl citas ieceres, izstrādātajos kūdras laukos ap 800 hektāru teritorijā ar laiku sāktos jauna dzīve.
Visvairāk iepriecina tas, ka atšķirībā no citiem zaļās enerģijas ražotājiem, kuriem ik gadu iedzīvotāji spiesti piemaksāt savos elektrības rēķinos tā dēvētas obligātās iepirkuma komponentes veidā, uzņēmums nolēmis iztikt bez šīm piemaksām.
Sagatavojuši: Ināra Egle, Gundega Skagale, Māra Libeka, Zigfrīds Dzedulis, Olafs Zvejnieks
