Cīņai ar vilkiem – īpaši suņi 0
Latvijas aitu audzētāji meklē, kā ierobežot plēsīgo dzīvnieku un klaiņojošo suņu arvien biežākos uzbrukumus aitu ganāmpulkiem.
“Vienīgā reālā iespēja, kā ar to cīnīties, ir būvēt žogus apkārt saimniecībām,” sacīja Latvijas Gaļas aitu audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Gūtmanis. Taču reti kura saimniecība to var atļauties. Tiek apsvērta doma arī par to, ka saimniecībās varētu ieviest specializētas suņu šķirnes, kuras cīnītos ar vilkiem.
Mums ir jācīnās ar lielu, gadiem nemainīgu problēmu – plēsējiem, kas ir gan vilki, gan klaiņojoši suņi, ar ko mēs netiekam galā. Vienīgā reālā iespēja, kā ar to cīnīties, ir būvēt žogus apkārt saimniecībām,” sacīja Gūtmanis, piebilstot, ka reti kura saimniecība to var atļauties, jo, arī piesaistot žogu būvniecībai pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, tas ir ļoti dārgs pasākums un milzīgs finansiāls ieguldījums.
“Mēs rēķinājām, ka uz vienu hektāru zemes var noganīt desmit aitas. Piemēram, 100 aitu liela saimniecībai, teorētiski ir desmit hektāri zemes un apvilkt apkārt žogu šādai platībai zemes ir milzīgs ieguldījums. Saimniecība ar 100 aitām Latvijas mērogam ir liela, bet no biznesa viedokļa tā nav liela saimniecība, lai gan ieguldījums, kas vajadzīgs žoga uzcelšanai, salīdzinoši ir ļoti liels. Tāpēc arī ar ES fondu palīdzību tā ir liela uzdrīkstēšanās ieguldīt lielus ilgtermiņa līdzekļus, lai dzīvniekus pasargātu,” teica Gūtmanis.
Viņš sacīja, ka plēsīgie dzīvnieku uzbrukumi Latvijas aitu ganāmpulkiem ir gadiem ilga problēma, ko saimniecības pašas nevar atrisināt. Tāpēc nozare meklē dažādus problēmas risinājumus sadarbībā ar pašvaldībām, kā arī, slēdzot līgumus ar medniekiem, kuriem ļauts saimniecībām piederošajā zemē medīt plēsējus. Tomēr ne visās Eiropas valstīs šādu praksi atbalsta.