Cipars, kam grūti noticēt! LMT šogad nobloķējis jau 11,5 miljonus krāpniecisku zvanu 0
Latvijas iedzīvotājus šogad jau mēģināts sasniegt miljoniem krāpniecisku zvanu, taču lielākā daļa no tiem adresātus tā arī nav sasnieguši – Mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) zvanu ugunsmūris septiņos mēnešos nobloķējis 11,5 miljonus šādu zvanu.
Aptuveni 2,1 miljons no tiem bija veikti, izmantojot viltotus Latvijas mobilo sakaru numurus, kas liecina par drošības risinājuma efektivitāti.
Augustā bija novērojama arī ārvalstu numuru izmantošanas samazināšanās, kas norāda uz tiesībsargājošo iestāžu veikto darbību pozitīvo rezultātu, norāda LMT.
Vienlaikus LMT aicina iedzīvotājus saglabāt modrību un kritisku attieksmi pret iespējamiem krāpniecības mēģinājumiem gan ikdienas saziņā, gan digitālajā vidē. Īpaša uzmanība tam jāvelta pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu noplūdes, jo krāpniekiem vieglāk realizēt mērķus, zinot cilvēka adresi, personas kodu un citas detaļas.
Zvanu ugunsmūris analizē katru no ārvalstīm ienākošu zvanu, milisekunžu laikā izvērtējot, vai konkrētais numurs patiešām pieder attiecīgajam operatoram, vai tas atrodas ārpus Latvijas un vai pastāv pazīmes, kas liecina par numura viltošanu vai citiem krāpniecības riskiem.
Ja tiek konstatētas aizdomas, zvans tiek bloķēts, vēl pirms tas sasniedz adresātu.
LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte norāda, ka pēc vienotā operatoru risinājuma ieviešanas redzams, ka būtiski ir samazinājies krāpniecisko zvanu skaits, kuros izmantoti viltoti Latvijas mobilo sakaru numuri.
Tas apliecina, ka koordinēta operatoru sadarbība un tehnoloģiskie risinājumi sniedz reālu rezultātu. Vienlaikus krāpnieki nepārtraukti pielāgo metodes, izmantojot citus veidus potenciālo upuru sasniegšanai, piemēram, e-pastus, “WhatsApp”, “Signal”. Tāpēc lietotāju modrība joprojām ir viens no būtiskākajiem faktoriem cīņā pret digitālo krāpniecību.
Tehnoloģiskie risinājumi spēj identificēt un bloķēt būtisku daļu krāpniecisko zvanu, pirms tie sasniedz klientu, taču tie nevar pilnībā aizstāt lietotāju piesardzību. Krāpnieki joprojām izmanto sociālās inženierijas metodes, uzdodoties par banku darbiniekiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, telekomunikāciju operatoriem vai citiem uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem, lai panāktu personas datu vai finanšu informācijas izpaušanu.
LMT eksperti iesaka pievērst uzmanību vairākām pazīmēm, kas var liecināt par krāpniecisku zvanu, tostarp tam, ka zvanītājs rada steidzamības sajūtu un mudina rīkoties nekavējoties, tiek pieprasīti personas dati, internetbankas piekļuves informācija vai autentifikācijas kodi, zvans saņemts no nepazīstama vai ārvalstu numura, lai gan zvanītājs apgalvo, ka pārstāv Latvijas uzņēmumu vai iestādi, kā arī sarunā tiek izmantota svešvaloda, valodai piemīt izteikts akcents vai novērojamas mākslīgā intelekta radītas balss pazīmes.
Par aizdomīgiem zvaniem ieteicams nekavējoties pārtraukt sarunu, nesniegt nekādu sensitīvu informāciju un nepieciešamības gadījumā sazināties ar attiecīgo iestādi, izmantojot tās oficiālos kontaktus.
Tāpat par krāpniecības mēģinājumiem ieteicams ziņot kiberincidentu novēršanas institūcijai “Cert.lv” un Valsts policijai.
Jau ziņots, ka LMT koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 333,777 miljoni eiro, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2024. gadā, bet grupas peļņa samazinājās par 1,6% un bija 33,409 miljoni eiro. Savukārt paša LMT apgrozījums pērn bija 196,918 miljoni eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa saruka par 0,1% un bija 31,608 miljoni eiro.
LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas “Telia Company” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, pa 23% akciju pieder SIA “Tet” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), bet 5% – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”).
“Telia” ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) par visu tai piederošo SIA “Tet” un LMT akciju pārdošanu. Pēc “Telia” piederošo daļu izpirkšanas un stratēģiskā investora piesaistes visām darījumā iesaistītajām pusēm – “Latvenergo”, LVRTC, “Possessor” un stratēģiskajam investoram – varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.
