Valdības veidošanas sarunās partijas ir nonākušas līdz Deklarācijas un Sadarbības līguma sagatavošanai, kas aiz slēgtām durvīm jau notiek Ministru kabineta bibliotēkā. Politiskie spēki ir vienojušies par vairākiem grūtiem jautājumiem, starp kuriem ir arī nepieciešamība sakārtot finanšu sektoru un veikt pašvaldību reformu.
Valdības veidošanas sarunās partijas ir nonākušas līdz Deklarācijas un Sadarbības līguma sagatavošanai, kas aiz slēgtām durvīm jau notiek Ministru kabineta bibliotēkā. Politiskie spēki ir vienojušies par vairākiem grūtiem jautājumiem, starp kuriem ir arī nepieciešamība sakārtot finanšu sektoru un veikt pašvaldību reformu.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Deklarācijas melnraksts iezīmē jaunās valdības kursu 1

“Jaunās Vienotības” premjera kandidāta Krišjāņa Kariņa valdības veidošana ieiet izšķirošajā tais­nē, taču vēl nav skaidrs, cik deputātu varētu nobalsot par uzticību tai. To liedz nojaust “KPV LV” frakcijas neizprotamā izturēšanās. No vienas puses, tās frakcijas vadītājs ­Atis Zakatistovs sacīja, ka “ir ļoti labas indikācijas”, bet, no otras puses, lietoja tādas frāzes kā, piemēram, “ja līdz tam mēs tiksim”. Ar to domāta partiju vienošanās par sadarbības līgumu, kas būs “KPV LV” noraidītā koalīcijas līguma vietā, bet pēc būtības nozīmē to pašu vienošanos par partiju sadarbības koordinēšanu un principiem.

“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
Lasīt citas ziņas

Paredzēts, ka pieci koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par!” (AP) un Nacionālā apvienība (NA) paraksta Sadarbības līgumu un Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, ar kuras melnrakstu pagājušajā piektdienā partijas iepazinās visu partneru kopsēdē, bet galīgā redakcija taps šonedēļ. Sabiedrotajiem būs jāparaksta arī fiskālais pakts, kā to nodēvēja premjera kandidāts. Tajā būs fiksēta apņemšanās “izpildīt un turēties pie vidēja termiņa budžeta prognozēm”.

Šajā gadā valdība neplāno paaugstināt vai ieviest jaunus nodokļus.
CITI ŠOBRĪD LASA

K. Kariņa mērķis ir aicināt Saeimu lemt par uzticību valdībai 22. janvārī. Uz vaicāto, vai viņam nerada bažas “KPV LV” kā potenciālais koalīcijas partneris, K. Kariņš atbildēja: “Man nav nekādu bažu. Mani uzaicināja veidot šo valdību, un to es šobrīd daru. Es nevaru atbildēt, ko citi beigās darīs vai nedarīs, es pildu to, ko esmu apņēmies. Vai tas izdosies, tas būs atkarīgs no visām frakcijām.” Jau iepriekš viņš teica, ka kāda politiskā spēka varbūtējie centieni kavēt šīs valdības izveidošanu tādā gadījumā būšot šīs partijas atbildība. Taču piektdien pēc frakciju pirmās kopsēdes K. Kariņam esot pieaugusi pārliecība, ka varot nonākt arī līdz labam rezultātam.

“JV” frakcijas vadītājam Ainaram Latkovskim ir iespaids, ka daļa “KPV LV” deputātu grib strādāt valdībā. “Ceru, ka to vēlas frakcijas vairākums, kas ir ieinteresēts izdarīt kaut ko no tā, ko ir solījuši vēlētājiem,” piebilda politiķis. Tajā pašā laikā viņš pieļāva, ka ārpus Saeimas varētu būt kādas personas, kuras nevēlas valdības vadībā K. Kariņu vai Jāni Bordānu (JKP) kā tieslietu ministru. Šie cilvēki, iespējams, meklējot dzirdīgas ausis parlamentā un varbūt esot arī atraduši. Uz vaicāto, kāpēc varētu būt šāda pretestība K. Kariņa valdībai, A. Latkovskis atbildēja: “Tāpēc, ka ar Kariņu neko nevarēs sarunāt, bet ir cilvēki, kuru bizness balstās uz valsts pasūtījumiem.”

“KPV LV” kā prognozējamu sadarbības partneri pagaidām vēl liedz uzskatīt vairāki fakti – pēdējā Saeimas sēdē tās deputāti kopā ar “Saskaņu” balsoja par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam no “JV”, kurš gan amatu saglabāja. Vairāki “KPV LV” deputāti ir uzsvēruši, ka frakcija nav lēmusi par dalību valdībā, bet tikai par sarunu turpināšanu. Frakcijas vadītājs A. Zakatistovs tā vietā, lai atbildētu uz konkrētiem jautājumiem, cenšas pievērst uzmanību ar spilgtiem citātiem: “Jums patīk spārnoti izteicieni. Tad es jums vienu, kas izskanēja pie galda, varu minēt – mēs airējam vienā virzienā, bet tie airi vēl nekrīt ūdenī vienlaicīgi.” Tādā garā viņš turpināja vēl kādu brīdi, tā nodrošinot iekļūšanu medijos, bet “KPV LV” vēlētājiem, visticamāk, nepalīdz saprast, ar ko šī partija nodarbojas Saeimā.

Vēl jāpiemin ekonomikas ministra kandidāts Didzis Šmits (“KPV LV”), kurš ceturtdien Saeimas sēdē it kā nejauši esot nokavējis balsojumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu, bet piektdien neieradās uz valdības deklarācijas sagatavošanas sēdi. Viņš gan “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka jau iepriekš bijuši ieplānoti vienlaikus vairāki pasākumi. D. Šmits apstiprināja, ka ekonomikas sadaļu Deklarācijas projektam ir gatavojis kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadību, kas arī dažiem partneriem šķitis negaidīti.

Plānots Deklarāciju rakstīt ministru kandidātu vadītās darba grupās ar visu partiju pārstāvju līdzdalību.

Partneriem šonedēļ jāvienojas par vēl vienu neatrisinātu jautājumu, kas saistīts ar Nacionālās apvienības prasību izveidot Demogrāfijas lietu centru, kurā būtu koncentrētas ar demogrāfijas veicināšanu saistītas funkcijas, kas tagad ir vairāku ministriju kompetencē. Taču šis savā ziņā ultimāts, visticamāk, nav saistīts ar ietekmi no malas, bet gan ar centieniem saglabāt savu identitāti kontekstā ar šo tematu, kā arī nodrošināt iespēju turpināt politisko karjeru vienam no NA līderiem Imantam Parādniekam, kurš neiekļuva Saeimā, paliekot otrais aiz svītras.

Jau tagad viņš vada Demogrāfijas lietu centru, taču tas ir kā “sadarbības platforma demogrāfijas jautājumu risināšanai”, nevis valsts institūcija ar algotiem darbiniekiem. “Vai priekš manis, vai ne priekš manis, bet mēs esam demogrāfijas katastrofas priekšā,” “LA” sacīja I. Parādnieks. Viņš uzskata, ka, tikai izveidojot vienu institūciju, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem, demogrāfija patiesi kļūšot par valdības prioritāti, par ko partijas ir kopīgi vienojušās.

 

Deklarācijas melnraksts iezīmē jaunās valdības kursu

Lai gan darbs pie deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību turpinās, mediju rīcībā nonākušais partiju ideju apkopojums ļauj apmēram saprast, kādā virzienā jaunā koalīcija iecerējusi vest valsti. Pagaidām stilistiskā atšķirība starp dažādām deklarācijas sadaļām ir ievērojama – dažas veidotas birokrātiski sausā stilā, bet citas vairāk runā par tālām vīzijām, mazāk par konkrētiem darbiem.

Deklarācijas ideju apkopojums ir apjomīgs (30 lapas; 175 punkti), tāpēc šoreiz “Latvijas Avīzē” publicējam tikai atsevišķas no tām – tās, kas paredz lielākās politiskās izmaiņas vai ietver dāsnākos solījumus.

 

* Finanšu jomā valdība gatavojas īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un uzņemtās eirozonas dalībvalsts saistības.

Iecerēts turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Deklarācijas projektā solīts veidot “godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim”, kā arī turpināt “palielināt pensionāra neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām”.

Ministru kabinets apstipināšanas gadījumā apņemtos pildīt MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

 

* Aizsardzības jomā deklarācijā varētu būt ierakstīta apņemšanās ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu un nodrošināt aizsardzības budžetu vismaz 2% apmērā no IKP.

 

* Izglītības jomā plānots turpināt izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (“Skola 2030”), kā arī veidot “racionālu skolu tīklu”. Deklarācijas projektā atzīmēts, ka skolu sistēmas optimizācijas procesā īpašu uzmanību nepieciešams pievērst pierobežas skolu saglabāšanai. Valdība apņemtos “turpināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu un pilnveidot atalgojuma modeli, tajā skaitā pirmsskolas pedagogiem”. Pakāpenisks valsts budžeta palielinājums solīts arī augstākajā izglītībā un zinātnē.

 

* Nacionālās identitātes stiprināšanai valdība nodrošinātu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, izvērtējot iespējas pārejai uz valsts valodu visā pirmsskolas izglītības posmā. Kā būtiskākais sabiedrības saliedētības instruments deklarācijas melnrakstā minēta latviešu valoda.

 

* Tieslietu sadaļai deklarācijas ideju projektā lasāms tēlaināks nosaukums – “Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara”. Tajā lasāma apņēmība sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, piemēram, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās, stiprinot tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās personas atbildību, kā arī meklējot modernus tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmā. Cita starpā kā veicamais darbs minēts “maksātnespējas uzraudzības sistēmas stiprināšana, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu realizēšanu”.

Deklarācijas melnrakstā lasāms arī diskutabls punkts par budžeta finansējuma palielināšanu partijām: “Samazināsim politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, ievērojami palielinot tām valsts budžeta finansējumu.”

 

* Satiksmes nozarē solīts īstenot “gudru transporta politiku”. Tas nozīmējot, piemēram, pārņemt pilnā valsts kontrolē lielās ostas, pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām, izvērtēt valsts AS “Latvijas dzelzceļš” biznesa modeli, nepieciešamības gadījumā veicot restrukturizāciju, kā arī izvērtēt “Latvijas Autoceļu uzturētāja” darba kvalitāti un iespēju no 2021. gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem. Kopumā satiksmes sadaļa ir viena no konkrētākajām deklarācijas projektā.

 

* Iekšējās drošības jomā starp būtiskākajiem darbiem ir apņēmība stiprināt cīņu pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem un izveidot Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu. Ietverts arī solījums turpināt austrumu robežjoslas izbūvi.

 

* Veselības aprūpē kā galvenais mērķis izvirzīta “universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas”. Šai deklarācijas sadaļai ir pat savs sauklis: “Veselības aprūpes sistēmas centrā ir pacients.” Deklarācijas melnrakstā lasāma apņēmība palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no IKP un paaugstināt veselības aprūpē strādājošo darba samaksu. Atrodama arī norāde par atteikšanos no Kučinska valdības ieviestā veselības aprūpes finansēšanas modeļa, dalot pacientus divos grozos. “Nepieļausim diskrimināciju veselības aprūpes pieejamībā pēc iedzīvotāju nodarbinātības veida,” teikts deklarācijas projektā.

 

* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā kā būtiskākā ir apņēmība līdz 2021. gadam īstenot pirmā līmeņa pašvaldību reformu, “apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās”, kā arī izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību un pozitīva vērtējuma gadījumā īstenot “pilotprojektu”.

 

* Kultūras jomā solīts “veidot Latviju kā kultūras lielvalsti”, un tā lielākoties veidota, balstoties uz iesākto darbu turpināšanu.

 

* Lauksaimniecības jomā deklarācijas melnrakstā norādīts uz nepieciešamību kāpināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā, “novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem”. Neskatoties uz to, ka ministriju vadībā vairs nebūtu ZZS pārstāvis, jaušams, ka ir vēlme vismaz sākotnēji turpināt līdzšinējo kursu. Tajā skaitā solīts izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem. Deklarācijas projektā iekļauts punkts, kas paredz “ierobežot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem”.

 

* Ekonomikas sadaļa deklarācijā ir viena no daiļrunīgākajām un sākas ar vīziju: “Latvija – talantu zeme, kur notiek strauja un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kuras augļus bauda visi sabiedrības locekļi.” Kā mērķi norādīti “plus 5000 eksportējoši uzņēmumi”, “pozitīva migrācijas bilance” un “pozitīva eksporta/importa bilance”. Lai veicinātu eksportu, nepieciešams “vienots un pozitīvs Latvijas tēls” un “ierēdniecības maksimāls atbalsts”.

“Likvidēsim obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem,” solīts deklarācijas melnrakstā.

 

* Ārpolitikas jomā nav redzamas būtiskas noslieces no līdzšinējā kursa. Valdība apstiprināšanas gadījumā būtu gatava turpināt uzturēt sankciju politiku pret Krieviju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus, kā arī sola aizstāvēt Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības breksita kontekstā.

 

* Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri ir noraidoši pret ideju veidot īpašu Demogrāfijas lietu ministriju, demogrāfijai veltīta sadaļa deklarācijas projektā ir iekļauta. Tās ievadā minēts mērķis: “Radīt apstākļus, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku.”

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Sagatavojis Māris Antonevičs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 113
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Lasīt citas ziņas
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 17
ES vienojas par cenu griestiem Krievijas naftai 9
20:32
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
19:15
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 17
18:59
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
VIDEO. Kijivas bērnu kora dziedājums aizkustina ņujorkiešus
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
NEPLP ierosinājis vēl vienu lietu pret “TV Rain” par aicinājumu palīdzēt Krievijas armijai 67
FOTO. Ziemassvētku tirdziņi ir atpakaļ! Kādi tie ir Latvijā, mēs zinām, bet kādi tie ir citās valstīs? 17
FOTO. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga radījusi īpašu rotu kolekciju
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Ruks: “Policijas ģenerāļa dalība un loma medībās ar bojāgājušo ir neskaidra”
Kā pilsētām vienā novadā var būt atšķirīgi tarifi? Skaidrot mēģina Ivars Zariņš
Vācija atzīst atbildību par Krievijas karu Ukrainā
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 113
Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos?
Ja koks traucē privātmājas pagalmā – vai to drīkst nozāģēt?
Ščerbatihs: Tikai opozīcija aizietu uz Dziesmu svētkiem, koalīcijai bail no cilvēkiem
No nākamā gada pieaugs vēstuļu un pasta paku sūtījumu tarifi
FOTO. “To prot tikai viņa!”: Keitas Midltones auskaru izvēle neatstāj vienaldzīgu nevienu. Ar ko tie ir tik īpaši?
Slaidiņš par Rinkēviča izteikumiem: “Jā, Krievijā ir pietiekami daudz mērķu, kuri būtu pelnījuši, ka pa viņiem trāpa!” 10
Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Laika prognoze sestdienai
ASV lūdz izsludināt ārkārtas stāvokli RSV vīrusa dēļ. Arī Latvijā būtiski pieaug infekcijas izplatība
Atlīdzība par malku bez čeka bijusi vispieprasītākā, taču 60 eiro par malku vairs nevarēs prasīt 2
Ministre mierina, ka elektrības sadales tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji plānots 3
Kariņš izlēmis doties dažu dienu atvaļinājumā
VIDEO. “Tas ir mans kovida projekts”: šefpavārs Elmārs Tannis izrāda savu glauno privātmāju 4