Dr. Gunārs Nāgels: „Dižsērga“ un „covidioti“ 2
Pirms 12 gadiem pasauli pāršalca dižķibele jeb globālā finanšu krīze. Šodien pasaulē ir jauna krīze – dižsērga. Nav vērts te minēt skaitļus, jo tie katru dienu kāpj. Un pamatīgi.
Dižsērgas specifika ir tāda, ka cilvēkiem jāpaliek mājās, un ir slēgtas kultūras un izglītības iestādes. Ņemot vērā un apvienojot šos abus apstākļus, ir radušās daudzas un dažādas iespējas baudīt kultūru un izglītību no mājām. To visu padara iespējamu modernais komunikācijas brīnums – internets.
Ja vēl pirms pāris nedēļām komerciāli un autortiesību apsvērumi stingri ierobežoja piedāvājumu internetā, tad tagad varētu teikt, ka slūžas vaļā. Teātri piedāvā noskatīties savu klasiku bez maksas; latviešu filmas pieejamas gan bez maksas, gan ar maksu; Jaunā Rīgas teātra aktieri katru dienu lasa kādu stāstu; Latvijas Nacionālā bibliotēka palaidusi savu digitālo krājumu brīvai pieejai.
Šajā Dižsērgas laikā ir pēkšņi parādījies un tiek popularizēts termins „covidiots“. Tas apzīmē tādu, kurš ir ļoti muļķīgi izteicies kāda jautājumā, kas saistīts ar Covid-19 dižsērgu.
Dažiem „covidiotiem“ saslimušo un mirušo skaits Latvijā liekas pārāk liels, un citiem liekas pārāk mazs. Vienalga kā, valdības izsludinātie mēri neesot labi. Piemēram, mums esot tik maz saslimuši, ka nevajadzēja ieviest tik bargus ierobežojumus. Tas, ka tieši tie „bargie ierobežojumi“ ir atbildīgi par relatīvi mazo saslimušo skaitu kaut kā nepielec „covidiotiem“.
Pat ārsti nāk klajā ar brīnumainiem izteicieniem. „Tāpat citu Eiropas valstu mediķi regulāri atgādina, ka Covid-19 vīruss iet bojā 60 grādu temperatūrā. Tātad cilvēkiem, kuri vēl nav ar slimības simptomiem un kuriem ir iespēja iet pirtī, tas noteikti jāņem vērā.“* Kā zināms, pirtī ķermeņa tem-peratūra var tikt paaugstinātu uz 38° vai 39°, un ādas temperatūra līdz pat 42°, bet nekādi 60° nesa-nāk (kamēr vēl dzīvs). Tad kāpēc „tas noteikti jāņem vērā“? Tas, ka pirtī iešana var vispār uzlabot veselību, ir cits jautājums.
Cita ārste informē: „Mūs mācīja, ka vesels cilvēks pasaulē ienāk ar PILNĪGU aizsargbarjeru pret infekcijām. (..) Laika gaitā esam tos nojaukuši.“ Varbūt latvieši dzimst kā brīnumbērni, bet, piemēram, Apvienotās karalistes Veselības pārvalde (National Health Service) brīdina: „Baktēriju infekcija ir viens no galvenajiem jaundzimušo bērnu slimību cēloņiem, bet to var ārstēt ar antibiotikām.“
Man te jāpiebilst, ka neesmu ārsts, bet esmu universitātē sniedzis lekcijas par epidēmiju matemātisko modelēšanu. Tieši par šo epidēmiju/pandēmiju vēl tiek vākta informācija, lai varētu nospraust parametrus matemātiskos modeļos.
Bailes ir tādas, ka Covid-19 izplatīsies tā, kā pirms 100 gadiem to darīja Spāņu gripa, no kuras mira 50 – 100 miljoni. Cerības ir tādas, ka šī vīrusa daba kopā ar bargiem ierobežojumiem to nepieļaus.
Populāra tēma ir „Kad cīņa ar vīrusu kļūst bīstamāka par pašu vīrusu“. Tas velk uz: „Upurēsim vecos cilvēkus, gan jau mēs pārdzīvosim“. Bet Covid-19 ķer arī veselus vīriešus spēka gados un bērnus.
Kamēr neesam tikuši pāri smagumpunktam, nevaram atļauties nolaist modrību. Jo tādas rīcības sekas vēl ir neprognozējamas.
