Draudi Ogres mēram! Kandidāts Avotiņš noklusējis vēlētājiem, ka iesaistīts kriminālprocesā 0
Skaļākā opozīcijas saraksta otrais numurs, bordānists Kārlis Avotiņš, ir noklusējis vēlētājiem, ka iejaukts kriminālprocesā. Par to zinājuši, bet klusējuši arī viņa partijas biedri un biedri Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībā. Lieta ierosināta pēc piederības pie Krimināllikuma XIII nodaļas «Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību», un konkrēti – par Ogres mēram Egilam Helmanim izteiktajiem draudiem, vēsta portāls ogrenet.lv.
Šis noklusēšanas fakts ir būtisks, jo Avotiņš un viņa pārstāvētās politiskās organizācijas «Kustība «Par!»» un «JKP Jaunā konservatīvā partija» savās vēlēšanu programmās sola ieviest pārvaldē kristāldzidru atklātību un bezkompromisa cīņu ar korupciju, bet nepatīkamus faktus, kas skar pašus, noklusē un piesedz. Un šis konkrētais fakts ir ļoti nepatīkams, jo saistīts ar vēl vienu izmeklēšanas stadijā esošu kriminālprocesu, kas skar nepilngadīgas personas. «Ogres Vēstis Visiem» šo stāsta daļu neiztirzās, jo informācija ir sensitīva.
Taču publiskajā telpā kopā ar domubiedriem to ir darījis deputāta amata kandidāts Kārlis Avotiņš, un vienu no viņa ierakstiem Valsts policija atzinusi par pietiekamu pamatojumu kriminālprocesa uzsākšanai. Avotiņa ieraksts ir šāds:
«Ir vesels lērums stulbu amerikāņu vesternu, kurā pēc sižeta vietējās pilsētas noziedzīgais mērs ir pakļāvis savai ietekmei šerifu, no viņa baidās visi iedzīvotāji, viņa dārgie advokāti izpestī viņu no visām nepatikšanām, viņa [*******************************************************] dēls skolā [**********************************************************], un tas viss turpinās līdz brīdim, kamēr kādam tas viss noriebies līdz brošai un ielaiž tam mērglim lodi pierē. Labi kino pārzinātāji noteikti spēs nosaukt vismaz trīs tādas filmas katrs.»
OVV neizdevās atrast konkrēto ierakstu, visticamākais, tas ir dzēsts, taču policijas rīcībā tas ir nodots. Saistībā ar Kārļa Avotiņa ierakstu policijā vērsās mērs Egils Helmanis, uz kuru šis ieraksts ir nepārprotami attiecināts. Iesniegumā teikts:
«Es, E. Helmanis, Ogres novada pašvaldības vadītājs, esmu spiests vērsties pēc palīdzības, jo man ir pamatotas aizdomas, ka man vai manam mazgadīgajam dēlam (..) draud briesmas – varam tikt nogalināti, jo ir izskanējis netiešs aicinājums to darīt.» Ekrānkadram ar Avotiņa tekstu un saitei uz diskusijas vietni seko paskaidrojums: «No teksta nav īsti saprotams, uz kuru no mums tiek attiecināts apgalvojums, ka «viss turpinās līdz brīdim, kad kādam tas viss noriebies līdz brošai un ielaiž tam mērglim lodi pierē», taču jūtos apdraudēts un vēl vairāk uztraucos par savu mazgadīgo dēlu (..). Minētos netiešos draudus uzskatu par reāliem un tādiem, kas var tikt izpildīti, tāpēc lūdzu ierosināt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 132. panta.» Tas ir pants par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu.
No policijas sniegtās atbildes izriet, ka Avotiņa apgalvojums tekstā policijas ieskatā attiecināts uz tēvu, nevis dēlu. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Austrumu iecirkņa Paziņojumā teikts, ka kriminālprocess uzsākts «pēc piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma 13. nodaļu par izteiktajiem draudiem Egilam Helmanim sociālo tīklu platformā www.facebook.com». Lēmums par procesa uzsākšanu nav pārsūdzams.
Protams, varbūtība, ka politiķis un smērvielu tirgotājs Kārlis Avotiņš patiešām gatavotos nogalināt savu politisko oponentu Egilu Helmani, šķiet absolūti neticama. Tajā pašā laikā par bīstamu muldēšanu katram ir jāatbild, pat ja tas ir darīts muldētājam šķietami drošos domubiedru forumos. Draudēšana ir kriminālsodāma.
«Ogres Vēstis Visiem» aprunājās gan ar kriminālprocesā aizdomās turēto Kārli Avotiņu, gan cietušo Egilu Helmani. Helmanis pauž rūgtumu, par to, ka politiskajā cīņā var tik zemiski rīkoties:
«Es esmu mērs, es esmu jau pieradis, ka mani visādos veidos apmelo, stāsta, ka es viņiem uzbrūku, bet šoreiz tas skar manu nepilngadīgo bērnu. Kā cilvēki var būt tik agresīvi pret saviem politiskajiem oponentiem!? Viņi pieprasa kristāldzidru rīcību no manas puses, bet paši rīkojas neētiski. Paši ir gatavi mani nospārdīt kājām. Aicina mani, manu bērnu nogalināt! Ir tomēr robežas, ko arī politiskajā cīņā nedrīkst pārkāpt. Ja vēlies pārstāvēt cilvēkus, tad novelkam to līniju – bērnus, ģimeni neaiztiekam.»
To, ka Kārlis Avotiņš šajā reizē pārkāpis sarkano līniju, pamanījuši arī viņa paša domubiedri. Ir tāda Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, cieši saistīta ar Avotiņa pārstāvētajām politiskajām partijām. Viņš pats šajā biedrībā ir valdes loceklis. Biedrības statūtos kā viens no mērķiem norādīts «celt demokrātijas kultūru pašvaldībā». Valdē darbojas arī Elīna Grīnhofa. Sazvanīta viņa stāsta, ka par kriminālprocesu pret Kārli Avotiņu ir zināms:
«Mēs to pārrunājām biedrībā. Ka ir jāuzmanās, ko komentē un raksti internetā.» Domubiedriem gan šķitis, ka kriminālprocess ir pārspīlējums, ka tas ir «aiz matiem pievilkts», taču šajā gadījumā būtiski, ka policijai tā nešķiet, un mēram Egilam Helmanim ne tik. Iespējams, ka tieši pēc domubiedru aizrādījuma Kārlis Avotiņš konkrēto ierakstu izdzēsa. To gan viņš nesaka. Sarunā ar «Ogres Vēstīm Visiem» vispirms izlikās neko neatceramies, tad neko nezināja par kriminālprocesu, tad uz sarunas beigām sāka kaut ko atcerēties, arī par konkrētā ieraksta saturu: «Tur bija kaut kas par korumpētu mēru. Ja Helmanis tur saskata sevi, tad tā ir viņa problēma.»
Tomēr tagad tā ir tieši Avotiņa problēma, jo viņam jau nācās iet uz policiju skaidroties, kurš viņa ierakstā ir domāts tas «mērglis, kam ielaiž lodi pierē». Un gan jau nāksies iet vēl. Avotiņš neatceras, nezina vai izliekas nezinām, kādā statusā bijis izsaukts uz policiju. Bijis vienkārši sniegt informāciju. Vai kriminālprocesā esot aizdomās turamais – to viņš nezinot. Policija neesot informējusi. Savā rīcībā un tajā ierakstā Avotiņš neko aplamu nesaskata un nesaprot, kādēļ par to būtu jārunā publiski. Tad nu paskaidrojām – viņš ir deputāta amata kandidāts un pret viņu ir ierosināts kriminālprocess. Šo ievērības cienīgo faktu viņš ir sargājis no plašākas iztirzāšanas, kaut gan savā programmā sola ievērot atklātības un taisnīguma principus.Tāpēc.
