“Karš Ukrainā drīzumā varētu beigties!” Tusks norāda uz tiešiem signāliem 0
Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien paziņojis, ka redz vairākas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā apturēšanu tuvākajā laikā.
“Redzam daudz signālu, ka karš Ukrainā drīzumā varētu tikt vismaz uz laiku apturēts,” norādīja Tusks, uzsverot, ka šāda attīstība nemaina Polijas attieksmi pret valsts drošību.
“Mēs nevaram atļauties zaudēt ne stundu no mūsu militārās modernizācijas plāniem. Mums ir jābūt gataviem jebkuram scenārijam,” piebilda premjers.
Viņš gan nekonkretizēja, kādi tieši signāli liecina par iespējamo kara beigšanos vai “iesaldēšanu”, taču vairāki analītiķi minējuši Krievijas ekonomiskās grūtības un augošo spiedienu no starptautiskajiem sabiedrotajiem kā iespējamos iemeslus.
Tuska izteikumi izskan laikā, kad daudzas Eiropas Savienības valstis palielina savus aizsardzības izdevumus un gatavojas iespējamai ilgstošai konfrontācijai ar Krieviju.
Jau ziņots, ka 18 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieprasījušas 127 miljardus eiro lielus aizdevumus no jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE), trešdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).
Gandrīz trešdaļu jeb 45 miljardus eiro no kopsummas pieprasījusi Polija.
SAFE, kam paredzēts no ES budžeta atvēlēt 150 miljardus eiro, ir galvenais mehānisms ieroču iepirkumu veicināšanai, lai veiktu Eiropas pārapbruņošanos, saskaroties ar pieaugošajiem Krievijas draudiem.
Ar SAFE starpniecību ES dalībvalstīm būs pieejami lētāki aizdevumi.
“Lielā interese par SAFE ar vismaz 127 miljardiem eiro lieliem potenciāliem iepirkumiem parāda ES vienotību drošības un aizsardzības jautājumos,” norādīja ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus.
Līdz šim līdzekļus pieprasījušas Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija un Ungārija.
Pieteikumus vēl iespējams iesniegt līdz novembrim, un Brisele cer, ka kopīgā pieprasītā summa vēl pieaugs.
Jūnijā Hāgā notikušajā NATO samitā dalībvalstis, piekāpjoties ASV prezidenta Donalda Trampa spiedienam, apņēmās palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Līdztekus SAFE izveidei ES atvieglojusi arī dalībvalstu budžeta ierobežojumus.
SAFE aizdevumu noteikumi paredz, ka lielākā daļa līdzekļu tiktu tērēti ieroču iegādei no ES bruņojuma ražotājiem, lai tādējādi stiprinātu bloka aizsardzības rūpniecību.
