Drošības spilvens kļūst plānāks. Katram pašam ir jārūpējas par pensijas lielumu 6
Lai gan iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas, ir vērts katram personīgi izvērtēt, ar kuru ieguldījumu plānu šos līdzekļus veiksmīgāk uzkrāt.
Liela daļa iedzīvotāju par savas potenciālās pensijas apmēru sāk domāt, vien pārkāpjot 50 gadu slieksni.
Viens visu savu darba mūžu ir paļāvies uz darba devēja veiktajām sociālajām iemaksām, cits reizi pa reizei izrādījis interesi par papildu uzkrājumu veidošanu, vēl kāds – regulāri seko līdzi ieguldījumu plāniem un vajadzības gadījumā tos maina.
Atskaita automātiski, bet ienesīgumu var regulēt
Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu, ar kuras palīdzību cilvēkiem ir iespēja veidot papildu uzkrājumus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai.
2. līmenī daļa no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām netiek izmaksāta esošajiem pensionāriem, bet gan ieguldīta un uzkrāta konkrētā cilvēka pensijai.
Ieguldījumu mērķis ir palielināt pensiju kapitālu un pensijas lielumu, daļu finanšu līdzekļu ieguldot finanšu un kapitāla tirgū – vērtspapīros un banku noguldījumos.
Jāuzsver, ka tikai tie, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, pensiju 2. līmenī ir iesaistīti automātiski. Tie, kas dzimuši pirms 1971. gada 1. jūlija, paši var izvēlēties, vai pievienoties pensiju 2. līmenim vai ne.
Daļu no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām var ieguldīt valsts, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju vērtspapīros, komercsabiedrību akcijās vai parāda vērtspapīros, noguldījumos kredītiestādē, ieguldījumu fondos, alternatīvo ieguldījumu fondos, atvasinātos finanšu instrumentos, riska kapitāla tirgū.
Rūpējoties par ieguldījumu drošību, akcijās atļauts ieguldīt ne vairāk kā 75% no kopējiem līdzekļiem. Savukārt līdz 20% atļauts ieguldīt citās ārvalstu valūtās.
Aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kas darbību sāka līdz 2017. gadam, ieguldījumi akcijās nepārsniedz 50%, bet aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kas darbību sāks 2018. gadā, ir palielināts limits ieguldījumos akcijās un citos kapitāla vērtspapīros līdz 75%.
Tomēr der atcerēties, ka ieguldījumi akcijās ir saistīti arī ar lielāku risku, tātad svārstībām.
Jaunpienācējs – visienesīgākais
Skatoties 2018. gada griezumā, ienesīgākie bijuši “INDEXO” aktīvie plāni. Lai gan “INDEXO” fondi savu darbību sāka vien 2017. gada vasarā, ar zemajām izmaksām, caurspīdīgo darbību un diversificēto ieguldījumu vairāk nekā 1600 uzņēmumos attīstītajās pasaules valstīs tas ir piesaistījis jau 12 000 ieguldītāju.
Uzņēmuma izpilddirektors Toms Kreicbergs atzīst: “Protams, jebkurš pārvaldītājs labprātāk redz gadu plusos nekā mīnusos. Tomēr tirgus nepārtraukti svārstās.
Šobrīd ienesīgāki ir “INDEXO” aktīvie plāni, rīt vadībā var izrauties kāds cits, parīt atkal tie varam būt mēs. Katrā ziņā ir liels gandarījums, ka cilvēki novērtē mūsu ieguldījumu plānus. Šobrīd pēc klientu skaita esam ātrāk augošais pensiju pārvaldītājs Latvijā.”
Ar mazāko ienesīgumu šajā gadā saskāries “Norvik” aktīvais ieguldījumu plāns “Gauja”, kas līdz 50% no saviem aktīviem iegulda kapitāla vērtspapīros jeb akcijās, savukārt pārējos līdzekļus – dažādu valstu valdību un korporatīvajās obligācijās, kā arī nelielu daļu banku depozītos.
“Norvik” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Ģirts Veģeris šo situāciju skaidro ar to, ka cenu kritums bija vērojams teju visās aktīvu klasēs, kritušās gan akcijas, gan attīstības valstu obligācijas, gan investīciju reitinga obligācijas.
“Pēc veiksmīgā 2017. gada, kad “Gauja” nopelnīja 13,6%, mūsu rezultāts kopš šī gada sākuma sastāda mīnus 8,35%. Šogad neesam mainījuši savu ieguldīšanas stratēģiju, un joprojām lielākā daļa mūsu kapitāla vērtspapīru izvietoti lielu Eiropas uzņēmumu akcijās ar uzsvaru uz Vācijas uzņēmumu akcijām – 40% no portfeļa ieguldām Eiropas akcijās, 10% ASV akcijās.
Diemžēl tieši Vācijas un Eiropas akciju tirgi šogad uzrāda būtiski sliktākus rezultātus nekā ASV un pasaules attīstīto valstu akciju tirgi.
Piemēram, Vācijas “DAX” akciju indekss un “EURO STOXX 50” indekss kopš gada sākuma ir zaudējuši 17,1% un 13,2% no savas vērības, kamēr ASV “S&P500″ indekss ir sarucis tikai par 1,5%.
ASV iesāktais tirdzniecības tarifu karš ir atstājis būtisku ietekmi uz Vācijas uzņēmumu akciju cenām, jo tieši Vācijas ekonomika un uzņēmumi ir visvairāk uz eksportu orientēti,” stāsta Ģ. Veģeris, kurš piebilst arī to, ka šobrīd 81 243 cilvēki ir izvēlējušies uzkrāt savu pensiju “Norvik” pārvaldītajos pensiju plānos.
Domājot par nākamo, 2019. gadu, “SEB Investment Management” vadītājs Jānis Rozenfelds atzīst, ka šobrīd neesot skaidru signālu par to, ka jau 2019. gada sākumā gaidāma strauja finanšu tirgus izaugsme.
To varēšot spriest pašās gada beigās, kad būs sagaidīti ASV un Eiropas centrālo banku jaunākie lēmumi, kā arī, iespējams, būs lielāka skaidrība par breksitu un Itālijas budžetu.
Pensiju 2. līmenis
Kopumā iemaksas 2. pensiju līmenī veic 1 286 173 iedzīvotāji, tajā skaitā 436 677 brīvprātīgie un 849 496 obligātie.
Pamatā visus ieguldījumu plānus var iedalīt trīs grupās:
1) Konservatīvie – nauda tiek ieguldīta stabilos, drošos vērtspapīros, kas parasti ir valsts vai uzņēmumu parādzīmes vai obligācijas. Šie ieguldījuma plāni ir ar nelielu ienesīgumu, taču nav tik svārstīgi kā ieguldījumi akcijās.
2) Sabalansētie – nauda tiek ieguldīta finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā nenoteiktība (risks) būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību. Sabalansētie plāni var ieguldīt līdz 25% uzņēmumu akcijās, tādējādi palielinot ieguldījumu plāna sagaidāmo ilgtermiņa atdevi.
3) Aktīvie – nauda tiek ieguldīta dažādu uzņēmumu akcijās, jo tradicionāli ilgtermiņā akcijām ir vislielākais ienesīgums.
