Kas var piederēt trūcīgai personai 0
Šaubos, vai visi cilvēki, kuriem piešķirts trūcīgā statuss un kas saņem dažādus atvieglojumus un palīdzību, tiešām ir tik nabadzīgi. Vai trūcīgam cilvēkam, piemēram, var piederēt māja, zeme un pat neliels uzkrājums bankā? ANNA DAUGAVPILS NOVADĀ
Trūcīgā statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, kā arī pašas pašvaldības noteiktos kritērijus. Agrāk par trūcīgu varēja atzīt personu, kuras vidējie mēneša ienākumi pēdējos trijos mēnešos nepārsniedza 128,06 eiro (arī tagad ir spēkā šis nosacījums) un kurai nepiederēja uzkrājumi un vērtspapīri – tagad šie kritēriji ir nedaudz mainījušies. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt savus atvieglojumus šāda statusa saņemšanai, kas dažādās vietās Latvijā atšķiras.
Iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, ir papildināta ar visiem Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas ir precīzi noteikts, jo agrāk nereti gadījās, ka trūcīgā statusu varēja iegūt pat personas ar vairākiem vērtīgiem kustamiem un nekustamiem īpašumiem. Tagad šā statusa ieguvējam var piederēt tikai viens nekustamais īpašums, kurā viņš dzīvo, zeme – ne vairāk kā piecu hektāru platībā – un viens mehāniskais transportlīdzeklis, taču vērtspapīri cilvēkam var piederēt (piemēram, akcijas, obligācijas, vekseļi, valsts parādzīmes).
Precīzus kritērijus, kādi noteikti trūcīgas personas statusa iegūšanai, iespējams noskaidrot savā pašvaldībā.
SVARĪGI
Sociālajam dienestam ir ziņas par cilvēka patiesajiem ienākumiem un materiālo stāvokli, un, lai iegūtu trūcīgā statusu, viņam būs jānorāda ienākumi ne tikai no darba, bet arī saimnieciskās darbības un neregulāra rakstura ienākumi.
UZZIŅA
• No šā gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi MK noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kas nosaka, kā ģimeni vai atsevišķi dzīvojošu personu atzīst par trūcīgu: https://likumi.lv/doc.php?id=207462.
• Lielākā daļa informācijas par ģimenes vai personas materiālo stāvokli tiek iegūta no valsts un pašvaldības informācijas sistēmām, bet MK noteikumos precizētas papīra formātā iesniedzamās papildu ziņas, kas nepieciešamas materiālās situācijas izvērtēšanai.
