Savukārt Britānijā publicēts kāds cits pētījums, kam faktiski acumirklī vajadzētu pilnā jaudā atjaunot visus iepriekšējos strīdiņus. Proti – britu speciālisti uzskata, ka, kopumā ņemot, vīrieši tomēr ir… gudrāki par sievietēm. Atbilstoši mazliet apšaubāmajai tā dēvētajai cilvēka intelektuālā līmeņa noteikšanas jeb IQ skalai, sanākot, ka stiprais dzimums vājo dzimumu pārspējot vismaz par 5 “ballēm”. Britu pētnieki uzskata, ka tas apliecinot – Ādama pēcteči jau no dabas vairāk nekā sievietes piemēroti “paaugstinātas sarežģītības pakāpes uzdevumu veikšanai”. 1
Psiholoģijas profesori Pols Irvings un Ričards Linns vēlējās noskaidrot, kāpēc gan pārliecinošais vairums Nobela prēmiju laureātu un šaha lielmeistaru ir tieši vīrieši. Eksperimentu gaitā pētnieki veica 24 000 (un tā jau ir ļoti liela atlases grupa, patiešām) studentu intelekta novērtējumu, un, kā paši izteikušies, bijuši vienkārši šokēti no gūtajiem rezultātiem. Piemēram, 125 “balles”, kas atbilst atzīmei “teicami”, ieguva divreiz vairāk studentu nekā studenšu. Bet tad, kad likmes pieauga līdz 155 “ballēm”, kas faktiski jau ir pielīdzināms ģēnija līmenim, uz vienu studenti jau bija vismaz pieci stiprā dzimuma pārstāvju.
Pētnieki arī atzinuši, ka nemaz nejūtas sevišķi sajūsmināti par sava darba gūtajiem rezultātiem. Pols Irvings izteicies: “Atbilstoši personīgajiem motīviem es tomēr vēlētos uzskatīt, ka vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi. Iespējams, patiesībā tas tā arī ir. Taču, laikam ejot, uzrodas aizvien vairāk pierādījumu tam, ka noteicošie tomēr ir un paliek dažādi bioloģiskie faktori”.
Bet Pols Linns jau iepriekš bija publicējis virkni dažādu strīdīgu hipotēžu un teoriju. Piemēram, 2003. gadā viņš paziņoja, ka esot izdevies noskaidrot, kāda ir saikne 60 pasaules valstu uzplauksmei un vidējam šo valstu iedzīvotāju intelekta rādītājam. Kādā citā reizē viņš skaidrojis, kādas ir dzimumu intelektuālās attīstības atšķirības atkarībā no smadzeņu tilpuma: “Vīriešu smadzenes ir vidēji par 10% lielākas nekā sievietēm, kas jau pamatos nosaka lielāku prāta jaudu. Tādējādi vīriešiem vienkārši obligāti jābūt vidēji gudrākiem par sievietēm”.
Britu pētnieku darba rezultāti noteikti piepulcinās daudz piekritēju. Piemēram, vēl gluži nesen kāds tālrādes šovmenis pamanījās izraisīt paskaļi skandālu, paziņojot, ka britu sabiedrībā patiesībā sievietes ne tikai dominē, bet pilnībā pakļauj sev absolūti visus dzīves aspektus, un stiprā dzimuma loma jau tagad faktiski pielīdzināma tikai spermas donora līmenim…
Tomēr kopumā Irvinga un Linna pētījumu rezultāti ne tikai apgāž, bet faktiski pat apstiprina: neskatoties uz to, ka augstākā līmeņa intelektuāļu aprindās biežāk sastopami vīrieši nevis sievietes, zemu intelektuālo spēju īpašnieku vidū sieviešu arī ir ievērojami mazāk. Sievietes faktiski esot “zelta vidusceļš”, visvērtīgāko, laika gaitā pārbaudīto un visnoderīgāko gēnu glabātājas, savukārt vīrietis ir tas “objekts”, ar ko daba labprāt eksperimentē – reizēm veiksmīgi, bet reizēm visnotaļ neveiksmīgi. Tikai tad, ja eksperimenti uzrāda labus, pozitīvus rādītājus, daba tos pamazām “pārceļ” arī uz sievietēm. Lūk, tieši tāpēc vīriešiem piemītošās īpašības tik ļoti variējas, un to starpā iekļaujami arī prāta spēju rādītāji. Un tas varētu liecināt tikai to, ka patiesībā daba vēl tā īsti nav izšķīrusies – kas tad īsti ir “prātīgi”, un kas nav.
