Kas notiek ar organismu, ja uzturā regulāri iekļauj skābētus kāpostus? 0
Skābēti kāposti daudziem vispirms asociējas ar piedevu pie gaļas ēdieniem vai kartupeļiem, tomēr to vērtība neaprobežojas tikai ar izteiksmīgo garšu. Fermentētie kāposti satur šķiedrvielas, vitamīnus un probiotikas jeb dzīvas labvēlīgās baktērijas, turklāt tajos ir salīdzinoši maz kaloriju.
Pētījumi liecina, ka regulāra skābētu kāpostu iekļaušana uzturā var labvēlīgi ietekmēt gremošanu, palīdzēt uzturēt veselīgu zarnu mikrobiomu un, iespējams, mazināt iekaisuma procesus organismā.
Var uzlaboties gremošana
Tā kā skābēti kāposti ir fermentēts produkts, tie satur dzīvas baktērijas jeb probiotikas, kas palīdz uzturēt zarnu veselību.
Vienlaikus tie satur arī šķiedrvielas – aptuveni vienu gramu divās ēdamkarotēs skābētu kāpostu. Probiotiku un šķiedrvielu kombinācija var veicināt veselīgāku zarnu darbību, bet šķiedrvielas īpaši palīdz uzturēt regulāru vēdera izeju un mazināt aizcietējumu risku.
Daži pētījumi liecina, ka regulāra skābētu kāpostu lietošana uzturā sešu līdz astoņu nedēļu laikā var palīdzēt mazināt arī kairinātu zarnu sindroma simptomus, piemēram, diskomfortu gremošanas traktā.
Interesanti, ka šāds efekts pētījumos novērots gan cilvēkiem, kuri lietoja pasterizētus, gan tiem, kuri izvēlējās nepasterizētus skābētus kāpostus.
Iespējams, var mazināt iekaisuma procesus
Skābēti kāposti satur ievērojamu daudzumu C vitamīna. Divas ēdamkarotes var nodrošināt aptuveni 20% no ieteicamā dienas C vitamīna daudzuma.
C vitamīnam un citām skābētajos kāpostos esošajām vielām piemīt antioksidatīvas īpašības. Antioksidanti palīdz organismam cīnīties ar oksidatīvo stresu un var palīdzēt mazināt iekaisuma procesus.
Atsevišķi pētījumi norāda, ka fermentētu kāpostu lietošana uzturā varētu būt saistīta ar mazāku risku vai labvēlīgāku ietekmi tādu ar iekaisumu saistītu veselības problēmu gadījumā kā aptaukošanās, diabēts, atsevišķi vēža veidi, sirds slimības, reimatoīdais artrīts un iekaisīgas zarnu slimības.
Tomēr šie secinājumi nenozīmē, ka skābēti kāposti paši par sevi spēj novērst vai ārstēt šīs slimības.
Var palīdzēt imūnsistēmai
Zarnu mikrobiomam – baktēriju un citu mikroorganismu kopumam, kas dzīvo gremošanas traktā, – ir būtiska nozīme imūnsistēmas darbības regulēšanā.
Ja zarnās izjaukts līdzsvars starp labvēlīgajām un nevēlamajām baktērijām, tas var veicināt iekaisuma procesus organismā.
Skābētajos kāpostos esošās probiotikas var palīdzēt uzturēt līdzsvarotāku zarnu vidi un tādējādi netieši atbalstīt arī imūnsistēmu.
Pētnieki uzskata, ka šajā ziņā īpaša nozīme var būt pienskābes baktērijām, kas rodas fermentācijas procesā.
Atsevišķi pētījumi arī pieļauj, ka šāda ietekme uz imūnsistēmu varētu palīdzēt mazināt dažu autoimūnu slimību simptomu izteiktību, tomēr šajā jomā nepieciešami papildu pētījumi.
Kā skābētus kāpostus iekļaut uzturā?
Skābētus kāpostus iespējams ēst dažādos veidos – ne tikai kā piedevu tradicionāliem ēdieniem.
Tos var likt uz sviestmaizēm, pievienot zupām, kartupeļu salātiem un citiem ēdieniem, sajaukt ar svaigiem vai ceptiem dārzeņiem un zaļumiem vai vienkārši ēst kā atsevišķu piedevu.
Daļa speciālistu iesaka priekšroku dot nepasterizētiem skābētiem kāpostiem, kas parasti atrodami veikalu ledusskapjos, jo tajos var saglabāties vairāk dzīvo baktēriju nekā ilgstoši uzglabājamos un termiski apstrādātos produktos. Tomēr pētījumu rezultāti šajā jautājumā nav viennozīmīgi.
Ne visiem tie būs piemēroti
Lai arī skābēti kāposti var būt vērtīga sabalansēta uztura sastāvdaļa, tie nav piemēroti pilnīgi visiem.
Tie satur gan šķiedrvielas, gan salīdzinoši daudz sāls. Tāpēc cilvēkiem, kuriem veselības dēļ jāievēro diēta ar zemu šķiedrvielu vai nātrija daudzumu, pirms regulāras skābētu kāpostu iekļaušanas uzturā būtu vērts konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
Kopumā skābēti kāposti ir vienkāršs fermentēts produkts, kas var papildināt uzturu ar šķiedrvielām, vitamīniem un labvēlīgajām baktērijām. Taču, kā ar jebkuru produktu, lielākais ieguvums gaidāms tad, ja tie ir daļa no daudzveidīga un sabalansēta uztura.
