Kā sarunāties ar personu, kas piedzīvo laulības šķiršanu? Komentē psihoterapeiti 0

Psihoterapeitu ieteikumi

Dr. Andra Veselovska ieteikumi rīcībai laulības šķiršanas laikā
Laulības šķiršana lielākajā daļā gadījumu ir emocionāli smags notikums, kura izdzīvošanai un pārdzīvošanai ir nepieciešams laiks. Situācijās, kurās ģimenes izjukšanu piedzīvo mums tuvi cilvēki, reizēm ir grūti rast īstos vārdus, kā mazināt pārdzīvojuma smagumu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Šai sakarā piedāvājam psihoterapeitu komentārus par vēlamo rīcību pēc laulības šķiršanas piedzīvošanas, kā arī frāzes, no kurām, sarunājoties ar pārmaiņu procesā esošu vai to izdzīvojošu draudzeni, kolēģi, radinieci vai pat māti, ir ieteicams izvairīties.

“Lēmums par labu laulības šķiršanai no tā pieņēmēja prasa lielu drosmi un uzdrīkstēšanos. Lielākajā daļā gadījumu nudien nav jēgas uzturēt ilūziju par šķietami normālu ģimeni, tai pat laikā izjūtot emocionālu un, iespējams, pat fizisku diskomfortu, ko rada attiecības, kas nav sniegušas cerēto laimi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gadījumā, ja regulāri tiek piedzīvoti morāli pazemojumi, turklāt bērnu klātbūtnē, ir vērts apsvērt pēc iespējas ātrāku un efektīvāku rīcības plānu, kā no neveselīgā ģimenes modeļa izrauties, pirms tas nav iesakņojies bērnu priekšstatos par to, kādai jābūt ģimenei un tās sadzīvei.

Ir jāatceras, ka dzīve ir jābauda, nevis jāsamierinās ar mocekļa vai upura lomu. Tiesa, nereti pēc šķiršanās tiek piedzīvots vēl lielāks emocionāls diskomforts, iespējams, pat rodoties sajūtai, ka ir zudusi dzīves jēga.

Tas ir ļoti interesanti, ka cilvēks skumst tad, kad važas ir zudušas, taču šādas sajūtas parasti patiešām tiek piedzīvotas. Ir jāizsēro tas, ka daudzas iespējas ir pazaudētas nelaimīgās laulības dzīves laikā, tomēr ļoti svarīgi ir neiestrēgt sērošanā. Ir jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem, jādara kaut kas jauns, interesants. Ir jāmeklē ceļš, kā izkļūt no nosacītās depresijas, neļaujot tai progresēt.

Arī darbā ar saviem klientiem bieži esmu redzējis, ka cilvēki spēj izkļūt no “vecās dzīves” un uzsākt “jaunu dzīvi”. Ir jāatrod savs ceļš, kā to izdarīt. Var palīdzēt citu sieviešu pieredze atbalsta grupās, kā arī psihoterapija, ja nepieciešams. Jākomunicē ar cilvēkiem, kuri jūs var saprast, kuri ir labvēlīgi noskaņoti. Uzņemot sevī citu cilvēku pozitīvu pieredzi, jūs varat pati iemācīties raudzīties uz pasauli pozitīvāk un nejusties tik slikta, ja notiek iekšēja cīņa ar vainas apziņu.”

Psihoterapeite Benita Griškeviča: “Jāatceras, ka uz dzīves skatuves režisora kārtā nedrīkst rosīties bijušais vīrs!”

“Pēc šķiršanās svarīgākais ir saglabāt saikni ar bērniem un sakārtot savu dzīvi. Un, lai to varētu veikt, ir jāatļauj sev pašai nonākt pie varas. Ja atgūšanās no šķiršanās nenotiek, varu pār to, kas ar jums notiek, esat atdevusi bijušajam vīram, bērniem un bailēm.

Reklāma
Reklāma

Ja varam dzīvi salīdzināt ar teātri, tad jāatceras, ka uz dzīves skatuves režisora kārtā nedrīkst rosīties bijušais vīrs, kamēr jūs kulisēs bikli gaidāt uz skaistu lomu, bet tas kā nenotiek, tā nenotiek. Lielākā no vērtībām ir brīvība un spēja būt galvenajai savā dzīvē – būt savas dzīves autorei.

Tāpat jāatceras, ka, gadījumā, ja par spīti tam, ka esat šķīrusies, turpināt saņemt to pašu veco attieksmi no vīra puses, tā iemesls ir nevis viņa nemainīšanās, gan pārmaiņu trūkums sievietē pašā. Jāatceras, ka dažkārt jūtas var bremzēt iecerētā īstenošanu – tad var vērsties pēc palīdzības. Vien tiekot skaidrībā par savām jūtām, atbrīvosies enerģija rīcībai.”