“Eiropa cietīs no lietām, ko mēs pat iedomāties nevaram!” Vācu komandiera baisais brīdinājums, skatoties uz Putinu 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins var likt Eiropai piedzīvot “lietas, ko mēs pat nevaram iedomāties”, brīdina Vācijas armijas ģenerālmajors Volfs Jirgens Štāls, Federālās drošības politikas akadēmijas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, Putina līdzšinējā rīcība liecina – ja radīsies iespēja, Krievija var izmantot arī militāru spēku pret Rietumiem. Štāls uzsver, ka Vācija jau šobrīd saskaras ar pastāvīgiem Krievijas uzbrukumiem, tikai tie nav militāri. Runa ir par kiberuzbrukumiem un citām hibrīdkara metodēm.
Viņš norāda, ka Eiropas liberāli demokrātiskā kārtība ir nopietni apdraudēta, bet sabiedrībā varētu rasties vilcināšanās brīdī, ja Krievija iebruktu NATO teritorijā, par to plašāk vēstīts vietnē The Sun.
Ģenerālis brīdina –
ja NATO teritoriju ieņemtu Krievijas karaspēks, aliansei būtu jālemj, kā šo teritoriju atgūt ne tikai juridiski, bet arī faktiski.
Viņa vērtējumā pasaule šobrīd kļuvusi nestabila, haotiska un nedroša, tāpēc steidzami jāstiprina drošības pamati.
Vācijā notiek NATO ikgadējās militārās mācības “Steadfast Dart 26”. Tajās tiek trenēta ātra sabiedroto spēku pārvietošana un koordinācija krīzes situācijās.
Šogad īpaša uzmanība pievērsta scenārijam, kurā Krievija varētu mēģināt ieņemt Suvalku koridoru – aptuveni 65 kilometrus garu Polijas un Lietuvas robežas posmu, liecina portālā rakstītais. Tā ir vienīgā sauszemes saikne starp Baltijas valstīm un pārējo NATO teritoriju, un
eksperti to uzskata par vienu no alianses ievainojamākajiem punktiem.
Polijā – diskusijas par kodolatturēšanu
Pieaugot spriedzei, Polijā izskanējušas diskusijas par iespējamu pievienošanos kodolieroču projektam. Polijas prezidents Karols Navrockis paziņojis, ka
atbalsta iesaisti kodolatturēšanas iniciatīvā, uzsverot – Polija atrodas tiešā bruņota konflikta tuvumā.
Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs norādījis, ka Berlīne neplāno attīstīt savu kodolieroču arsenālu, taču teorētiski varētu apsvērt Lielbritānijas vai Francijas kodolgalviņu izvietošanu.
Štāls gan uzskata, ka Amerikas Savienotās Valstis turpinās nodrošināt tā dēvēto “kodoljumtu” Eiropas sabiedrotajiem, jo
Vašingtonas interesēs neesot pieļaut, ka atsevišķas valstis veido savus kodolarsenālus.
Tikmēr turpinās karš Ukrainā. ASV starpniecībā rīkotās miera sarunas Ženēvā nav devušas būtisku progresu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka rezultāti pagaidām nav pietiekami. Militārie jautājumi esot apspriesti, taču politiski jutīgie temati – tostarp iespējamie kompromisi un līderu tikšanās – vēl nav atrisināti.
Galvenais strīdus punkts joprojām ir teritorija, īpaši Donbasa reģions, kura lielāko daļu kontrolē Krievija. Ukraina uzsver, ka suverēnas teritorijas atdošana nav pieņemama.
