“Nāves zona” virs Kremļa – Krievijai gandrīz nav nekādu izredžu. Medijs pasludina nežēlīgu spriedumu Putinam 8
Krievijas ekonomikai iespēju uz pilnvērtīgu atveseļošanos praktiski vairs nav, pat ja karš beigtos. Krievijas ekonomika ir nonākusi kritiskā degradācijas fāzē, no kuras izkļūt bez jaunas krīzes kļūst arvien mazāk ticams, īpaši, ja salīdzina pašreizējo Krievijas Federācijas stāvokli ar tā saukto “nāves zonu” – līmeni, kur sistēmas izsīkums notiek ātrāk nekā atjaunošanās.
Kā vēstīts vietnē The Economist, runa nav par pēkšņu sabrukumu, bet par daudz bīstamāku scenāriju. Ekonomika formāli turpina funkcionēt, tomēr pakāpeniski sagrauj pati savus pamatus. Sabrukuma varbūt nav, bet arī iespēju uz pilnvērtīgu atveseļošanos praktiski vairs nav.
Finanšu aina izskatās arvien satraucošāka. Krievijas budžeta deficīts sasniedzis 5,6 triljonus rubļu, kas ir augstākais līmenis kopš pandēmijas laikiem. Procentu maksājumi par valsts parādu jau pārsniedz kopējos izdevumus izglītībai un veselības aprūpei.
Papildu spiedienu rada izejvielu tirgus. Krievijas nafta tiek tirgota ar 25-30% atlaidi pret Brent cenām, kas noved pie eksporta ieņēmumu samazināšanās. Janvārī budžeta ieņēmumi no naftas un gāzes sektora samazinājušies gandrīz uz pusi.
Medija citētais eksperts norāda uz strukturālo problēmu: pat hipotētiska kara beigšanās negarantē stabilizāciju. Lai veiktu maigu ekonomikas demobilizāciju, būtu nepieciešams vairāku faktoru sakritība: sākot no sankciju atcelšanas līdz plašai iekšējā tirgus pārkārtošanai. Šāda scenārija varbūtība tiek novērtēta kā tuva nullei.
Tajā pašā laikā konflikta vilkšana garunā tikai pastiprina sistēmiskos riskus. Katrs papildu kara gads palielina smagu seku varbūtību – no finanšu satricinājumiem līdz institucionālai krīzei.
Formāli Krievija spēj turpināt karu, tomēr ekonomisā modelis, kas balstīts uz militarizāciju un parādu slogu, arvien skaidrāk demonstrē izsīkuma pazīmes. Jautājums vairs nav par izaugsmes tempiem, bet par sistēmas izturības robežu.
