Jauna ekonomiskā krīze laužas durvīs, bet vienotais kapitāla tirgus Eiropā joprojām ir ļoti fragmentēts 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienībā aktivizējies jautājums par Kapitāla tirgus savienību – iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot vienotu kapitāla tirgu Eiropā, radīt jaunas finansējuma iespējas uzņēmumiem un veicināt ES integrāciju. Līdz šim iniciatīva buksējusi. Vai šoreiz izdosies?
Šī gada jūnijā finanšu ekspertu komisija piedāvāja savus priekšlikumus, kā uzlabot Eiropas Savienības (ES) ekonomisko konkurētspēju un paplašināt finansējuma iespējas perspektīviem Eiropas uzņēmumiem – galvenokārt pilnveidojot Eiropas Kapitāla tirgus savienības darbību.
Šī gada rudenī, Eiropas Komisijas (EK) Vācijas prezidentūras laikā, gaidāma rīcības plāna izstrāde, kas palīdzēs šos priekšlikumus īstenot reālajā politikā, tostarp izveidojot arī katras dalībvalsts individuālo darbu sarakstu.
Visas iniciatīvas rezultātam būtu jābūt reāliem uzlabojumiem tajā, kā strādā ES finanšu sistēma un cik labi tā kalpo ES pilsoņiem.
Papildu naudas meklējumos
Problēmas būtība slēpjas tajā, ka ES ekonomika joprojām galvenokārt balstās uz banku finansējumu, vismaz salīdzinot to ar ASV. Proti, uzņēmumi savu attīstību finansē ar banku kredītu palīdzību, nevis iegūst papildu līdzekļus finanšu tirgos, pārdodot parādzīmes vai akcijas.
Saskaņā ar kādu Ekonomikās attīstības un sadarbības organizācijas analīzi vismaz daļēji tas saistīts ar nodokļu sistēmu – vairākumā Eiropas valstu uzņēmumi var izdevumus banku kredītu atmaksai norakstīt no ar nodokļiem apliekamās summas, taču nevar to pašu izdarīt ar izdevumiem, kas saistīti ar parādzīmju apkalpošanu.
Viss jau būtu labi, taču, kā tas ļoti labi zināms Latvijas uzņēmējiem, tiklīdz pienāk ekonomiskā krīze un nauda ir īpaši vajadzīga, banku finansējums krasi apsīkst. Citiem vārdiem sakot, šāda sistēma ir daudz mazāk stabila nekā ASV finanšu sistēma, kurā pieejams gan banku finansējums, gan arī attīstīti finanšu tirgi.
Ir arī virkne citu problēmu – tiek uzskatīts, ka relatīvi mazattīstītie un fragmentētie ES finanšu tirgi nepietiekami kalpo gan pilsoņu, gan uzņēmumu interesēm un neveicina arī ES tālāko integrāciju. Visbeidzot, nav jēgas slēpt arī to, ka ES ir vajadzīga papildu nauda gan Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, gan arī “zaļo” un viedo politisko un ekonomisko iniciatīvu īstenošanai, bet dati liecina, ka bankās vien šādu finansējuma apjomu atrast nebūs iespējams.
Finanšu tirgos gan – eksperti uzskata, ka vienota kapitāla tirgus izveidošana ES mērogā spētu piesaistīt papildu finansējumu apmēram divu triljonu (2000 miljardu) eiro apmērā pensiju fondu un apdrošināšanas kapitāla izskatā, kā arī nodrošināt vairāk nekā 50 miljardus eiro gadā papildu finansējumu uzņēmumiem.
Slogs pārāk liels
Visu šo un citu problēmu pārvarēšanai bija domāta Kapitāla tirgus savienība (KTS) jeb Capital Markets Union (CMU) – bijušā EK prezidenta Žana Kloda Junkera vadībā 2014. gadā izveidota politiskā iniciatīva ar mērķi izveidot visā ES vienotu kapitāla tirgu līdz 2019. gada beigām.
2019. gads ir pagājis, jauna ekonomiskā krīze laužas durvīs, bet vienotais kapitāla tirgus Eiropā joprojām ir ļoti fragmentēts.
Problēmu pārvarēšanai veselu pusgadu strādāja visu ES valstu finanšu ekspertu darba grupa, tostarp arī “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, kas piedalījās to priekšlikumu izstrādē, kas paredzēti nosacījumu uzlabošanai, lai arī mazie un vidējie uzņēmumi varētu piesaistīt izaugsmes kapitālu biržā.
“Eiropas mazajos tirgos, kuros ir ļoti daudz mazu un vidēju vērtspapīru emitentu, regulējums, salīdzinot ar uzņēmumu izmēru un piesaistīto kapitālu, ir ļoti dārgs, smagnējs un nesamērīgs.
Tas pilnībā attiecas arī uz Latviju, un te jāatgādina, ka pat lielie Latvijas uzņēmumi Eiropas mērogā vērtējami tikai kā mazi vai vidēji – tiek uzskatīts, ka mazi ir visi uzņēmumi, kuru tirgus kapitalizācija ir mazāka par vienu miljardu eiro. Runa ir par to, ka vērtspapīru emitentiem no MVU vides jāiesniedz nesamērīgi liels dažādu pārskatu un dokumentu daudzums.
Lielie uzņēmumi var atļauties uzturēt darbinieku štatu, kas “ražo” šos dokumentus, bet mazajiem un vidējiem tas nav pa kabatai. Ekspertu priekšlikumu mērķis ir šo slogu atvieglot,” stāsta D. Auziņa-Melalksne.
“Starp citiem būtiskiem priekšlikumiem gribētu uzsvērt pasākumus, kas paredzēti vērtspapīru pārrobežu darījumu veicināšanai. Tas atvieglotu ārvalstu investoru darbību Latvijā.
Tāpat ir ierosināti priekšlikumi par ES mēroga sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) fonda veidošanu, kura veiktās investīcijas kalpotu par tādu kā garantiju privātajiem investoriem, kas paši bieži vien nespēj izvērtēt IPO ietvaros piedāvātos vērtspapīrus, priekšlikumi indeksācijas uzlabošanai, MVU uzņēmumu lielākai redzamībai, kā arī ierosināta virkne pasākumu privāto investoru iesaistei kapitāla tirgū, kas pavērtu iedzīvotājiem plašākas iespējas ilgtspējīgiem ieguldījumiem.”
“Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja ir optimistiska par to, ka vairākums ekspertu izstrādāto priekšlikumu tiks akceptēti KTS Rīcības plānā Eiropas mērogā, taču nenoliedz, ka daudz darba šo priekšlikumu īstenošanai jāpaveic arī ES dalībvalstu līmenī, tostarp Latvijā, kur ir nepieciešama izlēmīga rīcība par lielo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā, kas ievērojami palielinātu tirgus kapitalizāciju un radītu augsni finansējuma piesaistei arī mazākiem uzņēmumiem, tādējādi stimulējot kapitāla tirgus attīstību kopumā, kas ir īpaši svarīga, pārvarot Covid-19 sekas.
Latvija pagaidām nogaidoša
Finanšu ministrija uzskata, ka sākotnējā kapitāla tirgus rīcības plāna (2015–2019. g.) pasākumi ir lielā mērā izpildīti ES regulējuma līmenī, savukārt šobrīd notiek darbs pie regulējuma pārņemšanas dalībvalstīs un finanšu instrumentu ieviešanas, piemēram, segto obligāciju likuma izstrāde Latvijā.
“Ņemot vērā Baltijas kapitāla tirgus agrīno attīstības stadiju (zema biržā iekļauto uzņēmumu akciju kopējā tirgus vērtība jeb kapitalizācija, neliels kotēto uzņēmumu skaits, zema tirgus likviditāte), Latvijas prioritāte ir ziņojuma rekomendācija par publiskā tirgus ekosistēmas pilnveidošanu.
Baltijas valstīs joprojām ir lielas iespējas vairot to uzņēmumu skaitu, kas kapitālu piesaista, pārdodot biržā akcijas vai parāda vērtspapīrus. To sekmēs izveidotais atbalsta instruments MVU vērtspapīru kotēšanai biržā, kā arī sāktais darbs pie akseleratora fonda izveides.
Latvijā nesenā periodā ir labi panākumi privātā un riska kapitāla nozares attīstībā, kas veido labvēlīgu augsni arī publiskā tirgus attīstībai.
Turklāt Latvijai būtiski ir piedāvātie grozījumi regulējumā par finanšu instrumentu tirgiem (FITD II) – tie paplašinātu pētniecības iespējas attiecībā uz maziem un vidējiem vērtspapīru emitentiem, proti, vieglāk kļūtu sagatavot analītisko informāciju par uzņēmumu darbības rezultātiem un piedāvāt to ieguldītājiem,” uzskata FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
Savukārt Latvijas Banka uzskata, ka Latvijas tālākā rīcība un nepieciešamie darbi Kapitāla tirgus veidošanā kļūs skaidri tikai rudenī, kad tiks izveidots KTS Rīcības plāns.
LB atbalsta šo iniciatīvu, uzsverot, ka “ES Kapitāla tirgus savienības attīstība ir būtisks priekšnosacījums sekmīgākai ES finanšu tirgus darbībai, tā tostarp veicinās gan labāku monetārās politikas lēmumu pārnesi, gan labāku risku pārdali no finanšu stabilitātes viedokļa”.
UZZIŅA
Galvenie “A New Vision for Europe’s Capital Markets” ziņojumā ietvertie priekšlikumi:
Sekmēt biržas mazo un vidējo uzņēmumu atpazīstamību investoru lokā – izveidojot vienotu Eiropas informācijas punktu (ESAP) par uzņēmumiem, veicinot MVU tirgus pētījumu jomu, atceļot aizliegumu apvienot brokeru un pētniecības maksas par MVU izpēti un atbalstot MVU indeksu izveidi.
Nodrošināt efektīvāku normatīvo regulējumu emitentiem, jo īpaši MVU – vienkāršojot un saīsinot prospektu garumu, pārskatot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējumu un izvēles pārejas periodu pēc akciju publiskā piedāvājuma (IPO), izvērtējot un padarot prasību izmantot paplašināmo komerciālo pārskatu (XBRL Reporting) valodu pieejamu MVU visā Eiropā, kā arī vienkāršojot IFRS prasības MVU finanšu pārskatiem.
ES IPO fondam vajadzētu darboties arī otrreizējā kapitāla piesaistīšanā, tādējādi palielinot tā lietderību.
Veicināt pārrobežu darījumus ES ietvaros.
Veicināt privāto investoru iesaisti – vienkāršojot ieguldītāju aizsardzības mehānismus pieredzējušiem privātiem ieguldītājiem un atbalstot darbinieku akciju opciju programmas.
Dati: “Nasdaq Riga”
