Eiropas miljoni – Latvijas gēniem 27
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izmantojot mūsdienu zinātniskās pieejas, gūt priekšstatu par kopīgo un atšķirīgo Latvijas iedzīvotāju gēnu kopumā – arī tādam mērķim kalpo Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums. Līdzekļu apjoms, uz kādu šajā projektā iespējams pretendēt, jeb kopējais attiecināmais finansējums – ir 2 322 750 eiro, no tiem – Atveseļošanas fonda finansējums ir 1 955 000 eiro, bet līdz 367 750 eiro – valsts budžeta līdzfinansējums.
Izsakoties precīzāk, projekta uzdevums ir izveidot Latvijas iedzīvotāju genoma referenci, piedaloties Eiropas mēroga projektā “Genome for Europe” ar nacionālo Latvijas projektu “Go Latvia”. Šajā gadījumā finansējuma saņēmējs ir iestāde, kurai vienīgajai Latvijā ir iepriekšējas iestrādnes valsts mēroga genoma references veidošanā un kura jau saskaņā ar tālajā 2006. gadā pieņemtu Ministru kabineta rīkojumu ir apstiprināta par valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes galveno apstrādātāju Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Šī institūta saimniecība atrodas valsts īpašumā.
Viss iepriekšminētais gan nenozīmē, ka institūtam būtu iespēja saņemt Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu kādā īpašā, atšķirīgā veidā. Tāpat kā pretendentiem citās ANM finansējuma kategorijās, arī Biomedicīnas pētījumu centram bijis jāgatavo detalizēts projekta pieteikums. Tas ticis laikus paveikts, un tieši pašlaik institūta iesniegto finansējuma pieteikumu izskata atbildīgā iestāde – Veselības ministrija.
“2018. gadā Veselības ministrija (VM) pievienojās Eiropas Savienības genoma deklarācijai, kas paredzēja līdz 2021. gadam izveidot un nodrošināt piekļuvi vienam miljonam Eiropas iedzīvotāju genoma, lai veicinātu zinātnes attīstību un pētniecību dažādu slimību jomā,” stāsta Veselības ministrijas Pārnozaru politikas nodaļas vadītāja Laura Boltāne.
Pēc šīs deklarācijas parakstīšanas Eiropas līmenī tikušas izveidotas vairākas darba grupas – šobrīd to jau ir 12, kuru uzdevums ir nodrošināt apstākļus izvirzītā mērķa sasniegšanai. “Lai arī līdz 2021. gadam mērķis nav ticis sasniegts, panāktais progress ir ievērojams,” turpina VM pārstāve. Procesā ticis izveidots arī “Genome for Europe” projekts, aicinot dalībvalstis tajā iesaistīties ar saviem nacionālajiem projektiem.
Kolektīva gēns ir reāls
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Jānis Kloviņš žurnālistus uzņem viesmīlīgi un ir gatavs izrādīt institūta laboratorijas. Visās gan iet nav atļauts, jo darbs ar cilvēka genomu ir tik smalka lieta, ka ģenētiskā materiāla tīrību ar savu “nejauši atdoto gēnu piemaisījumu” var sabojāt pat garāmgājējs. “To, ar kādām slimībām mēs slimojam, ļoti nosaka mūsu iedzimtība – mūsu katra gēni: tas ir sen zināms,” stāsta profesors J. Kloviņš.
Nav arī liels pārsteigums, ka cilvēki dažādās valstīs atšķiras ar ģenētisko izcelsmi. Uzskati par to gan laika gaitā ir mainījušies. Piemēram, kādu laiku tika sludināts, ka tik lielas jau nemaz tās atšķirības nav, un mēs visi esam aptuveni vienādi. Jā, atšķirības, iespējams, nav lielas, jo sevišķi, ja mēs domājam par kaimiņtautām, tomēr tās ir ļoti būtiskas, ja runa ir par pētījumiem, kas saistīti ar dažādām saslimšanām un to efektīvu profilaksi. Ir secināts, ka cilvēkiem ilgāku laiku dzīvojot vienā teritorijā, saglabājas vienotas – populācijai raksturīgas – genoma īpatnības, kas ietekmē arī to, ar kādām slimībām cilvēki slimos.
Līdz ar to mēs nevaram precīzi pētīt genoma saistību ar slimībām, izmantojot citu populāciju datus. Tāpēc mums ir nepieciešams saprast, kāda ir mūsu Latvijas iedzīvotāju genoma arhitektūra.” Tas arī ir pamatojums nepieciešamībai pēc tā dēvētās Latvijas iedzīvotāju genoma references. Netiek gan sagaidīts, ka Latvijas iedzīvotāju genoms uzrādīs kādas absolūti vienota kopuma iezīmes. Īpaši ņemot vērā migrāciju no PSRS, jau tagad ir skaidrs, ka runa ir par vairākām ģenētiski līdzīgu iedzīvotāju grupām, kas savā starpā atšķiras.
Lai atšifrētu cilvēka genomu un, jo vairāk, lai atrastu kopīgo kādas populācijas gēnos, neaizstājams palīgs ir mūsdienu tehnoloģijas. “Ir jāsaprot, ka ne jau viens gēns būs atbildīgs par saslimšanu, visdrīzāk būs iesaistīti simti vai pat tūkstoši gēnu, kuru īpatnības liecinās par risku attīstīties konkrētai slimībai,” genoma sekvencēšanas izaicinājumus ieskicē profesors Kloviņš.
Miljons paraugu 15 saldētavās
Visa pašreizējā Latvijas valsts iedzīvotāju genoma datu bāze, kurā atrodas gandrīz miljons paraugu, kas savākti no aptuveni 37 000 cilvēku. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek uzglabāta 15 ietilpīgās saldētavās -70 oC grādu temperatūrā. Tiek glabāti ne tikai DNS paraugi, bet arī serumi, plazma, dažādi bioloģiskie materiāli, kas saistīti ar konkrētu cilvēka saslimšanu, piemēram, vēža audu paraugi. Saldētavās vietas pietiktu vēl apmēram miljonam paraugu.
Kādēļ gan nepieciešams sākt jaunu projektu, ja eksistē jau tik pamatīgas iestrādnes kā Latvijas valsts iedzīvotāju genoma datu bāze – materiāls, kurš gan nav izanalizēts pilnībā, tomēr ir pieejams? Izrādās, ka Eiropas prasības medicīnas ētikas jomā ir krietni skrupulozākas nekā tās, kurām, parakstot piekrišanu ziedot savu bioloģisko materiālu pētniecībai, jau piekrituši genoma datu bāzes veidošanā iesaistītie iedzīvotāji.
Tādēļ paredzēts savākt jaunu ģenētisko materiālu no 3500 Latvijas iedzīvotājiem, kas ir minimālais skaits cilvēku tāda izmēra valstij kā Latvija, lai iegūtu reprezentatīvu populācijas genoma referenci. “Cilvēkiem, kas iesaistīsies projektā, ir nepārprotami jāsaprot, ka viņu genomi tiks padarīti pieejami pētniecībai plašā mērogā,” skaidro profesors, piebilzdams, ka visi pētniecībai nodotie dati ir šifrēti un nevienam no malas nav piekļuves informācijai par konkrētu personu, ko varētu saistīt ar gēnu paraugu.
Gaida visa Eiropa
Saskaņā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra aprēķiniem 3500 Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanai un ģenētiskā materiāla iegūšanai, izmantojot Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi, varētu būt nepieciešami 200 550 eiro, no tiem – 194 870 atveseļošanās fonda (ANM) finansējums, bet 5680 eiro – valsts budžeta līdzekļu PVN segšanai. Šī kopsumma ietver personāla izmaksas, kā arī materiālus paraugu ievākšanai un apstrādei.
Savukārt pilna genoma sekvencēšanas izmaksas 3500 paraugiem tiek lēstas 2 122 200 eiro apmērā, kas ietver ANM finansējumu 1 760 130 eiro un valsts budžeta finansējumu 362 070 eiro PVN segšanai. Arī šeit ir ietvertas personāla izmaksas, tomēr lauvas tiesu finansējuma prasa pati genoma atšifrēšana jeb “nākamās paaudzes sekvencēšanas pilna genoma sekvencēšanas pakalpojums”, kam nepieciešami 492,61 eiro uz katru paraugu.
“Latvijas genoma reference, kad tā tiks radīta, iekļausies kopējā Eiropas genoma referencē, kas arī mums ir ļoti svarīgi,” vērtē profesors Kloviņš. “Zinot, kāds genoms ir raksturīgs citām tautām, mēs varam izdarīt ļoti daudz secinājumu arī par sevi. Visaptverošu Eiropas genoma referenci patiesībā ļoti gaida zinātnieki visā Eiropas Savienībā.”
EKSPERTA KOMENTĀRS
Latvijā ģenētiskie pētījumi – augstā līmenī
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītājs, profesors Valdis Pīrāgs: “Genoma reference ir sens sapnis visiem ārstiem, kas redz nākotnes medicīnu kā personalizēto medicīnu. Mēs esam atšķirīgi tieši tādēļ, ka mums katram ir savs gēnu nospiedums. Latvijas iedzīvotāju genoma reference mums palīdzēs saprast, kā labāk plānot veselības aprūpi Latvijā.
Varēsim noskaidrot arī kādas retās slimības, kurām ģenētiskā ietekme ir lielāka, mūsu populācijā sastopamas biežāk. Tas palīdzēs šīs slimības ārstēt. Eiropas valstis ģenētisko pētījumu ziņā atrodas dažādos attīstības punktos, un Latvija nebūt nav starp atpalicējiem.
Vairāk nekā pirms 20 gadiem mēs kopā ar profesoru Elmāru Grēnu sākām ģenētisko izpēti Latvijā. Tā rezultātā mūsu valstī kā vienā no pirmajām Eiropā tika pieņemts Gēnu izpētes likums. Ātrāk par mums to pieņēma vienīgi Igaunija un Islande. Protams, ir valstis, kuru genomu izpētes datu bāzes ir lielākas, piemēram, Vācija vai Apvienotā Karaliste, taču tas ir likumsakarīgi – arī cilvēku skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels.
Šī Latvijas tradīcija nozīmē arī to, ka mums ir ļoti labi ģenētikas speciālisti gan Biomedicīnas centrā, gan Latvijas Universitātē un Stradiņa Universitātē. Mums ir potenciāls, uz kuru es raugos ļoti optimistiski: mēs varam ne sliktāk kā citas Eiropas valstis.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
