Laukos
Politika

Eiropas tiesas spriedums nav pārsūdzams. Ko liksim vietā?3


Lai aizsargātu zemes tirgu pret ārzemju pircēju pieplūdumu, 2017. gadā Saeima noteica, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jāprot valsts valoda, kā arī neļāva pirkt zemi ārzemniekiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Latvijā un kuri nav ES pilsoņi. Pēc ES tiesas sprieduma šie ierobežojumi būs jāatceļ.
Lai aizsargātu zemes tirgu pret ārzemju pircēju pieplūdumu, 2017. gadā Saeima noteica, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jāprot valsts valoda, kā arī neļāva pirkt zemi ārzemniekiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Latvijā un kuri nav ES pilsoņi. Pēc ES tiesas sprieduma šie ierobežojumi būs jāatceļ.
Foto: Timurs Subhankulovs

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijā noteiktie lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes noteikumi liedz citu ES dalībvalstu pilsoņiem brīvi pievērsties uzņēmējdarbībai Latvijā vai kādā citā ES dalībvalstī, kurā viņi pastāvīgi nedzīvo.

Tā kā Latvijas iedzīvotājiem zemes iegādē šādu aizliegumu nav, šādi noteikumi ir diskriminējoši un atceļami.

Tā 11. jūnijā nosprieda Eiropas Savienības (ES) tiesa, skatot Vācijas pilsoņiem Karlheincam Baralam un Andreasam Koomam piederošās un Latvijā reģistrētās SIA “KOB” iesniegto prasību pret Madonas novada pašvaldību.

2018. gada 10. janvārī vācieši gribēja nopirkt Madonas novada Ošupes pagastā 8,1 hektāru.

Bet pašvaldība atteica dot atļauju šīs zemes iegūšanai īpašumā, balstoties uz likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Vācieši nevarēja apliecināt, ka pārvalda valsts valodu tā, lai spētu sarunāties par sadzīves un profesionālām tēmām.

Spriedums būs jāpilda

Lai aizsargātu zemes tirgu pret ārzemju pircēju pieplūdumu, 2017. gada 23. martā Saeima noteica, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jāprot valsts valoda noteiktā pakāpē.

Cita starpā noteica neļaut pirkt zemi ārzemniekiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Latvijā un kuri nav ES pilsoņi.

Uz manu jautājumu, vai, šo lietu skatot, ticis uzklausīts arī Latvijas viedoklis, kāpēc likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ir noteikumi, kas ārvalstu pilsoņiem prasa valsts valodas prasmi noteiktā līmenī, Tieslietu ministrijas ES tiesas departamenta direktore Viktorija Soņeca atbild, ka šajā lietā esot snieguši ES tiesai izsmeļošu skaidrojumu, kāpēc likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” iestrādāti šādi noteikumi par valodas prasmi ārvalstu pilsoņiem.

Tāpat tiesnešiem esot skaidrota konkrētās tiesību normas pieņemšanas vēsture, kā arī ticis norādīts uz dažādiem pētījumiem, kas apliecina, ka lauksaimniecībā izmantojamai zemei Latvijā ir būtiska nozīme, kas saistīta ne tikai ar zemes vērtību, bet arī ar vairākiem citiem apstākļiem.

Uz jautājumu, vai šo Eiropas Savienības tiesas spriedumu var pārsūdzēt, Tieslietu ministrijas amatpersona Viktorija Soņeca atbild, ka tas nav pārsūdzams un Latvijai ir saistošs.

Tas tāpat kā jebkurš cits Eiropas Savienības tiesas spriedums turpmāk esot saistošs arī citām ES dalībvalstīm.

Tas nozīmē, ka, ja šāds zemes iegādes ierobežojums ir vēl kādā citā ES dalībvalstī, tad arī tai būšot jādomā, kā nodrošināt atbilstību šim 2020. gada 11. jūnijā pasludinātajam spriedumam.

Ja spriedums netiks izpildīts, tad Eiropas Komisija (EK) var ierosināt pārkāpuma procedūru. Ja pārkāpums netiek novērsts pārkāpuma procedūras ietvaros, tad EK var celt prasību Eiropas Savienības tiesā pret Latviju par neatbilstību ES dalībvalstu tiesībām.

Meklēs citus ceļus Latvijas interešu aizsardzībai

Jautāju Zemkopības ministrijā, kāda pēc šī sprieduma būs mūsu turpmākā rīcība, ņemot vērā, ka šī nav pirmā reize, kad tiek apstrīdēti zemes iegādes noteikumi.

2016. gadā Eiropas Komisija jau bija ierosinājusi pret Latviju pārkāpuma procedūru, prasot grozīt tolaik spēkā esošos lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes noteikumus, kuri cita starpā ārzemniekiem piederošajiem un Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem prasīja, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam būtu lauksaimnieciska izglītība.

Iznākumā Saeima bija spiesta izsvītrot no likuma šo prasību.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts saka, tiesas spriedums mums būšot jāizpilda, jo neesot nekādu apstākļu, kas ļautu to neņemt vērā.

Jautāts, vai ministrija kaut ko darīs, lai tomēr aizsargātu zemes tirgu, Jānis Eglīts atbild apstiprinoši.

Balstoties uz citu ES dalībvalstu pieredzi un tajās ieviestajiem zemes iegādes noteikumiem, ministrijā meklēšot citu veidu, kā aizsargāt zemes tirgu.

Jautāts, kāds tas varētu būt, ministrijas amatpersona atbild, ka pašlaik to vēl nevarot pateikt.

“Šāds tiesas spriedums ir absurds,” spriež Saeimas deputāts Jānis Dombrava, “Ja arī tas vairs nav apstrīdams, tad mums noteikti jāmeklē un jāatrod citi veidi, kā aizsargāt Latvijas zemi, neļaujot to iztirgot ārzemniekiem.”

Ritenis jāizgudro nav

Saeimas deputāts Romāns Naudiņš.
Foto: Valdis Semjonovs

Saeimas deputāts Romāns Naudiņš domā, ka nekas pat nebūtu jāmeklē un jauns ritenis nebūtu jāizgudro. Pirmkārt, jānosaka, ka zemes izmantošana lauksaimniecībā pircējiem jāuzsāk uzreiz pēc tās iegādes, nodrošinot to arī turpmāk.

Pircējam, viņaprāt, jābūt arī uzņēmējdarbības trīsgadu plānam zemes izmantošanai lauksaimniecībā, kā arī jāapliecina, ka viņam ir nauda šī plāna īstenošanai.

Tāpat jānosaka, ka pircējam nav tiesību iznomāt zemi trīs gadus, skaitot no darījuma reģistrēšanas dienas zemesgrāmatā.

Šos priekšlikumus Romāns Naudiņš bija iesniedzis šī gada sākumā, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā steigšus gatavoja trešajam lasījumam kārtējos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, 2016. gada 1. jūlijā Latvijai iestājoties Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijā (OECD) un pildot apņemšanos atļaut pirkt zemi arī šīs organizācijas dalībvalstu pilsoņiem un firmām.

Taču toreiz šos priekšlikumus komisijas deputāti ar balsu vairākumu noraidīja.

Kāda cita Zemkopības ministrijas amatpersona, kas negribēja atklāt savu vārdu, man saka, ka prasība ārzemniekam – zemes pircējam prast valsts valodu savulaik arī neesot bijusi pagrābta gluži no zila gaisa.

Tāda pati prasība ārzemniekam, pērkot zemi, gatavojot likuma grozījumus, bijusi arī Francijā un Dānijā.

Tagad iznāk, ka Latvijai prasa atteikties no līdzīgiem zemes iegādes noteikumiem, kas ilgu laiku bijuši spēkā citās dalībvalstīs, kurām ES ir lielāks svars.

“Mani šis spriedums nemaz nepārsteidz. Tāds tas jau bija paredzams,” atzīst Saeimas deputāts Jānis Dūk­lavs.

Saistītie raksti

“Ka tam varētu būt šāds iznākums, par to bija bažas jau 2016. gadā, kad šādus likuma grozījumus gatavojām. Tolaik, būdams zemkopības ministrs, skaidroju deputātiem, kādas varētu būt sekas, ieviešot šādas prasības.

Bet pārsvaru guva tie deputāti, kuri uzstāja uz zemes tirgus aizsardzību. Latvijai bija jārēķinās ar zemes iegādes noteikumiem jau toreiz, kad tā noslēdza līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IJ
Ieva Janelsiņa
Kultūra
Jaunā teātra sezona ir klāt. Ar kādām prasībām tagad jārēķinās skatītājiem?
Speciālreportāža 1 stunda
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī nav reģistrēti jauni Covid-19 gadījumi, bet viens slimnieks stacionēts
22 minūtes
LE
LETA
Kultūra
Mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips
11 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Publiskoti oficiālie Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
27 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Kā atšķiras un sakrīt krievvalodīgo interešu aizstāvju viedokļi? Priekšvēlēšanu duelī “Cīņa par Rīgu” Inna Djeri un Jānis Kuzins
43 minūtes