Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Canon_Shooter/SHUTTERSTOCK

EK apstiprina enerģētiskās neatkarības plānu 0

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā!
“Es pat nespēju iedomāties, ka pieaugušai sievietei var kaut ko tādu teikt” – sieviete vilcienā piedzīvojusi nepatīkamu izturēšanos no diviem pusaudžiem
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 20
Lasīt citas ziņas

“REPowerEU” ietvaros akcents tiek likts uz enerģijas taupīšanu, piegāžu diversifikāciju un ātrāku pāreju uz atjaunojamo enerģiju, kas sniegtu iespēju aizstāt fosilo kurināmo mājsaimniecībās, rūpniecībā un elektroenerģijas ražošanā.

Paredzēts, ka “REPower­EU” plāna pasākumi būs cieši saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, šādi nodrošinot koordinētu pārrobežu un valsts infrastruktūras plānošanu un finansēšanu, kā arī enerģētikas projektus un reformas. Komisija ierosinājusi veikt mērķtiecīgus grozījumus Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā, lai iekļautu īpašas “REPower­EU” nodaļas dalībvalstu jau izstrādātajos atveseļošanas un noturības plānos papildus lielajam skaitam attiecīgo reformu un ieguldījumu, kas šajos plānos jau ir iekļauti. Tiek plānots, ka precīzākas norādes būs rodamas katrai valstij adresētajos ieteikumos 2022. gada Eiropas pusgada ciklā.

Norādes, kā taupīt

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai pārietu uz taupīgāku energoresursu izmantošanu, Komisija ierosina uzlabot ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, tostarp no 9 līdz 13% palielināt saistošo energoefektivitātes mērķi saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa tiesību aktu paketi “Fit for 55” (jeb “Gatavi mērķrādītājam 55%”). Komisijas ieskatā enerģijas taupīšana jau tagad var palīdzēt sagatavoties potenciālajiem nākamās ziemas izaicinājumiem. Paralēli “REPowerEU” komisija publicējusi arī “ES Paziņojumu par enerģijas taupīšanu”, kurā sniegti padomi jaunu paradumu veidošanai, kas varētu samazināt nepieciešamību pēc gāzes un naftas par 5%. Dalībvalstis cita starpā tiek aicinātas izmantot fiskālos pasākumus, lai veicinātu enerģijas ietaupījumu, piemēram, noteikt samazinātas PVN likmes energoefektīvām apkures sistēmām un ēku siltumizolācijai. Komisija arī rosina nopietnu energoresursu piegādes traucējumu gadījumā veikt ārkārtas pasākumus. Tiek plānots izdot norādījumus par energoresursu izmantotāju prioritizēšanu un radīt saskaņotu ES pieprasījuma samazināšanas plānu.

Vairāk atjaunojamās enerģijas

Lai dalībvalstīm būtu iespēja kopīgi iegādāties gāzi, LNG, kā arī ūdeņradi, apvienojot pieprasījumu, optimizējot infrastruktūras izmantošanu un koordinējot saziņu ar piegādātājiem, tikusi radīta jauna ES enerģētikas platforma. Kā nākamo soli Komisija apsver “kopīga iepirkuma mehānisma” iz­strādi, kas varētu organizēt gāzes iepirkumu sarunas un slēgt līgumus iesaistīto dalībvalstu vārdā. Platforma arī ļaus kopīgi iegādāties atjaunojamo ūdeņradi. Iecerēts attīstīt ūdeņraža koridorus Vidusjūrā un Ziemeļjūrā.

Iecerēts, ka šonedēļ pieņemtā ES ārējā enerģētikas stratēģija varētu veicināt energoresursu piegāžu diversifikāciju un ilgtermiņa partnerību veidošanu ar piegādātājiem, tostarp sadarbību ūdeņraža vai citu zaļo tehnoloģiju jomā.

Gan mājsaimniecībās, gan arī rūpniecībā un transportā akcents tiek likts uz daudz plašāku un ātrāku pāreju uz atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām. Komisija ierosina palielināt 2030. gada galveno mērķi attiecībā uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem no 40 uz 45% saskaņā ar tiesību aktu paketi “Fit for 55”.

UZZIŅA

Līdz ar lielāku akcentu uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem ES plāno:

Radīt īpašu “ES Saules enerģijas stratēģiju”, lai līdz 2025. gadam divkāršotu saules enerģijas ieguves kapacitāti un līdz 2030. gadam uzstādītu paneļus ar kopējo jaudu 600 GW.

Pakāpeniski ieviest obligātu prasību uzstādīt saules paneļus jaunām dzīvojamajām ēkām, kā arī sabiedriskajām un komerciālajām ēkām.

Divkāršot siltumsūkņu ieviešanas ātrumu un pasākumus ģeotermālās un saules siltumenerģijas integrēšanai modernizētās komunālās apkures sistēmās.

Reklāma
Reklāma

Veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā, lai atzītu atjaunojamo enerģiju par būtiskām sabiedrības interesēm.

Izvirzīt mērķi līdz 2030. gadam Eiropā saražot 10 miljonus tonnu ūdeņraža un vēl 10 miljonus tonnu importēt. Ar to iecerēts aizstāt dabasgāzi, ogles un naftu grūti dekarbonizējamās nozarēs un transporta sektorā.

Līdz 2030. gadam palielināt biometāna ražošanu līdz 35 miljardiem m3, tostarp izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku.

SAISTĪTIE RAKSTI