Foto- LETA

Ēnu ekonomika Latvijas dārzeņu tirgū aizņem 60% 0

Ēnu ekonomika Latvijas dārzeņu tirgū aizņem 60%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” pastāstīja dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” izpilddirektors Jānis Bušs.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531
Lasīt citas ziņas

“Pēc mūsu vērtējuma, mūsu nozarē ēnu ekonomika ir pat līdz 60%. Turklāt tas nav saistīts tikai ar nodokļu nemaksāšanu vai daļēju maksāšanu. Runa ir arī par importa dārzeņiem, kas tiek ieviesti Latvijā,” norādīja Bušs.

Viņš paskaidroja, ka Dienvidu valstīs dārzeņu audzēšana ir lētāka labvēlīgāku laika apstākļu dēļ, kā arī attiecīgo valstu lauksaimnieki saņem lielākas kompensācijas par dārzeņu audzēšanu nekā Latvijā. “Viena lieta ir, ka dienvidu valstīs tos var izaudzēt lētāk laika apstākļu dēļ, bet pavisam kas cits ir tas, ka viņi saņem lielākas kompensācijas par audzēšanu. Turklāt ir daudz atbalsta mehānismu, kuri ieslēdzas laikā, kad rodas pārprodukcija, arī tad tiek izmaksāta kompensācija, lai šos dārzeņus eksportētu ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Pēc mana uzskata, ļoti daudzi uz papīra noformē, ka šī prece tiek realizēta trešo valstu tirgū, piemēram, Krievijā, bet pa ceļam daļa dārzeņu “nobirst” Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā. Tas arī kropļo konkurenci,” klāstīja “Baltijas dārzeņu” izpilddirektors.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bušs arī sacīja, ka tie uzņēmēji, kas par darbiniekiem nemaksā nodokļus, var atļauties samazināt produkcijas cenas. “Protams, pie dārzeņu apstrādāšanas dažādi uzņēmumi dažādi strādā. Dārzeņus mazgāt, šķirot, fasēt var arī automātiski. Taču šīs iekārtas maksā ļoti lielu naudu. Latvijā nav tik liels tirgus, tāpēc pirkt šādas iekārtas neatmaksājas, un šo darbu veic cilvēki ar rokām. Tie, kas nemaksā par viņiem nodokļus, var par diviem līdz pieciem santīmiem par kilogramu samazināt cenu,” uzsvēra kooperatīva pārstāvis.

Darbaspēka nodokļi būtiski ietekmē arī ražošanas pašizmaksu, teica Bušs. “Darbaspēka nodokļi, kas, mūsuprāt, ir augsti, būtiski ietekmē arī ražošanas pašizmaksu. Turklāt tas veicina arī ēnu ekonomikas veidošanos, jo daudzi ir ieinteresēti nemaksāt nodokļus. Viņiem jau pat nav jākonkurē ar Eiropu, viņi šeit iekšienē kropļo konkurenci. Starpība starp to, kas maksā un kas nemaksā nodokļus, ja vēl viņš strādā nozarēs, kur liels īpatsvars ir roku darbam, sanāk diezgan liela,” infomēja “Baltijas dārzeņu” izpilddirektors.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.