Foto- Fotolia/David Pereiras

“Es šķiros, meita pusaudze pārmet!” Ko darīt, iesaka psihoterapeite Andrija Likova 0

Samilzušais konflikts

Portāla “Veselam.lv” lasītāja jautā: “Esmu kļuvusi “sliktā māte” – esmu tā, kas ideālajā ģimenē ierosinājusi šķiršanos. Bērni pieraduši, ka mums viss bijis kārtībā, vienmēr devušies ģimeniskās brīvdienās. Visvairāk pārdzīvo pusaugu meita, kurai tieši ir vecums, kad sāk veidoties kaut kādas attiecības ar zēniem, priekšstats par uzticēšanos un uzticību. Bet es – aizeju pie cita. Vai iespējams un, ja ir, mīkstināt šo “sitienu” bērniem? Vai iespējams palīdzēt veidot normālas attiecības ar jauno draugu? Es neko no dzīves nesaprotot…”

Atbild “Oāze lieliem un maziem” psiholoģe, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Andrija Likova.

LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 174
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
21 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Šķiršanās ģimenē ar bērniem vienmēr ir emocionāli smags un grūts zaudējuma pārdzīvojumu laiks, tāpēc īpaši bērniem nepieciešams atbalsts, kas izpaužas sarunās par gaidāmo šķiršanos viņu vecumam atbilstošā un pieņemamā veidā. Savā praksē bieži satopos ar vecāku jautājumu, kā saudzīgāk un vieglāk runāt ar bērnu par smagām tēmām. Bērni nav mazi pieaugušie, tādēļ vecāku sirds gudrība ir pakāpeniskā bērna psihes sagatavošanā ģimenes dzīves izmaiņām. Jauki, ja ģimene līdz šim ir izkopusi spēju savstarpēji ikdienā sarunāties, apjautājoties par katra ģimenes locekļa vajadzībām, tad vieglāk ir runāt par emocionāli smagām tēmām.

Pirms tam būtu produktīvi precizēt pārī, vai iekšējo un ārējo konfliktu samilzušais kamols ir pāra attiecību krīze vai šķiršanās. Bieži pāros īsti nav skaidrības par atšķirībām starp krīzi un šķiršanos. Par krīzi pārī iespējams runāt, ja rodas izjūta, ka dzīvot kā iepriekš vairāk nevar un nav iespējams, bet kā dzīvot tālāk arī nav skaidrs, tomēr abiem vēl pastāv vajadzība meklēt risinājumus, lai cik sarežģīta būtu situācija. Abi jūt atsvešinātību vienam no otra, tomēr meklē kopā risinājumus, spēj izteikt neapmierinātību un vēlamās izmaiņas, jo nav notikusi emocionālā šķiršanās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja mammai ir līdzšinējais kontakts bijis veselīgs ar savu pusaugu meitu, tad sarunas noteikti ir bijušas kā viena no saiknēm emocionālā kontakta tuvumam, tad jauno informāciju par izmaiņām ģimenē ir vieglāk pārrunāt un risināt, pakāpeniski bērnu sagatavojot un atsaucoties viņas vajadzībām. Savukārt, ja līdzšinējās attiecības mammai ar meitu ir bijušas emocionāli distancētas, ģimene veidojusi priekštatu, ka ir “ideāla” ģimene, kurā nav konfliktu vai emocionāla dalīšanās pārdzīvojumos ar ģimenes locekļiem, tad bērns jeb kādu jaunu informāciju par izmaiņām ģimenē, ģimenes sastāvā vai kādam ģimenes loceklim, sākotnēji uzņems ar pretestības izpausmēm gan emocijās, gan vārdos, gan uzvedībā.

Sievietes emocionālā dzīve, iespējams, ir tik vientuļa un sāpīga, ka ilgtermiņā, ģimenē dzīvojot katrs savu emocionālo dzīvi, ģimenes locekļi pieraduši, ignorējuši, jo, iespējams, ģimene savos saskarsmes paradumos vairāk orientēta uz kopējām darbībām un mazāk atsaukties uz kāda ģimenes locekļa emocionālajām vajadzībām. Ģimenē var būt izkopts gadiem modelis kā savstarpēji ģimenes locekļi sadarbojas, kā apietas viens ar otra emocijām, domām, uzvedību, kā atsaucas emocionālajām vajadzībām vai vispār atsaucas.

Šķiroties vai meklējot citu partneri, vienmēr ir emocionālā tukšuma, vientulības un izdegšanas izjūta. Cilvēks meklē cilvēku, lai satiktu sevi, savas jūtas un kādu, kurš to visu apstiprina, jūt līdzīgi un jūtas emocionāli tuvs, piederīgs otram. Un ja šos pārdzīvojumus iespējams nosaukt vārdā un runāt ar savu pusaugu meitu, runāt par savām vajadzībām, pārdomām, pārdzīvojumiem meitai pieņemamā formā, veicinot siltas attiecības, uzticoties, tad arī plānotās šķiršanās tēmu būs vieglā pārrunāt, meita iegūs no mammas pieredzi ka nav jāpaliek ciešanu un sāpju pilnās attiecībās, ka ir iespēja izvēlēties , uzticoties savām jūtām. Līdz ar to arī meitai pieaugot, partnerattiecības attīstīsies veselīgi, jo meita būs kontaktā ar savām jūtām un vajadzībām.
Bērnam sākas sērošanas laiks

Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock.com

Šķiršanās vienmēr ir zaudējums un kā ģimene tiks ar to galā, atkarīgs no savstarpējā kontakta, kāds ģimenes locekļiem bija līdz šim. Emocionāli iejūtīgas sarunas, stāstot par svarīgo vai gatavojot kādam notikumam, vienmēr sniedz paredzamību šobrīd, kas iedod bērniem nedaudz drošības izjūtu nedrošajā situācijā. Kad ir vecāki, kuri zina ko dara un kāpēc. Bērna uzticēšanās vecāku lēmumam nes līdzi bezspēcības izjūtu, tomēr kā bērni jutīsies lielā mērā ir atkarīgs no vecāku spējas būt klāt emocionāli savam bērnam zaudējuma pārdzīvojumu procesā tagadnē.

No brīža, kad bērnam vecāki pastāsta par šķiršanos, ir sācies bērna sērošanas cikls ar visām izejošām izjūtām, domām, reakcijām. Bērni, līdzīgi kā pieaugušie, pārdzīvo gan šoku, gan noliegumu, gan dusmas, gan nomāktību, gan pieņemšanu. Vecāku klātesamība un pieejamība ir pats galvenais bērnu atbalsta punkts ne tikai ģimenes dzīvē, bet arī tās izmaiņu laikā, pārdzīvojot zaudējumu. Savukārt, vecāku spēja emocionāli izturēt bērna pārdzīvojumus un spēt uzturēt ar bērnu emocionāli drošas attiecības esošajā situācijā, var bērnam sniegt drošības izjūtu un pārliecību, ka mamma un tētis viņam ir.

Kā sarunāties ar bērnu un izturēt pauzes

Praksē, saskaroties ar šķiršanās notikumu ģimenē, kopā ar vecākiem veicinu pārdomāt un modelēt sarunu, kā tieši iesākt sarunu ar pusaudzi par šķiršanos. Sarunu ar bērniem vēlams uzsākt, ja tas ir iespējams, piedaloties abiem vecākiem. Sarunai iepriekš jābūt pārdomātai, vecākiem emocionāli sagatavotiem un pārliecinātiem par sarunas saturu un formu. Praktiski iespējami vairāki varianti atbilstoši situācijai.

Viens veids, kā varētu noritēt saruna ir, kad vecāki draudzīgi uzaicina bērnu uz sarunu sakot: “Būtu jauki, ja mēs tagad varētu parunāties par to, kas notiek mūsu ģimenē.” Apjautāties par pusaudža šī brīža izjūtām: “Kā Tu šobrīd jūties?” Iespējams painteresēties par bērna domām: “Ko Tu domā par to, kas notiek mūsu ģimenē?” Jautājot dalīties arī ar savām izjūtām un pārdomām, lai pusaudzis justu, ka sarunā piedalās visi ģimenes locekļi un tā nav iztaujāšana. Tad, kāds no vecākiem, piemēram, mamma, kad pati ir dalījusies savās pārdomās un izjūtās, kuras pieskaņotas bērna vecumam un uztverei atbilstošai formai un saturam, apstiprinot ģimenes kopējās izjūtas un domas bez vainošanas vai kritizēšanas, var teikt: “Jā, mēs visi pārdzīvojam par to, kas notiek ar mums. Ir tik grūti dzīvot dzīvi, kurā ilgu laiku katrs no mums jūtas nomākts. Mēs ar tēti esam daudz runājuši un nonākuši pie secinājuma, ka katrs no mums ir pelnījis priecīgāku dzīvi un tu kā bērns esi pelnījusi apmierinātākus vecākus. Kā vecāki mēs esam un būsim tev vienmēr, tomēr kā pāris mēs vairāk nevaram būt kopā un vēlamies dzīvot atsevišķi. Domāju, ka tas ir lēmums, kas nācis ilgu ceļu un tagad mums ar tēti sev jāatzīst, ka varam būt tikai vecāki, bet kā pāris vairāk nē.”

Sniegt arī bērnam iespēju izteikties un dalīties izjūtās par dzirdēto, nogaidīt un spēt izturēt arī, iespējams, klusuma reakciju vai emociju un jūtu izpausmes. Spēt izstāstīt tā, lai bērns varētu sadzirdēt. Dot bērnam arī drošības izjūtu un apstiprināt, ka tas ir pāra neatrisinātais konflikts un nesēt bērnā vainas izjūtu, jo bērni parasti izjūt vainu. Bērnam var pastāstīt par tuvākās nākotnes plānu, kā izskatīsies viņa un vecāku tālākā dzīve. Un censties pārāk ilgi pēc pateiktā bērnu vienu neatstāt, ikdienā dalīties ar savām izjūtām un domām pusaudzim atbilstošā veidā, pastāstīt kā viss notiks, lai sniegtu paredzamību notikumiem.

Paredzamība, pārdzīvojot attiecību zaudējumu, sniedz drošības izjūtu nedrošā notikumā, kas bērnam ļauj piedzīvot pieredzi, – es nezinu kā viss notiks, bet man ir vismaz viens vecāks uz kuru noteikti varu paļauties. Būt blakus savam bērnam ikdienā šķiršanās laikā un palīdzēt ar savu klātbūtni pārdzīvot, pieņemt un būt dzīves izmaiņu laikā. Vecāku šķiršanās vienmēr izmaina arī bērnu dzīvi, bet kāda tā būs tālāk, atkarīgs no divu pieaugušo izvēles būt attiecībās ar savu bērnu kā vecākam, atsaukties atbilstoši bērna attīstības vajadzībām, dibinot kontaktu personīgā līmenī. Klātbūtne ir tā, kas dziedē cilvēku attiecību zaudējumos. Nepalikt vienam.

Mammai, uzrunājot savu pusaudzi meitu, varētu palīdzēt saruna, kurai mamma par pamatu varētu ņemt domu, ka šodiena ir turpmākās dzīves pirmā diena un tieši tagad var sākt veidot emocionāli tuvākas attiecības ar savu bērnu: “Es apzinos, ka mūsu ģimenē bija pieņemts uzvesties kā “ideālajai” ģimenei un nebijām pietiekoši atklāti, lai dalītos ar sev svarīgāko, bet šodien es vēlos dzīvot savādāk, es vēlos ar tevi mīļas attiecības un ja tu man varētu nedaudz palīdzēt un iemācīt kā mēs varam viena otrai būt tā kā to vēlamies, tad es kā mamma varētu iemācīties to no tevis.”

Bērns, sajūtot mammas vajadzību pēc attiecībām un atvērtību tajās, atsauksies un pat tad, ja sākumā var parādīties pretestība, izturēt un ikdienā, dzirdot un redzot mammas apstiprinājumus savu vārdu īstenošanā, bērns var sajusties atvieglots, drošs un izjust piederības izjūtu. Ja ģimenē iepriekš piedzīvots uz āru raidītais “ideālās” ģimenes uzvedības modelis, bet tagad tiek atzīts, ka tas neder un jāsāk dzīvot, apmierinot savas un bērnu attīstības vajadzības, tas ir liels solis un iedvesma arī bērniem. Meita iegūst vērtīgu pieredzi, mamma atzīst, ka izlikšanās un kalpošana ārējam tēlam atņem enerģiju, bet ir iespēja atrast sevī spēku mainīt dzīvi. Meitai šī pieredze noder veidojot attiecības ar pretējo dzimumu, ka viņa droši var uzticēties savām jūtām, ziņot par vajadzībām un nebūt atkarīga no ārējās ietekmes, kura nes nomāktības vai izlikšanās garšu.

Mammas drosme atzīt kļūdas palīdz

Foto – 123rf.com

Mammai ir vajadzīgs atbalsts, jo drosme sev atzīt, ka var izvēlēties dzīvot laimīgāk jau ir notikusi. Ja mamma runā ar meitu par attiecību ieguvumiem un zaudējumiem, tad veidojas emocionālā saikne, kuru nostiprinot ikdienā, veidojas paļaušanās uz savām jūtām, uz otra cilvēka klātesamību un ir iespēja veidot drošākas un savām vajadzībām atbilstošākas attiecības. Mammas drosme un spēja atzīt iepriekšējo attiecību neatrisināmo pamatvērtību konfliktu jau ir liels solis personības izaugsmē. Noskaidrojot un sakārtojot attiecības ar katru ģimenes locekli, sniedz iespēju veidot attiecības no šī brīža tādas, kādas īsteni vēlas.

Kad cilvēks ieiet ģimenē, no tās nevar iziet pilnībā, jo vecāku lomas veselīgās ģimenes sistēmās tomēr paliek arī pēc pāra šķiršanās. Katrs vecāks uzņemas atbildību atbilstoši saviem iekšējiem personības resursiem dibināt attiecības personīgi ar savu bērnu. Pēc šķiršanās jaunas attiecību robežas un jauna pieredze nostiprinās līdz diviem gadiem, kad izieti un pieredzēti visi gadalaiku cikli ne tikai dabā, bet arī dvēselē.

Ja kādam no pāra ir izveidotas citas attiecības un emocionālā saikne ar citu partneri, tad laulāto šķiršanās emocionālā līmenī jau ir notikusi. Pastāv kādas vajadzības, kuras pārī nevarēja partneri savstarpēji apmierināt vai arī aktualizējās neatrisinātais pamatvērtību konflikts un cilvēka emocionālā pasaule tika atklāta citam cilvēkam. Svarīgi, lai pieaugušie spētu vadīt savu emocionālo, domu un uzvedības pasauli, uzņemoties atbildību un ņemot vērā bērna attīstības vajadzības šķiršanās situācijā, tādā veidā izvērtējot prioritātes, kad un ko teikt bērniem, kādā secībā, formā un fonā, lai parūpētos par bērna emocionālo pasauli. Šķiršanās procesā bērni pret jaunajiem partneriem izrāda daudz lielāku pretestību nekā tad, ja iepazīšanās notiek pēc vecāku šķiršanās pārdzīvojumu un adaptācijas laika.
Nozīmīga ir bērna un vecāku uzticēšanās attiecību pieredze. Ja vecākiem attiecības ar bērnu ir izveidotas sarežģītas, tad ir vienmēr ir iespēja sākt veidot attiecības, kurās ienāk emocionāls tuvums un atklātība pat šķiršanās notikumu pārdzīvojuma fonā. Nekad nav par vēlu uzticēties savām jūtām un sniegt to savam bērnam, viss sākas ar cilvēka attīstības vajadzības apzināšanos.
Ģimenes psihoterapijā ģimenei ir iespēja atrast sava ceļa karti, izvēlēties ceļa virzienu un mērķi, atļaut sev baudīt dzīvi un dzīvot atsaucoties savai sirdij. Neskatoties uz grūtībām, emocionāli satiekoties, ģimene piedzīvo savu ceļa atrašanas procesu un pārdzīvo kopīgi iegūto pieredzi, ņemot vērā un atsaucoties katra cilvēka vajadzībām, lai justos mīlēts, sadzirdēts un piederīgs. Atļaut sev būt, vienkārši un reizē sarežģīti.

Kā palīdz ģimenes terapija

Pāris var izvēlēties meklēt atbalstu pie ģimenes psihoterapeita, lai būtu iespējams paraudzīties uz sevi kā pāri kopumā, iepazīt vajadzības un risinājumus drošā vidē, ar iespēju iepazīt savu pāra dzīves karti kopumā. Pāra terapija ir jauna ceļa pieredze un ieguvums jau ar to vien, ka vismaz vienu reizi nedēļā, atkarībā no pāra vajadzībām, pāris 90 minūtes var runāt tikai par sevi, savām pamatvērtībām, vajadzībām un viens ar otru. Jo bieži krīzes iemesls ir laika gaitā notikusi emocionāla attālināšanās un sarunu izsīkšana. Tā ir zināma drošības izjūta krīzes situācijā, kad vismaz vienu reizi nedēļā pāris satiekas apzinātā sarunā par sevi un tas ir viņu laiks, lai veicinātu risinājuma ceļa atrašanu vienam pie otra, izejot no tagadnes skatījuma, virzoties uz nākotni.

Ar pagātni vairāk neko nevar iesāk, ar nākotni vēl neko nevar iesākt un tad pārim atliek izvēlēties sākt iepazīt tagadnes vajadzības, vienam otru un, iespējams, uzzināt par sevi ko jaunu. Jo toreiz, pirms 5,10 vai 20 gadiem tie, kas iepazinās bija citādāki, ar citām, iespējams, vajadzībām, bez esošā dzīves fona, bērniem utt. Ir nepieciešams jauns dzīves skatījums un jauna tagadnes vienošanās dzīvot. Dažkārt pāri min, ka nespēj izjust uz partneri dusmas, jo kaut kādā veidā tomēr vēlas attiecības saglabāt, kas, iespējams, var liecināt par to, ka pārī tiek pārdzīvota attiecību krīze.

Savukārt šķiršanās jautājums aktualizējas pārī, kad jau ir pārdzīvota attiecību krīze vai vairākas, laiks ritējis un nav bijuši risinājumi, cilvēks emocionāli ir jau pārdzīvojis, iespējams, daļu vai visas šķiršanās zaudējuma fāzes vienatnē un pieņēmis lēmumu, ka šajās attiecībās nav vairs augsnes pāra kopējai attiecību attīstībai, nav atrisināts konflikts par pamatvērtībām. Cilvēks saprot, ka atvadās no pāra attiecībām, saglabājot vecāku attiecības, cik vien emocionāli iespējams šķiršanās pārdzīvojumā. Jebkura šķiršanās ir attiecību zaudējuma pārdzīvojumi, kas maina dzīvi visiem ģimenes locekļiem. Viss ietekmē visus. Cilvēki šķiras, jo pārsvarā nesakrīt uzskati par pamatvērtībām. Lai attiecības uzsāktu, vajadzīgi divi cilvēki, bet lai tās izbeigtu, pietiek ar vienu. Tādēļ, jo īpaši uzmanība jāpievērš bērnu emocionālajām attīstības vajadzībām, pārdzīvojumiem un jaunās informācijas saudzīgākai, pakāpeniskākai ienešanai viņu dzīvē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RK
Rīta Korpivāra
Ziņas
Somijā ar īpašu programmu cīnās pret ņirgāšanos bērnu vidū. Vai Latvijai jāņem piemērs? 14
22 stundas
LE
LETA
Veselam
Zavadska skaidro, vai šobrīd ir iespējams noteikt pietiekamo antivielu līmeni, kas pasargātu no Covid-19 20
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Šodien reti kurš prot pateikt “nē”! Kā iemācīties sargāt savu veselību un neizdegt 3
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Jāatceras, ka bērni jebkurā vecumā var saslimt smagi.” Ārsts par nepieciešamību vakcinēt arī jaunāko klašu skolēnus 75
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 174
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
21 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 48
2 dienas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Ar kādiem “tautas līdzekļiem” labi var iztīrīt veļasmašīnu, bet kādus labāk tomēr nelietot? 2
1 diena
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Muskuļu un locītavu profilakse būtu vērtējama augstāk
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Kā trauksmes sajūtu izmantot par iekšējo resursu
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Monas Lizas pieskāriens sievietes intīmajai veselībai 3
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē
5 dienas
KK
Kamita Kalniņa
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 3
17. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šogad gripas sezona varētu būt smaga, tai jāsagatavojas 8
15. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Lieldraugs “Mēness aptieka” sveic Aigaru Apini ar panākumiem Tokijā 5
1. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” maratonā īpaši atbalsta aktīvos seniorus 3
30. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Paralimpieši saņem iedvesmojošus sveicienus pirms startiem Tokijā 1
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ja skrienot atgadās trauma
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bērns un viedierīces: kā pasargāt acu veselību? 3
25. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes, bet palīdzību meklē vien retais 21
24. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās? 2
17. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ceļavārdi pirms paralimpiskajiem startiem Tokijā 1
10. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 1
10. augusts, 2021
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Kustību amplitūdas nozīme un citi padomi locītavu veselībai 2
6. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā un kāpēc veidojumi uz ādas ir jāpieskata 3
4. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kamēr lokans, tikmēr jauns – atgādinājums rūpēm par locītavām un muskuļiem 1
3. augusts, 2021
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
22. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
19. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
16. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LE
LETA
Ziņas
Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību 10
4 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Liene Cipule: “Arī tiem, kas var nomirt, ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Uz kā rēķina mēs viņus ārstēsim?” 122
6 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots”: jaunais onkoloģijas plāns vieš cerības pacientos un mediķos 7
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 32
17. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bezdūmu produkti kā cigarešu alternatīvas. Nepieciešams saprātīgs regulējums 7
17. septembris, 2021
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 100
17. septembris, 2021
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
“Senos laikos viensētām apkārt stādīja kokus.” Kā pasargāt augsni no postošās erozijas?
20 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Unikāls un izaugsmei labvēlīgs apstākļu salikums!” Ko varam sagaidīt 2022.gadā?
2 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 15
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļutu lūdz skaidrot 80 miljonu eiro izlietojumu Covid-19 pacientu gultu izveidei 35
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā un Žūku strautā piesārņojuma izplatība ir ierobežota un tiek kontrolēta 1
10 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Latvijā pieejami vēl nebijuši tūrisma objekti!” Kurp doties zelta rudens laikā? 8
16 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ja nav dzimtās valodas, tas var būt ceļš arī uz depresiju.” Saruna ar skolotāju Ingu Zemīti
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Trīs bērnu mamma dalās ar aizkustinošu video, kā suns katru vakaru pārbauda, vai visi bērni saldi guļ 5
11 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Taizemietis rūpējas par gandrīz 1000 uz ielas nonākušiem suņiem, daļa no tiem ir invalīdi 5
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Rodrigo un Rauls 1
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 174
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Par mata tiesu! Autobraucējs šķērso vairākas joslas, neaizskarot nevienu citu braucošo auto 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
No omītes recepšu krājumiem: visgaršīgākais mājās gatavotais rasols 32
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Krieķis gadu pēc Rebenoka slepkavības: Pirmos pierādījumus atrada pēc mēneša, tīrot māju 35
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Pēc uzmanības “izslāpušie”!”: princis Harijs un Megana dodoties vizītē uz Ņujorku, uzjautrinājuši soctīklu lietotājus 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Par interneta hītu kļuvis video, kurā Staķis pārsteigts par sportistiem, kas ieradušies uz apbalvošanu: “Kādā sakarā? Ā, īstais Pļaviņš un Točs!” 45
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Unikāls un izaugsmei labvēlīgs apstākļu salikums!” Ko varam sagaidīt 2022.gadā?
07:23
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
“Senos laikos viensētām apkārt stādīja kokus.” Kā pasargāt augsni no postošās erozijas?
07:00
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 15
22:21