Dailes teātrī notikusi Džona Malkoviča izrādes "Leopoldštate" pirmizrāde

FOTO. Ar latviešu talantīgākajiem aktieriem lomās! Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvojusi Holivudas kinozvaigznes Džona Malkoviča veidotā izrāde 9

Dailes teātra Lielajā zālē šodien īpaši gaidīts notikums – sezonas atklāšana ar aktiera un režisora Džona Malkoviča izrādes “Leopoldštate” pirmizrādi. Sera Toma Stoparda pavisam nesen sarakstītā “Leopoldštate” ir viens no ievērojamākajiem un apspriestākajiem jaunāko laiku dramaturģijas darbiem.

Reklāma
Reklāma
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzi un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi!
TESTS. Vai vari pārsteigt pats sevi? Atbildi tikai uz 8 jautājumiem un noskaidro, cik “gaiša” galva tev ir
Lasīt citas ziņas

Autors pats uzskata, ka lugā ne tikai koncentrēti aprakstījis pats savas dzimtas likteni, bet arī izteicis desmitiem gadu uzkrāto radošo potenciālu. “Leopoldštate” ir kādas ebreju ģimenes sāga, kas savijas notikumos un pārdzīvotajā, un stāsta par dzimtas izdzīvošanu cauri 20. gadsimta lielākajām cilvēces katastrofām un neprātam.

“Leopoldštate” drosmīgi aplūko, ko nozīmē būt citādam – svešiniekam starp svešiniekiem ne tikai paša, bet arī citu acīs. Tā uzdod jautājumus par vēsturi un cilvēcīgo – kā saglabāt savas saknes, kā nosargāt savu pašapziņu, kā izdzīvot mazai tautai laikā, kad pasaule ir sajukusi prātā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Leopoldštates” dzimtas liktenis parāda nežēlīgu pasaules paradoksu – ne spīdošs intelekts, statuss, vara, nauda, ne jebkurš cits arguments spēj apturēt pasaules vājprātu un necilvēcību, kas, diemžēl, cauri gadsimtiem arvien atkārtojas, lai arī liekas, ka nekas tāds vairs nekad nevarētu notikt.

Džons Malkovičs: “Šī luga apvieno divas spēcīgas pretrunas. Vīne 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uzskatāma par modernās pasaules šūpuli, kur attīstījās zinātne, māksla, dizains, literatūra, ekonomika, te pulcējās gaišākie prāti, un vienlaikus šajā periodā pastāvēja viena no baisākajām un lielakajām mūsdienu pasaules traģēdijām un neaprakstāma necilvēcība. Un mums tas arvien jāņem vērā.

Izrāde ir kā dzīva būtne, tā katru vakaru izdzīvo savu dzīvi un domāju, ka šis stāsts spēs uzrunāt daudzus skatītājus.”

Leopoldštate ir Vīnes ebreju kvartāls. Tā bija plaukstoša apkaime 1899. gada nogalē, kad pie apvāršņa jau bija jauns laikmets. Izrades pirmajā ainā un uz svētku vakariņām ir sapulcējusies liela ebreju intelektuāļu ģimene, kura dzīvo Austroungārijas jeb “lupatu deķa” impērijā. Valstī, kur sadzīvo slāvi, vācieši, ungāri un ebreji, pastāv trausls līdzsvars – vismaz tik ilgi, kamēr cilvēkos pastāv cilvēcība. Bet jaunais laikmets draud lietu kārtību mainīt. Daži no ģimenes mirs Kristāla nakts grautiņos, citi tiks aizvesti uz koncentrācijas nometnēm Polijā, citi, kā daudzi Austrijas ebreji, uz Rīgas geto, vēl citi mirs nāves maršos ceļā no vienas nometnes uz otru.

Reiz Leopoldštatē un citos Vīnes kvartālos dzīvoja cilvēki, kam bija lemts izmainīt visas cilvēces priekšstatus par īstenību – no psihoanalīzes līdz ekonomikas teorijām. Tāpat arī 20. gadsimta ietekmīgāko avangarda mākslu un mūziku šeit radīja daudzi ebreju izcelsmes mākslinieki. Traģiski ironiskā kārtā Vīnē savu jaunību pavadīja arī Ādolfs Hitlers, bet Rīga, Baltija, Polija un Ukraina kļuva par daudzu ebreju smagā likteņa galējām pieturām. Abi Eiropas 20. gadsimta totalitārie režīmi, iznīcināja neatkarīgas valstis un pārvērta Austrumeiropu par beztiesisku, slepkaviecisku zonu.

Reklāma
Reklāma

Ģimenes gaitām izrādē seko līdz 1955. gadam, kad no kuplās saimes dzīvi būs palikuši tikai trīs, kas nākamo gadsimtu gaidīs ar cerību, ka nekas tāds nekad vairs nebūs jāpiedzīvo, bet vai tā būs?

Izrādi režisors Džons Malkovičs (John Malkovich) veidojis kopā ar saviem domu biedriem – scenogrāfu Pjēru-Fransuā Limbošu (Pierre-François Limbosch) un kostīmu mākslinieci Birgitu Huteri (Birgit Hutter), kas izrādei izveidojusi vairāk nekā 80 kostīmus. Izrādes komponists – Timofejs Pastuhovs (Timofei Pastukhov); gaismu mākslinieks – Mārtiņš Jansons; scenogrāfa asistenti – Rūdolfs Bekičs, Sintija Jēkabsone; kostīmu mākslinieces asistente – Jurate Silakaktiņa; režisora asistente – Diāna Kaijaka; tulkojuma konsultante – Lolita Tomsone; muzikālais konsultants – Juris Vaivods. Lugu no angļu valodas tulkojusi Laila Burāne.

Paldies par sadarbību skatuves runas konsultantei Ainai Matīsai un koncertmeistarei Ilzei Dzenītei.

Izrādē apvienots īpaši liels aktieru sastāvs: Artūrs Skrastiņš, Lidija Pupure, Kristīne Nevarauska, Vita Vārpiņa, Kārlis Arnolds Avots, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Imants Strads, Milēna Miškēviča, Toms Veličko, Anete Krasovska, Katrīna Griga, Dārta Daneviča, Indra Briķe, Lelde Dreimane, Klāvs Kristaps Košins, Madara Viļčuka, Gints Andžāns, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Mārtiņš Upenieks, Andris Bulis, Meinards Liepiņš, Kaspars Dumburs, Aldis Siliņš.

Tāpat izrādē piedalās BJC “Rīgas Skolēnu pils” teātra “Zīļuks” audzēkņi un citi bērnu lomu atveidotāji, kas izrādē piedalīsies divos sastāvos: Gustavs Gudris vai Emīls Juhans Bahmanis, Adriāna Rozentāle vai Hermīne Bekiča, Paula Cikota vai Emīlija Plone, Artūrs Lazdāns vai Edvards Bērziņš, Eduards Vārpiņš vai Artūrs Lazdāns, Kārlis Inka vai Edvards Pauls Glāzītis, Helēna Isajeva vai Evelīna Karele, Džastina Šteinberga vai Hermīne Bekiča, Gustavs Silnieks vai Ernests Goba.

Izrādes vadītāja – Iveta Boša, Silga Priekule, producente – Ginta Tropa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.