Šajās brīvdienās “norāvu šoku”! Sieviete nopērk vietējo torti, bet, atverot iepakojumu, saprot, ka svētku galdā to likt nevar 0
Mums katram gribas kādas atļauties kādu saldumiņu un svētki ir lieliska iespēja, lai galdā liktu neko citu kā gardu kūku. Bieži vien tās atgādina par bērnību, šķiet, ka katram latvietim ir vismaz viena mīļākā (kādreiz) vietējā ražotāja kūka – kādam “Cielaviņa”, citam “Roko”, “Kristīne” un protams arī “Kārumniece”, tikai šoreiz gatavošanās svētkiem kādai pircējai beigusies ar vilšanos. Viņa publiski padalījusies ar savu stāstu. Nopirkusi “Staburadzes” torti “Kārumniece ar ķiršiem”. Sieviete godīgi atzīst, ka kādu laiku veikalā gatavās tortes nebija pirkusi, tāpēc, ieraugot tagadējo iepakojumu, bijusi pamatīgi pārsteigta.
“Kopš kura laika toršu svars ir tik ļoti samazināts? Atceros, ka agrāk standarta “Staburadzes” torte svēra 1 kg, bet tagad visi iepakojumi ir tikai 700 gramu. Šādu punduri pat kauns likt uz svētku galda, ja ievēro, ka vidēji tortes porcijai būtu jāsver +/- 200 gramu. Cenas, protams, gan ir tikai palielinājušās,” raksta sieviete.
Izrādās, ka vismaz par tortes svaru pircējas atmiņa neviļ. 2019. gada “Staburadzes” un “Rimi” pavasara kampaņas oficiālajos noteikumos starp akcijas precēm bija norādīta “Kārumniece ar ķiršiem” 1000 gramu torte. Savukārt pašlaik “Rimi” e-veikala produktu katalogā tāda paša nosaukuma “Staburadzes” torte norādīta 700 gramu iepakojumā.
Tātad, salīdzinot šos abus publiski pieejamos ierakstus, tortes nominālais svars ir par 300 gramiem jeb 30% mazāks. Tiesa, ar šiem datiem vien nepietiek, lai secinātu, kā tieši šajā periodā mainījusies konkrētās tortes cena vai vai produkta recepte un pozicionējums visu laiku bijis identisks.
Tomēr pircējas novērojums trāpa daudz plašākā parādībā, par kuru pēdējos gados runā patērētāji daudzviet pasaulē. Tai ir savs nosaukums – shrinkflation.
Maksā tikpat, bet saņem mazāk
Angļu vārds shrinkflation veidots no vārdiem shrink – sarukt – un inflation – inflācija.
Princips ir vienkāršs. Produkts, kas agrāk svēra, piemēram, 500 gramus, turpmāk sver 450 gramus, bet tā cena paliek tāda pati vai pat palielinās. Pircējam pie kases cenas kāpums var nebūt uzkrītošs, taču faktiski viņš par katru produkta kilogramu jau maksā vairāk.
Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs shrinkflation definē tieši šādi – produkta izmērs vai svars tiek samazināts, bet cena paliek nemainīga. Rezultātā pircējs par to pašu naudu saņem mazāk.
Un tā nebūt nav tikai sajūta, kas rodas cilvēkiem, salīdzinot vecus un jaunus iepakojumus.
Eiropas Komisijas 2025. gada pētījumā 74% Eiropas Savienības patērētāju atzina, ka ir pamanījuši regulāri pirkto fasēto preču izmēra vai daudzuma samazināšanos bez attiecīga cenas krituma. Vēl 52% bija pamanījuši produkta kvalitātes vai sastāva pasliktināšanos bez cenas samazinājuma.
Kāpēc paciņa kļūst mazāka, nevis vienkārši dārgāka?
Viens no galvenajiem iemesliem ir augošās ražošanas izmaksas. ASV Darba statistikas birojs skaidro: ja sadārdzinās izejvielas, ražošana, enerģija, transports vai citas izmaksas, uzņēmumam ir vairākas iespējas. Tas var tieši palielināt preces cenu vai arī saglabāt ierasto cenu, bet samazināt iepakojumā esošā produkta daudzumu.
Otrajam variantam ir kāda būtiska priekšrocība – pircējs to var nepamanīt tik ātri.
ASV statistiķi norāda, ka tirgus pētījumi liecina: patērētāji mēdz būt jutīgāki pret cenas nekā pret produkta izmēra izmaiņām. Tādēļ 3,99 eiro vietā ieraugot 4,49 eiro, cilvēks izmaiņu pamana uzreiz. Savukārt to, ka pazīstamajā iepakojumā 500 gramu vietā tagad ir 450 gramu, pircējs var nepamanīt pat vairākus pirkumus pēc kārtas.
Turklāt iepakojumu iespējams pārveidot tā, lai tā ārējie izmēri šķietami gandrīz nemainītos. Pudelei var būt lielāks iedobums apakšā, paciņa var kļūt nedaudz šaurāka, bet burciņas sieniņas – biezākas. Arī ASV Darba statistikas birojs norāda, ka šādas izmaiņas pircējam mēdz būt grūti pamanāmas.
Pircējam tā jebkurā gadījumā ir cenas paaugstināšana Ja 500 gramu produkts maksā 5 eiro, tā cena ir 10 eiro kilogramā. Ja iepakojumu samazina līdz 400 gramiem, bet veikala cenu atstāj piecus eiro, kilogramā produkts jau maksā 12,50 eiro. Tātad cenu zīme nav mainījusies, bet produkta faktiskā vienības cena pieaugusi par 25%.
Tieši tāpēc statistikas iestādes, aprēķinot inflāciju, cenšas ņemt vērā ne tikai cenu uz iepakojuma, bet arī svara un tilpuma izmaiņas. ASV Darba statistikas birojs norāda, ka mazāks iepakojums par iepriekšējo cenu statistikā tiek uztverts kā faktisks cenas pieaugums.
Sarūk ne tikai pārtika
Visvieglāk šādas pārmaiņas pamanīt pārtikai – šokolādes tāfelītēm, čipsu paciņām, saldējumam, cepumiem vai kafijai.
Tomēr sarukšana attiecas arī uz sadzīves precēm. Vienā tualetes papīra rullī var būt mazāk lokšņu, mazgāšanas līdzekļa pudelē – mazāk mililitru, bet iepakojumā – mazāk vienību.
ASV Darba statistikas biroja dati rāda, ka 2019.–2023. gadā starp kategorijām, kurās šī parādība bija īpaši pamanāma, bija papīra izstrādājumi, uzkodas, saldumi un košļājamā gumija, tīrīšanas līdzekļi, kafija un saldējums.
Ar ko tas var beigties?
Viena no sekām ir diezgan vienkārša – pircējam arvien mazāk var uzticēties tikai cenai par vienu iepakojumu.
Ja gribas saprast, vai produkts patiešām kļuvis dārgāks, jāskatās cena par kilogramu, litru vai vienību. ASV Federālā tirdzniecības komisija tieši cenu par vienību iesaka izmantot, lai salīdzinātu produktus, kuru iepakojumu izmēri mainās.
Otras sekas ir spiediens uz likumdevējiem. Dažās valstīs ar norādi uz iepakojuma vien vairs nepietiek.
Francijā kopš 2024. gada jūlija lielajiem veikaliem ir pienākums īpaši informēt pircējus, ja iepriekš tirgota produkta daudzums ir samazināts, bet tā cena nav samazinājusies proporcionāli. Pie preces divus mēnešus jānorāda, kā mainījies daudzums un par cik pieaugusi cena uz kilogramu, litru vai vienību.
Piemēram, pircējam jābūt iespējai ieraudzīt informāciju, ka produkts iepriekš svēris 500 gramus, tagad 450 gramus un tā cena kilogramā kļuvusi par noteiktu procentu augstāka.
Tas liecina, ka shrinkflation vairs nav tikai interneta joks par aizvien mazākām šokolādēm. Eiropā tā jau kļuvusi arī par patērētāju tiesību jautājumu.
Un sociālajos tīklos apspriestā “Kārumniece ar ķiršiem” ir ļoti uzskatāms piemērs tam, kāpēc pircēji šīm pārmaiņām pievērš arvien lielāku uzmanību: 2019. gadā publiski atrodamajā produktu sarakstā tā bija viena kilograma torte, bet šobrīd veikala katalogā – 700 gramu torte.
