GNP notiks gada dzīvniekam bebram veltīti pasākumi 1
Šomēnes Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) notiks gada dzīvniekam bebram veltīti pasākumi, aģentūru LETA informēja pasākumu organizatori.
GNP tūrisma klasteris “Enter Gauja” sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) par godu 2020.gada dzīvniekam bebram izsludina akciju “Bebruāris”, kuras laikā ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties kādā no trīs pārgājieniem GNP uz bebru mītnēm, foto konkursā, kā arī zīmējumu konkursā bērniem.
Pasākumu laikā varēs ieraudzīt bebra dzīvesvietu, izstaigājot GNP gravas un mežus gida pavadībā, ieklausīties stāstījumā par bebra dzīvi, uzzināt, kāpēc bebrus medī vai to gaļu lieto uzturā.
22.februārī pārgājiens “Bebruāris Strīķupes krastos” notiks kopā ar gidi Sigitu Klētnieci un DAP ekspertu Jāni Bušu. Pārgājienā varēs vērot bebru radīto pasauli GNP Strīķupē.
Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā, iespējams, varēs redzēt arī alu saimnieku, ja ne, tad varēs apskatīt bebru radīto infrastruktūru.
23.februārī pārgājiens notiks Bīriņu pils parkā kopā ar pils saimnieci Solvitu Muižnieci. Bīriņu pils ansambļa parks izvietojies uz kāpām līdzīgiem pauguriem, kuru ielejās ir grāvji, tērcītes un dīķi. Parks noslēdzas pie pilnīgi līdzenām kūdrainām pļavām, kurās atkal paveras plaša grāvju sistēma bebru “paradīzei”.
29.februārī notiks pārgājiens “Bebruāris Lorupes krastos” kopā ar DAP ekspertu Jāni Zilveru, kurš sola parādīt bebru radīto pasauli Gaujas kreisā krasta pietekā Lorupē, kas ir diezgan mežonīgs apvidus, kurā nav takas. Varēs redzēt aizsprostus un arī kaskādes.
Visu mēnesi var piedalīties bebru foto konkursā, kurā, līdz februāra beigām iesūtot foto ar bebru, iespējams laimēt dāvanu kartes no “Enter Gauja”. Savukārt bērniem līdz 12 gadiem ir iespēja piedalīties bebru zīmējumu konkursā, kurā bērni divās vecuma grupās – līdz septiņiem gadiem un no astoņiem līdz 12 gadiem – aicināti iesūtīt bebra zīmējumus. Labāko darbu autori saņems dāvanu kartes no “Enter Gauja”.
LETA jau ziņoja, ka par 2020.gada dzīvnieku izvēlēts Eirāzijas bebrs, kas ir lielākais grauzējs Latvijā.
Kā apgalvo dabas pētnieki, Eirāzijas bebrs, kura latīniskais nosaukums ir “Castor fibe”, ir viena no diskusijas raisošākajām Latvijas zīdītāju sugām. No vienas puses, bebrs ir nekaitīgs radījums, kas dzīvo ūdenī un labprāt izvairās no cilvēkiem.
No otras puses, iekārtojot savu dzīves vidi, tas nereti rada sarežģījumus un zaudējumus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Savukārt Rīgā, lai pasargātu kanālmalas apstādījumus no bebru zobiem, nākas nodrošināt tur mītošos bebrus ar piemērotu barību, norāda zoologi.
Bebru populācija Latvijā ir stabila un tie iekļauti nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā. Nirstot tas spēj aizvērt nāsis un ausis.
Bebra raksturīgākā pazīme ir zobi, kas aug visu mūžu un graužot pašuzasinās.
Turklāt, sakļaujot šķeltās lūpas aiz priekšzobiem, bebrs var grauzt arī zem ūdens. Bebra barība ir ūdens un piekrastes augi, ziemā – lapu koku miza un zari. Zivis bebri neēd.
