“Gribu dārzā iestādīt zīdkoku.” Kas jādara, lai tam būtu ogas? 5
Gribu dārzā iestādīt zīdkoku. Kurš ir piemērotāks Zemgalei? Kāda zeme kokam vajadzīga? jautā Anita Iecavā.
Zīdkoki ir eksotiski vidēja lieluma koki vai krūmi. Lapas ir gaiši vai tumši zaļas, ar neregulāriem, neordināriem iegriezumiem. Vecākiem kokiem stumbra miza kļūst grubuļaina. Ziedi neievērojami, garāmejot tos pat nevar pamanīt (lai ieraudzītu, jāpieiet pie koka).
Ogas pēc skata atgādina garenas avenes, nogatavojas jūlijā.
Kurš ir visizturīgākais
Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālists Romāns Strelčūns stāsta, ka Latvijas klimata apstākļos visizturīgākais un arī populārākais ir baltais zīdkoks (Morus alba). Tā dzimtene ir Tālie Austrumi. Veido plaši izvērstu krūmu vai koku ar spīdīgām, košām lapām. Pavasarī, kad citi koki jau saplaukuši, baltais zīdkoks vēl ir kails, tam veģetācijas periods sākas tikai maija vidū. Ziedi attīstās vienlaikus ar lapām. Baltie zīdkoki parasti ražo katru gadu (pērn gan tie deva mazākas ražas, jo pavasarī apsala ziedpumpuri). Ogas var būt gan tumšas, gan gaišas – zaļgandzeltenas, sarkanmelnas vai melnas, samērā garšīgas, turklāt veselīgas, ar augstu uzturvērtību.
Dārzos audzē arī nokareno, dekoratīvo zīdkoku ‘Pendula’, kam ir gari zari un ēdamas ogas, ko potē uz augststumbra, parasti izmanto kā soliteru.
“Ražu ieteicams vākt laikus, pirms tā nobirusi zemē un ir tīra. Augustā ogas jau ir mīkstas, bet nokritušās ir sabojājušās. Ar tām šajā laikā mielojas arī putni. Zīdkoka ogas ledusskapī glabājas ne ilgāk par divām dienām, pēc tam kļūst brūnas. Ja svaigas nevar pietiekami ātri apēst, tās var saldēt. Vērtīgas ir arī lapas – tām piemīt baktericīdas īpašības, var likt uz inficētām brūcēm, kā arī sažāvēt un izmantot tējai, sevišķi diabēta slimniekiem, lai regulētu cukura līmeni asinīs”, stāsta Cēres pagasta Vīnkalnu saimniece Ilze Celma, kurai pie mājām pirms vairāk nekā 80 gadiem izveidota balto un melno zīdkoku aleja.
Kolekcijas papildināšanai
Zemāka ziemcietība ir sarkanajam zīdkokam (Morus rubra). Tā dzimtene ir Amerika. Lapas ir olveida vai apaļīgas, ogas – purpursarkanas, saldas. Ieteicams audzēt Kurzemes dienvidrietumos, aizvēja vietās. Stādot citviet Latvijā, jāņem vērā, ka aukstās ziemās koki var apsalt; visjutīgākie ir lielie, vecie koki, kā arī jaunie kociņi. Lai pasargātu no sala, pirmajos gadus pēc iestādīšanas tos vajag rūpīgi piesegt.
Melnais zīdkoks (Morus nigra) sastopams lielākoties tikai kolekciju stādījumos. Tā dzimtene ir Tālie Austrumi. Bieži tiek jaukts ar balto zīdkoku. Izaug vidēja izmēra ābeles lielumā. No baltā zīdkoka atšķiras ar matainiem dzinumiem un biezākām, tumši zaļām, matainām lapām. Sēklaudžiem ogu krāsa variē – tās var būt sarkanas, melnas vai baltas, saldskābas. Stādot melno zīdkoku, jāizvēlas no vējiem ļoti labi aizsargāta vieta.
Labas ražas nosacījumi
Zīdkokiem nepieciešama diezgan mitra, auglīga dārza augsne. Smaga mālaina zeme noteikti jāielabo, iestrādājot satrūdējušus kūtsmēslus vai kompostu, bet ne kūdru. Zīdkoki labi pacieš sausas, smilšainas augsnes, bet tad tiem veidojas mazi dzinumu pieaugumi, arī ogas ir sīkākas.
“Reizēm dārzkopji pauž neizpratni, kāpēc zīdkokiem katru gadu pēc ziedēšanas aizmetas ogas un pēc tam visas nobirst. Zīdkoki lielākoties ir svešapputes augi, un tikai retos gadījumos var iegādāties pašauglīgus klonus. Lai zīdkoki apputeksnētos un būtu raža, jāstāda divi koki; attālums starp tiem nevar būt lielāks par simt metriem,” skaidro Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas pētniece Ināra Bondare.
Pieaugušiem, lieliem kokiem vainagi nav jāveido. Ja nepieciešams, var vienīgi izgriezt zarus, kas cits citu noēno, kā arī likvidēt sausos zarus.
Pavairo ar sēklām
Vērtīgas zīdkoku šķirnes bieži pavairo ar spraudeņiem, piemēram, Gruzijā atlasīti pat vairāki simti šķirņu. Veģetatīvi vairotie stādi sāk ātrāk ziedēt un ražot; pirmās ogas jau ienākas divgadīgiem augiem.
“Sugas pavairo ar sēklām. Nogatavojušās ogas ievāc augustā, izžāvē, pēc tam saberž, lai smalkās sēkliņas atdalītu no mīkstuma. Tad stratificē divus mēnešus 0–3 °C temperatūrā (kastītē ieber kūdru un sajauc ar sēklām). Pēc tam liek uz palodzes. Kad sadīgst, augus piķē podiņos. Sēklaudži sāk ražot 5.–10. gadā,” stāsta Ilze Celma.
