Sports
Hokejs

Hārtlijam maksās mazāk, jāturpina iesāktie darbi – Koziols par hokeja dzīvi0


Viesturs Koziols un citi Latvijas Hokeja federācijas darbinieki šobrīd strādā attālinātā veidā.
Viesturs Koziols un citi Latvijas Hokeja federācijas darbinieki šobrīd strādā attālinātā veidā.
Foto: Zane Bitere/LETA

Pavasaris tradicionāli hokejā bijis karsts laiks. Lai gan šajā gadā vīrusa Covid-19 dēļ ledus griešana laukumos nenotiek, kabinetos pieņemtie lēmumi raisījuši lielu rezonansi gan starptautiskā, gan vietējā līmenī. “LA” par tiem iztaujāja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretāru Viesturu Koziolu.

Šā gada pasaules čempionāts Šveicē ir atcelts, aizkulisēs virmo informācija, ka viņiem iedos nākamo gadu, tādējādi čempionāts Latvijā un Baltkrievijā pārbīdīsies uz 2022. gadu. Kāda ir tavā rīcībā esošā informācija?

V. Koziols: Mums ir spēkā esošs līgums ar IIHF, “Infront”, sponsoriem, ar Baltkrievijas Hokeja federāciju, ka rīkojam 2021. gada pasaules čempionātu. Nav nekādas nopietnas sarunas par citām lietām. To, ka medijos ir spekulācijas, es nevaru komentēt. Ir juridiskā lietu kārtība, kas nav mainījusies, un nedomāju, ka varētu tuvākajā laikā mainīties. Ja runājam par pieņēmumiem un idejām, ir visādi – atbīdīt par gadu, ļaut Šveicei sarīkot 2023. gada turnīru, jo krievi droši vien nepaspēs laikus uzbūvēt halli. Bet tās ir spekulācijas. Jebkurā gadījumā, lai to izdarītu, vajadzīgs IIHF kongresa lēmums, un kongress nebūs ātrāk par jūnija beigām, jūliju.

To nevar sarīkot attālināti?

Man ir grūti iedomāties, ka šādu lēmumu pieņem attālināti – ir jābūt diskusijām, prezentācijām. Tās ir gandrīz 80 valstis un dažāda izpratne par hokeju, tostarp Ziemeļkorejai, Kuveitai, Dienvidāfrikas Republikai. Man bija saruna ar IIHF ģenerālsekretāru Horstu Lihtneru, un arī viņš norādīja, ka ir spēkā esošie līgumi, arī somiem par 2022. gadu ir līgums ar “Infront”. Mums ir līgums ar “Arēnu Rīga”, esam vienojušies ar viesnīcām. Nav tik vienkārši pamest malā.

Ir dzirdētas runas, ka LHF ir pamatīgas finansiālās problēmas un ar to naudu, ko saņemtu par izlases dalību šā gada pasaules čempionātā, varētu šo caurumu aizlāpīt.

Tās ir pilnīgas muļķības. Mēs, piedaloties pasaules čempionātā, iztērējam vairāk nekā nopelnām. Viens ir pati piedalīšanās čempionātā, otrs – gatavošanās posms, tās ir astoņas pārbaudes spēles, lidojumi, nometne, treneru algas. Ar ienākumiem no dalības čempionātā nosedzam nelielu izdevumu daļu.

Tomēr par robu budžetā – figurēja summa 700 tūkstoši eiro. Vari to noliegt vai apstiprināt?

Brīnos, no kurienes tāda informācija. Manā rīcībā tādas nav. Ārkārtas situācija Latvijā ir otro nedēļu, šobrīd jāsaprot, kad normalizēsies situācija valstī un pasaulē un federācija varēs atsākt ierasto darbību. Jādomā, ko darīt ar virkni mūsu aktivitāšu, kuras neesam spējīgi uzsākt, lai kā arī gribētu. Par to runāsim nākamajā valdes sēdē – kuras aktivitātes turpināt veidot, kuras iesaldēt vai apturēt. Pamatojoties uz to, varam rēķināt budžetu. Neviens no sponsoriem šobrīd nav atteicis sadarboties.

Esat sākuši pārrunas ar izlases galveno treneri Bobu Hārtliju par algas samazinājumu saistībā ar atcelto pasaules čempionātu?

Esam sākuši runāt. Skaidrs, ka viņš nepretendē uz algu par darbu, kas nav izdarīts, bet vēl jāpagaida, kad situācija normalizēsies, jārunā par olimpisko kvalifikācijas turnīru. Tas nav tā, ka divus mēnešus nestrādā un šo posmu izdala ar gada algu – pasaules čempionāts ir sezonas galvenais turnīrs un tā sadaļa atalgojumā ir lielāka. Kad būs laiks, paziņosim vairāk.

“Kurbads” paziņojis par aiziešanu no Latvijas čempionāta. Kluba prezidents Andis Pikāns izteicies, ka varētu atgriezties, kad turnīra platforma tiks sakārtota. Kas, tavuprāt, ir tās lietas, kas būtu jāsakārto?

Man gribas saprast, kāds mērinstruments ir Pikāna kungam – lineāls, mikroskops, svari? Jebkurā valstī domā par čempionāta sistēmas pilnveidošanu, to man atzina arī Nacionālās hokeja līgas pārstāvji, kad biju Ņujorkā. Ko nozīmē – būs sakārtots? Vai Rīga ir gatava? Katru gadu kaut ko uzlabojam, pieliekam klāt, tas ir nebeidzams process.

Tu labāk zini, kas viņu neapmierina – ka leģionāri var spēlēt bez atbilstošo formalitāšu nokārtošanas valstiskā līmenī, ka “Olimp” tika pasludināts par Latvijas čempionāta regulārā turnīra uzvarētāju.

Tās lietas nekādi neiztur kritiku, tas ir viena cilvēka viedoklis – ja tā strādāsim, tad jebkura komanda var pateikt, ka nepatīk viens vai otrs faktors. LHF neatbild par vīzām, nevaru kontrolēt, ar kādām vīzām leģionāri spēlē.

Bet no klubu puses – tā ir sistēmas apiešana?

Kā es varu komentēt, ar kādām vīzām spēlē hokejisti? Tas nav LHF darbs un uzdevums kontrolēt spēlētāju vīzas. Par “Olimp” situāciju – čempionātā ir aizvadītas 139 spēles un viena nav nospēlēta. Tātad visu čempionātu izmetam ārā kā nenotikušu? Jābūt cieņai pret pārējām komandām, spēlētājiem, treneriem, sponsoriem. Turklāt tā spēle tika sasaukta, valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis atļāva šo spēli aizvadīt bez skatītājiem, nekas nebija pārkāpts.

Vērtējot tīri sportiski, šķiet, ka “Olimp” bija labākā komanda čempionātā, jo 3:2 bilance ir gan pret “Kurbadu”, gan sekotājām tabulā “Mogo” un “Liepāju”.

Par to ir stāsts. Nevienam, izņemot Andi, nebija pretenziju. Vēl moments – šīs pēdējās divas spēles tika pārceltas uz čempionāta beigām pēc HS “Rīga” lūguma. Nācām pretī, lai jaunajiem puišiem būtu lielāka spēļu prakse, lai gūtu lielāku pieredzi, vairāk iemācītos kaut ko hokejā.

Marta beigās bija paredzētas LHF valdes vēlēšanas, kas nu nevar notikt. Kāds šobrīd ir plāns?

Saistītie raksti

Kongress ir atcelts. Skatīsimies pēc situācijas – kad tas notiks, tad arī vēlēsim. Pieteikšanās pirms vēlēšanām nav vajadzīga. Četri gadi pagājuši, domāju, ka jāturpina darbs. Lai sportā kaut ko paveiktu, nepieciešams ilgs laiks – gadi desmit, divpadsmit, tad var vērtēt. Uzskatu, ka esam daudz ko paveikuši, atgriezuši mirdzošas acis hokejā, karstas sirdis izlases spēlētājiem, pārējai hokeja sabiedrībai. Bet vēl ļoti daudz kas jādara. Neesmu dzirdējis, ka kāds bez Aigara Kalvīša pretendētu uz prezidenta amatu.

Kā pašam šķiet – kas jums nav izdevies?

Varējām vairāk laika veltīt treneru apmācības sistēmai – metodiskie materiāli, treneru sertifikācijas sistēma. Tai jābūt daudz labākā līmenī. Vācijā sistēma veidota daudzus gadus, Kanāda pēc 1972. gada smagās supersērijas ar krieviem 13 gadus pārveidoja savu hokeja sistēmu. Tam gan vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi, ar mūsu iespējām to nevar izdarīt. Otra lieta – hokeja vēstures veidošana, ko esam sākuši darīt, bet vajadzēja ātrāk pievērsties. Ir arī daudz sīkumu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Sports
Latvijas Hokeja federācija krasi samazinās darbinieku skaitu 1
20 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Džokovičs seko Federera pēdās un ziedo miljonu eiro
22 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Vieglatlētikā pārceļ virkni svarīgu sacensību
1 diena

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
Meitenes mīl patīkamus pārsteigumus. Saruna ar Hermani Paukšu
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien gaidāms sniegs un brāzmains vējš
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
6 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Ceļā uz Saulkrastiem izveidojies sastrēgums vairāku desmitu kilometru garumā
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu
4 stundas